Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zinātne

Indekss Zinātne

supravadītāja. Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

49 attiecības: Antonīms, Astronomija, Bioloģija, Cilvēks, Civilizācija, Daba, Dabaszinātnes, Eksperiments, Filozofija, Fizika, Flogistons, Hipotēze, Humanitārās zinātnes, Indas ielejas civilizācija, Irāka, Izgudrojums, Konfliktoloģija, Literatūrzinātne, Magnēts, Matemātika, Medicīna, Novērošana, Parādība, Pārtikas tehnoloģija, Pētniecība, Pseidozinātne, Psiholoģija, Relativitātes teorija, Renesanse, Sabiedrība, Saules sistēma, Senā Ķīna, Senā Ēģipte, Senā Divupe, Senā Grieķija, Senā Persija, Sociālās zinātnes, Socioloģija, Superstīgu teorija, Supravadītspēja, Tehnoloģija, Temperatūra, Teorija, Valodniecība, Vēsture, Viduslaiki, Zināšanas, Zinātnieks, Zinātniskā revolūcija.

Antonīms

Antonīms ir vārds ar pretēju nozīmi.

Jaunums!!: Zinātne un Antonīms · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Zinātne un Astronomija · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Zinātne un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Zinātne un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Civilizācija

Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Jaunums!!: Zinātne un Civilizācija · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Zinātne un Daba · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādīti piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Jaunums!!: Zinātne un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »

Eksperiments

Eksperiments (— ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.

Jaunums!!: Zinātne un Eksperiments · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā. Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Zinātne un Filozofija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Zinātne un Fizika · Redzēt vairāk »

Flogistons

Johans Joahims Behers — viens no flogistona teorijas pamatlicējiem Flogistons (— 'degošs, uzliesmojošs') ķīmijas vēsturē bija hipotētiska degošu vielu sastāvdaļa.

Jaunums!!: Zinātne un Flogistons · Redzēt vairāk »

Hipotēze

Hipotēze (no gr.ὑπόθεσις - "pamats, pieņēmums") - pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.

Jaunums!!: Zinātne un Hipotēze · Redzēt vairāk »

Humanitārās zinātnes

Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.

Jaunums!!: Zinātne un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Indas ielejas civilizācija

Indas ielejas civilizācija, arī Harapas civilizācija, bija Bronzas laikmeta civilizācija, kas līdzās Senajai Ēģiptei un Mezopotāmijai bija viena no trim vissenākajām pasaules civilizācijām.

Jaunums!!: Zinātne un Indas ielejas civilizācija · Redzēt vairāk »

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu.

Jaunums!!: Zinātne un Irāka · Redzēt vairāk »

Izgudrojums

Žurnāla ''Science and Invention'' ("Zinātne un izgudrošana") 1928. gada novembra numura vāks Izgudrojums ir radošas darbības rezultātā izveidota unikāla un jauna ierīce, metode, sastāvs vai process, kam ir kāds pozitīvs pielietojums.

Jaunums!!: Zinātne un Izgudrojums · Redzēt vairāk »

Konfliktoloģija

Konfliktoloģija (no latīņu: conflictus — "sadursme, nesaskaņa" un grieķu: λογία — "mācība, zināšanas par") — zinātnes nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas par nesaskaņu, pretrunu un sadursmju rašanās, veidošanās, attīstības un izbeigšanās likumsakarībām dabā, cilvēkā un sabiedrībā.

Jaunums!!: Zinātne un Konfliktoloģija · Redzēt vairāk »

Literatūrzinātne

Ar jēdzienu literatūrzinātne (vācu Literaturwissenschaft, krievu литературоведение) Latvijā, Vācijā, Krievijā, Polijā un vairākās citās Eiropas valstīs saprot humanitāru zinātni, kas no dažādiem aspektiem pēta literatūru.

Jaunums!!: Zinātne un Literatūrzinātne · Redzēt vairāk »

Magnēts

Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.

Jaunums!!: Zinātne un Magnēts · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna). Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Zinātne un Matemātika · Redzēt vairāk »

Medicīna

Asklēpija rokās Medicīna (— ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.

Jaunums!!: Zinātne un Medicīna · Redzēt vairāk »

Novērošana

Novērošana ir konkrētas personas apkārtējās pasaules uztveršana un atcerēšanās.

Jaunums!!: Zinātne un Novērošana · Redzēt vairāk »

Parādība

Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.

Jaunums!!: Zinātne un Parādība · Redzēt vairāk »

Pārtikas tehnoloģija

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Pārtikas tehnoloģija ir pārtikas zinātnes nozare, kas atbild par pārtikas ražošanas un apstrādes tehnoloģiskajām norisēm, kā arī tajās iegūto pārtikas produktu sastāvu un kvalitāti.

Jaunums!!: Zinātne un Pārtikas tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Pētniecība

laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.

Jaunums!!: Zinātne un Pētniecība · Redzēt vairāk »

Pseidozinātne

Pseidozinātne ir metodoloģija, ticība vai prakse, kas tiek pasniegta kā zinātniska, taču neatbilst zinātniskajai metodei; tai trūkst zinātniskā statusa pierādījumu, drošticamības vai kādā citā ziņā.

Jaunums!!: Zinātne un Pseidozinātne · Redzēt vairāk »

Psiholoģija

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.

Jaunums!!: Zinātne un Psiholoģija · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Zinātne un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Renesanse

Dāvids - renesanses mākslas piemērs Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gs., citās valstīs no 15. gs. beigām līdz 16. gs. vidum).

Jaunums!!: Zinātne un Renesanse · Redzēt vairāk »

Sabiedrība

ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).

Jaunums!!: Zinātne un Sabiedrība · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Zinātne un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Senā Ķīna

Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.

Jaunums!!: Zinātne un Senā Ķīna · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Zinātne un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Divupe

Māla plāksnīte no Senās Divupes ar ķīļu rakstu (ap 3000 gadu p.m.ē.). Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

Jaunums!!: Zinātne un Senā Divupe · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Zinātne un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Senā Persija

Persijas impērija (pers. ایران بزرگ — Iran-e bozorg, pers. ایرانزمین — Iranzamin) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.

Jaunums!!: Zinātne un Senā Persija · Redzēt vairāk »

Sociālās zinātnes

Sociālās jeb sabiedriskās zinātnes ir visas zinātnes nozares, kurās pēta cilvēkus un cilvēku sabiedriskās attiecības.

Jaunums!!: Zinātne un Sociālās zinātnes · Redzēt vairāk »

Socioloģija

Socioloģija ( — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.

Jaunums!!: Zinātne un Socioloģija · Redzēt vairāk »

Superstīgu teorija

Superstīgu teorija fundamentālus Visuma objektus apraksta nevis kā punktus, bet gan kā sīkas stīgas vai stīgu cilpas.

Jaunums!!: Zinātne un Superstīgu teorija · Redzēt vairāk »

Supravadītspēja

Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.

Jaunums!!: Zinātne un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »

Tehnoloģija

Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē. Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — instrumentus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Zinātne un Tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Zinātne un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Teorija

Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.

Jaunums!!: Zinātne un Teorija · Redzēt vairāk »

Valodniecība

Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (— "valoda") ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.

Jaunums!!: Zinātne un Valodniecība · Redzēt vairāk »

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Zinātne un Vēsture · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Zinātne un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Zināšanas

Zināšanas ir informācijas kopums, kas veido kāda jautājuma, priekšmeta, problēmas utt.

Jaunums!!: Zinātne un Zināšanas · Redzēt vairāk »

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Jaunums!!: Zinātne un Zinātnieks · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Zinātne un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »