Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zivis

Indekss Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

125 attiecības: Acs, Aizkuņģa dziedzeris, Aknas, Anālā atvere, Anālā spura, Aorta, Apaļmutnieki, Apaugļošanās, Artērija, Asaris, Asinis, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsvadi, Aste, Astes spura, Avots, Ūdens, Ūdensaugi, Baltvalis, Barības vads, Berze, Binārā nomenklatūra, Bioloģisks ķermenis, Blīvums, Bruņuzivis, Deguns, Dzīvesveids, Dziedzeris, Dzimumdziedzeri, Dzirde, Ekvators, Fizikāls ķermenis, Forele, Gaisma, Galva, Galvaskauss, Gāze, Gļotas, Haizivis, Hordaiņi, Ihtioloģija, Ikri, Instinkts, Izmiršana, Jūra, Kalns, Kapilāri, Karūsas, Karpa, Kauls, ..., Kaulzivis, Kāpurs, Kilometrs, Klusais okeāns, Krāsa, Krūšu spura, Kuņģis, Kukaiņi, Līdaka, Līnis, Loceklis (anatomija), Maņu orgānu sistēma, Mehāniskais līdzsvars, Mencas, Muguras smadzenes, Muguras spura, Muguras stiegra, Mugurkaulnieki, Mugurkauls, Muskuļi, Mute, Nervu audi, Nervu sistēma, Nieres, Nosacījuma refleksi, Oža, Oglekļa dioksīds, Okeāns, Olšūna, Olnīca, Orgāns, Pazemes ūdeņi, Pārtika, Rajas, Rauda, Rīkle, Redze, Reflekss, Ribas, Salate, Sānu līnija, Sēklinieks, Siļķu dzimta, Sirds, Skaņa, Skābeklis, Skelets, Skriemeļi, Skrimšļzivis, Skrimslis, Smadzenes, Spēks, Spermatozoīds, Spiediens, Spuras, Stikls, Storu dzimta, Taksonomija, Tauste, Tālie Austrumi, Tārpi, Temperatūra, Tievā zarna, Upe, Urīns, Urīnvads, Vēdera spuras, Vēnas, Vielmaiņa, Zeme, Zinātnieks, Zobi, Zooloģija, Zutis, Zvīņas. Izvērst indekss (75 vairāk) »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Zivis un Acs · Redzēt vairāk »

Aizkuņģa dziedzeris

Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.

Jaunums!!: Zivis un Aizkuņģa dziedzeris · Redzēt vairāk »

Aknas

Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.

Jaunums!!: Zivis un Aknas · Redzēt vairāk »

Anālā atvere

Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.

Jaunums!!: Zivis un Anālā atvere · Redzēt vairāk »

Anālā spura

Anālā spura ''Xiphophorus hellerii'' tēviņiem anālā spura ir pārveidojusies vairošanās orgānā — gonopodijā Anālā spura jeb zemastes spura ir zivīm parasta spura, kura atrodas zivs aizmugurē lejasdaļā aiz anālās atveres.

Jaunums!!: Zivis un Anālā spura · Redzēt vairāk »

Aorta

Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.

Jaunums!!: Zivis un Aorta · Redzēt vairāk »

Apaļmutnieki

Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.

Jaunums!!: Zivis un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »

Apaugļošanās

zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.

Jaunums!!: Zivis un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »

Artērija

Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).

Jaunums!!: Zivis un Artērija · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Zivis un Asaris · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Zivis un Asinis · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Jaunums!!: Zivis un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Asinsvadi

Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.

Jaunums!!: Zivis un Asinsvadi · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Zivis un Aste · Redzēt vairāk »

Astes spura

Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.

Jaunums!!: Zivis un Astes spura · Redzēt vairāk »

Avots

Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.

Jaunums!!: Zivis un Avots · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Zivis un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdensaugi

Ūdensaugi ir ūdenī dzīvojošo augu un tiem vizuāli līdzīgo organismu apkopojošs nosaukums.

Jaunums!!: Zivis un Ūdensaugi · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Zivis un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Barības vads

kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.

Jaunums!!: Zivis un Barības vads · Redzēt vairāk »

Berze

Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.

Jaunums!!: Zivis un Berze · Redzēt vairāk »

Binārā nomenklatūra

Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem.

Jaunums!!: Zivis un Binārā nomenklatūra · Redzēt vairāk »

Bioloģisks ķermenis

Ķermenis ir organisma ārējās formas un izpausmes, piemēram, izskats, uzbūve, izmēri.

Jaunums!!: Zivis un Bioloģisks ķermenis · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Zivis un Blīvums · Redzēt vairāk »

Bruņuzivis

Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.

Jaunums!!: Zivis un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »

Deguns

Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.

