56 attiecības: Aizkraukle, Aizkraukles viduslaiku pils, Alberts fon Bukshēvdens, Bandava, Bernhards no Lipes, Brāļa Bertolda dzirnavas, Cēsis, Cēsu pils, Cisterciešu ordenis, Folkvins, Igaunija, Inocents III, Jersika (valsts), Katoļticība, Koknese, Konventa sēta, Kurzemes bīskapija, Lībieši, Lietuvieši, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Mežotne, Metsepole, Piemare, Piltenes apgabals, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Sakala, Saules kauja, Sigulda, Siguldas viduslaiku pils, Tallina, Tālava, Templiešu ordenis, Teoderihs no Turaidas, Valdemārs II Estridsens, Vanema, Vācieši, Vācija, Vācu ordenis, Vīlandes viduslaiku pils, Venno, Ventava, Viljandi, Zemgaļi, Zobenbrāļu Ordeņa mestri, ..., 1186. gads, 1202. gads, 1234. gads, 1237. gads, 1255. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (6 vairāk) »
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Aizkraukle · Redzēt vairāk »
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Bandava · Redzēt vairāk »
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Bernhards no Lipes · Redzēt vairāk »
Brāļa Bertolda dzirnavas
Brāļa Bertolda dzirnavas bija Zobenbrāļu ordeņa, vēlāk Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas—Salaspils ceļa pie dzirnavu tilta pāri strautam tagadējā Rīgas Ķengaraga apkaimē.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Brāļa Bertolda dzirnavas · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Folkvins · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Inocents III · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Koknese · Redzēt vairāk »
Konventa sēta
Konventa sēta ir ēku komplekss Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Konventa sēta · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Mežotne · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Metsepole · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Piemare · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Sakala · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Sigulda · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Tallina · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Tālava · Redzēt vairāk »
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vanema · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Venno · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Ventava · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Viljandi · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
* Venno (1204 - 1209).
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
1186. gads
1186.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1186. gads · Redzēt vairāk »
1202. gads
1202.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1202. gads · Redzēt vairāk »
1234. gads
1234.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1234. gads · Redzēt vairāk »
1237. gads
1237.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1237. gads · Redzēt vairāk »
1255. gads
1255.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1255. gads · Redzēt vairāk »
1585. gads
1585.
Jaunums!!: Zobenbrāļu ordenis un 1585. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fratres milicie Christi, Kristus Bruņinieki, Kristus Bruņinieku brālība, Kristus bruņinieki, Schwertbrüder, Zobenbrāļi, Zobenbrāļu Ordenis.