Jaunums!!: Zivis un Deguns · Redzēt vairāk »

Dzīvesveids

Dzīvesveids ir socioloģijā izmantots jēdziens, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un paradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem, piemēram, attiecības ar citiem indivīdiem, attieksme pret dažādu produktu patērēšanu, apģērba izvēle u.c. Dzīvesveids parasti pauž indivīda vērtības un uzskatus, tāpēc tas ir kā līdzeklis pašapziņas nostiprināšanai.

Jaunums!!: Zivis un Dzīvesveids · Redzēt vairāk »

Dziedzeris

Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.

Jaunums!!: Zivis un Dziedzeris · Redzēt vairāk »

Dzimumdziedzeri

Dzimumdziedzeri jeb gonādas ir iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuros veidojas dzimumšūnas - gametas.

Jaunums!!: Zivis un Dzimumdziedzeri · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Zivis un Dzirde · Redzēt vairāk »

Ekvators

Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.

Jaunums!!: Zivis un Ekvators · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Zivis un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Forele

Forele — nosaukums vairākām zivju sugām un pasugām, kuras visas pieder lašu dzimtai (Salmonidae).

Jaunums!!: Zivis un Forele · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Zivis un Gaisma · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Zivis un Galva · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Zivis un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Zivis un Gāze · Redzēt vairāk »

Gļotas

Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.

Jaunums!!: Zivis un Gļotas · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Jaunums!!: Zivis un Haizivis · Redzēt vairāk »

Hordaiņi

Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).

Jaunums!!: Zivis un Hordaiņi · Redzēt vairāk »

Ihtioloģija

Dažādas saldūdens zivis. Paskaidrojumi somu valodā Ihtioloģija (ichthys — ‘zivis’;, logos — ‘mācība’) ir zooloģijas nozare, kurā tiek pētītas zivis — to uzbūve, uzvedība, attīstība, evolūcija, sistemātika un citas lietas saistībā ar tām.

Jaunums!!: Zivis un Ihtioloģija · Redzēt vairāk »

Ikri

Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.

Jaunums!!: Zivis un Ikri · Redzēt vairāk »

Instinkts

Suņiem instinkts liek pēc saslapināšanās nopurināties Instinkts ( — ‘mudinājums’) ir iedzimts, cilvēkam un katrai dzīvnieku sugai raksturīgs izturēšanās formu kopums.

Jaunums!!: Zivis un Instinkts · Redzēt vairāk »

Izmiršana

Ceļotājbalodis ir viens no putniem, kuru medīja līdz izmiršanai. Izmiršana bioloģijā un ekoloģijā notiek tad, kad visi vienas sugas īpatņi ir miruši, pārtraucot jebkādas sugas vairošanās iespējas.

Jaunums!!: Zivis un Izmiršana · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Zivis un Jūra · Redzēt vairāk »

Kalns

Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.

Jaunums!!: Zivis un Kalns · Redzēt vairāk »

Kapilāri

Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.

Jaunums!!: Zivis un Kapilāri · Redzēt vairāk »

Karūsas

Karūsas, karūsu ģints (Carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zivis un Karūsas · Redzēt vairāk »

Karpa

Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.

Jaunums!!: Zivis un Karpa · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Zivis un Kauls · Redzēt vairāk »

Kaulzivis

Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.

Jaunums!!: Zivis un Kaulzivis · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Zivis un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Zivis un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Zivis un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Zivis un Krāsa · Redzēt vairāk »

Krūšu spura

Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).

Jaunums!!: Zivis un Krūšu spura · Redzēt vairāk »

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Jaunums!!: Zivis un Kuņģis · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Zivis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Zivis un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līnis

Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.

Jaunums!!: Zivis un Līnis · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte (no  — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Jaunums!!: Zivis un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »

Maņu orgānu sistēma

redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.

Jaunums!!: Zivis un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Mehāniskais līdzsvars

atmosfēras spiedienu Mehāniskais līdzsvars ir stāvoklis, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.

Jaunums!!: Zivis un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »

Mencas

Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.

Jaunums!!: Zivis un Mencas · Redzēt vairāk »

Muguras smadzenes

Muguras smadzenes Muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa.

Jaunums!!: Zivis un Muguras smadzenes · Redzēt vairāk »

Muguras spura

Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.

Jaunums!!: Zivis un Muguras spura · Redzēt vairāk »

Muguras stiegra

Lancetnieka uzbūve. Horda attēlota ar 2. numuru kā brūna stiegra. Virs tās dzeltenā krāsā ar 3. numuru parādīta nervu caurulīte. Muguras stiegra jeb horda ((hordḗ) — 'stiegra') ir gara elastīga gareniska balsta ass, kas raksturīga hordaiņu tipa pārstāvjiem.

Jaunums!!: Zivis un Muguras stiegra · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Zivis un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Mugurkauls

Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.

Jaunums!!: Zivis un Mugurkauls · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Zivis un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Mute

Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.

Jaunums!!: Zivis un Mute · Redzēt vairāk »

Nervu audi

Nervu audi mikroskopā Nervu audi ir kopīga nervu šūnu un neiroglijas šūnu sistēma.

Jaunums!!: Zivis un Nervu audi · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Jaunums!!: Zivis un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Jaunums!!: Zivis un Nieres · Redzēt vairāk »

Nosacījuma refleksi

Nosacījuma refleksi ir pieredzes rezultātā iegūti refleksi, kas katram indivīdam var būt atšķirīgi, atšķirībā no beznosacījuma refleksiem.

Jaunums!!: Zivis un Nosacījuma refleksi · Redzēt vairāk »

Oža

deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Zivis un Oža · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Zivis un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Zivis un Okeāns · Redzēt vairāk »

Olšūna

Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.

Jaunums!!: Zivis un Olšūna · Redzēt vairāk »

Olnīca

Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.

Jaunums!!: Zivis un Olnīca · Redzēt vairāk »

Orgāns

Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.

Jaunums!!: Zivis un Orgāns · Redzēt vairāk »

Pazemes ūdeņi

Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.

Jaunums!!: Zivis un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Zivis un Pārtika · Redzēt vairāk »

Rajas

Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.

Jaunums!!: Zivis un Rajas · Redzēt vairāk »

Rauda

Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Zivis un Rauda · Redzēt vairāk »

Rīkle

deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.

Jaunums!!: Zivis un Rīkle · Redzēt vairāk »

Redze

Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.

Jaunums!!: Zivis un Redze · Redzēt vairāk »

Reflekss

Refleksi (- atgriezt atpakaļ) ir automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz ārējās vai organisma iekšējās vides pārmaiņām.

Jaunums!!: Zivis un Reflekss · Redzēt vairāk »

Ribas

Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.

Jaunums!!: Zivis un Ribas · Redzēt vairāk »

Salate

Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Zivis un Salate · Redzēt vairāk »

Sānu līnija

Raudas sānu līnijas zvīņas. Sānu līnijas darbības shēma Sānu līnija ihtioloģijā ir visām zivīm raksturīgs maņu orgāns, kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu.

Jaunums!!: Zivis un Sānu līnija · Redzēt vairāk »

Sēklinieks

Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.

Jaunums!!: Zivis un Sēklinieks · Redzēt vairāk »

Siļķu dzimta

Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zivis un Siļķu dzimta · Redzēt vairāk »

Sirds

Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.

Jaunums!!: Zivis un Sirds · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Zivis un Skaņa · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Zivis un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Zivis un Skelets · Redzēt vairāk »

Skriemeļi

Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.

Jaunums!!: Zivis un Skriemeļi · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Zivis un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Skrimslis

Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.

Jaunums!!: Zivis un Skrimslis · Redzēt vairāk »

Smadzenes

Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.

Jaunums!!: Zivis un Smadzenes · Redzēt vairāk »

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.

Jaunums!!: Zivis un Spēks · Redzēt vairāk »

Spermatozoīds

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Spermatozoīds (no — sēkla, — dzīvība, — veids) ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai.

Jaunums!!: Zivis un Spermatozoīds · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Zivis un Spiediens · Redzēt vairāk »

Spuras

Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.

Jaunums!!: Zivis un Spuras · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Zivis un Stikls · Redzēt vairāk »

Storu dzimta

Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.

Jaunums!!: Zivis un Storu dzimta · Redzēt vairāk »

Taksonomija

Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.

Jaunums!!: Zivis un Taksonomija · Redzēt vairāk »

Tauste

Tauste ir viena no cilvēka maņām.

Jaunums!!: Zivis un Tauste · Redzēt vairāk »

Tālie Austrumi

Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.

Jaunums!!: Zivis un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Zivis un Tārpi · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Zivis un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tievā zarna

Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.

Jaunums!!: Zivis un Tievā zarna · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Zivis un Upe · Redzēt vairāk »

Urīns

Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.

Jaunums!!: Zivis un Urīns · Redzēt vairāk »

Urīnvads

Urīnvads (ureter) ir pāra orgāns, kas kalpo gatavā urīna aizvadīšanai no nieres bļodiņas uz urīnpūsli.

Jaunums!!: Zivis un Urīnvads · Redzēt vairāk »

Vēdera spuras

''Barbonymus gonionotus'' vēdera spura Vēdera spuras skelets Vēdera spuras ihtioloģijā ir zivju spuru pāris, kas morfoloģiski atbilst citu mugurkaulnieku aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā krūšu spuras vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm.

Jaunums!!: Zivis un Vēdera spuras · Redzēt vairāk »

Vēnas

Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.

Jaunums!!: Zivis un Vēnas · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Zivis un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Zivis un Zeme · Redzēt vairāk »

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Jaunums!!: Zivis un Zinātnieks · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Zivis un Zobi · Redzēt vairāk »

Zooloģija

Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.

Jaunums!!: Zivis un Zooloģija · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Zivis un Zutis · Redzēt vairāk »

Zvīņas

Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.

Jaunums!!: Zivis un Zvīņas · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zivs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »