Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zvaigzne

Indekss Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

117 attiecības: Absolūtais spožums, Absolūti melns ķermenis, Absorbcijas spektrs, Andromedas galaktika, Angstrēms, Aptumsuma maiņzvaigzne, Arābu skaitļi, Arkturs, Astronomija, Astronomiskā vienība, Ūdensvīrs, Ņūtona vispasaules gravitācijas likums, Baltais punduris, Baricentrs, Bārnarda zvaigzne, Brīvās krišanas paātrinājums, Cefeīda, Celsija grāds, Centaura Proksima, Cirkonijs, Diena, Dienvidu puslode, Dinamo (elektrotehnika), Dzelzs, Edvīns Habls, Ekvators, Elektromagnētiskais starojums, Elementārdaļiņa, Emisija, Enerģijas nezūdamības likums, Enriko Fermi, Fizika, Fizikālā dubultzvaigzne, Fotons, Gaismas gads, Galaktika, Galvenās secības zvaigzne, Gravitācija, Gravitācijas konstante, Gregora kalendārs, Hēlijs, Hercšprunga—Rasela diagramma, Hiparhs, Ideāla gāze, Impulsa moments, Infrasarkanais starojums, Irāna, Jonizācija, Jupiters (planēta), Kalcijs, ..., Kalendārs, Kelvins, Kilograms, Kilometrs, Kodolreakcija, Kodolsintēze, Krēsla, Kvantu mehānika, Kvēlspuldze, Lielais Magelāna mākonis, Lira (zvaigznājs), Marss (planēta), Masa, Melnais caurums, Metāli, Metrs, Nakts, Navigācija, Neapbruņota acs, Neitronu zvaigzne, Neptūns (planēta), Nova, Ogleklis, Oksīdi, Orbīta, Paralakse, Parseks, Paskāls, Pārnova, Piena Ceļš, Planēta, Plazma, Polārzvaigzne, Pols Diraks, Rādiuss, Redzamais spožums, Reliģija, Romiešu skaitļi, Saule, Saules aptumsums, Saules plankumi, Saules sistēma, Sīriuss, Senā Ēģipte, Senā Divupe, Senā Grieķija, Senā Roma, Silīcijs, Skābeklis, Slāpeklis, Spektra klase, Spektroskopija, Spektrs, Spožāko zvaigžņu saraksts, Starjauda, Starojums, Starptautiskā Astronomijas savienība, Starptautiskā mērvienību sistēma, Starpzvaigžņu vide, Teleskops, Titāns, Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, Vats, Vega, Zeme, Zvaigžņu kopa, Zvaigznājs. Izvērst indekss (67 vairāk) »

Absolūtais spožums

Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.

Jaunums!!: Zvaigzne un Absolūtais spožums · Redzēt vairāk »

Absolūti melns ķermenis

Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.

Jaunums!!: Zvaigzne un Absolūti melns ķermenis · Redzēt vairāk »

Absorbcijas spektrs

Fraunhofera līnijas - tumšas absorbcijas līnijas Saules spektrā Absorbcijas spektrs ir gāzu, šķidrumu, cietu vielu absorbēto elektromagnētisko viļņu sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm.

Jaunums!!: Zvaigzne un Absorbcijas spektrs · Redzēt vairāk »

Andromedas galaktika

Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »

Angstrēms

Angstrēms ir garuma mērvienība ekvivalenta 1/10000000000 metra jeb 10−10m (100 pm vai 0,1 nm).

Jaunums!!: Zvaigzne un Angstrēms · Redzēt vairāk »

Aptumsuma maiņzvaigzne

Aptumsuma maiņzvaigznes komponenti aptumšo viens otru (apakšā - spožuma izmaiņu līkne) Par aptumsuma maiņzvaigznēm tiek sauktas maiņzvaigznes, kuras rodas dubultzvaigžņu sistēmās.

Jaunums!!: Zvaigzne un Aptumsuma maiņzvaigzne · Redzēt vairāk »

Arābu skaitļi

Arābu skaitļi ir skaitļu sistēma, kurā tiek izmantoti desmit cipari: 0, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9.

Jaunums!!: Zvaigzne un Arābu skaitļi · Redzēt vairāk »

Arkturs

Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Arkturs · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Zvaigzne un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Zvaigzne un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Ūdensvīrs

Ūdensvīrs ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Ūdensvīrs · Redzēt vairāk »

Ņūtona vispasaules gravitācijas likums

Ņūtona vispasaules gravitācijas likuma attēlojums Ņūtona vispasaules gravitācijas likums apgalvo, ka visi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas proporcionāls ķermeņu masām un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.

Jaunums!!: Zvaigzne un Ņūtona vispasaules gravitācijas likums · Redzēt vairāk »

Baltais punduris

Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Baltais punduris · Redzēt vairāk »

Baricentrs

Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Baricentrs · Redzēt vairāk »

Bārnarda zvaigzne

Bārnarda zvaigzne ir ļoti mazas masas sarkanā pundura zvaigzne, kura atrodas aptuveni 6 gaismas gadu (otra tuvākā zvaigzne Saulei aiz Centaura Alfas) attālumā no Zemes Čūskneša zvaigznājā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Bārnarda zvaigzne · Redzēt vairāk »

Brīvās krišanas paātrinājums

Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »

Cefeīda

Cefeīdas pulsācijas Cefeīda — pulsējoša maiņzvaigzne, kuras starjauda ir stingri atkarīga no perioda.

Jaunums!!: Zvaigzne un Cefeīda · Redzēt vairāk »

Celsija grāds

Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Zvaigzne un Celsija grāds · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima

Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..

Jaunums!!: Zvaigzne un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »

Cirkonijs

Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40.

Jaunums!!: Zvaigzne un Cirkonijs · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts). Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Zvaigzne un Diena · Redzēt vairāk »

Dienvidu puslode

Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.

Jaunums!!: Zvaigzne un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »

Dinamo (elektrotehnika)

Tvaika mašīnas darbina dinamomašīnas Ipolita Piksi dinamomašīna. Komutators novietots zem magnēta Velosipēda dinamo Dinamo jeb dinamomašīna ir novecojis apzīmējums līdzstrāvas ģeneratoram, kurš pārveido ārēji pievadīto mehānisko enerģiju elektriskajā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Dinamo (elektrotehnika) · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Zvaigzne un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Edvīns Habls

Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.

Jaunums!!: Zvaigzne un Edvīns Habls · Redzēt vairāk »

Ekvators

Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.

Jaunums!!: Zvaigzne un Ekvators · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas dabā pastāvošas parādības — elektromagnētisma — rezultātā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Zvaigzne un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Emisija

Emisija (- izlaišana) var būt.

Jaunums!!: Zvaigzne un Emisija · Redzēt vairāk »

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.

Jaunums!!: Zvaigzne un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »

Enriko Fermi

Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.

Jaunums!!: Zvaigzne un Enriko Fermi · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikālā dubultzvaigzne

Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.

Jaunums!!: Zvaigzne un Fizikālā dubultzvaigzne · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Zvaigzne un Fotons · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigžņu sistēmām, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un, iespējams, tumšās matērijas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Galaktika · Redzēt vairāk »

Galvenās secības zvaigzne

Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gravitācijas konstante

Ņūtona vispasaules gravitācijas likumā Gravitācijas konstante G ir viena no universālajām fizikālajām konstantēm.

Jaunums!!: Zvaigzne un Gravitācijas konstante · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Zvaigzne un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hercšprunga—Rasela diagramma

Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »

Hiparhs

Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Hiparhs · Redzēt vairāk »

Ideāla gāze

Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Ideāla gāze · Redzēt vairāk »

Impulsa moments

Impulsa moments jeb kinētiskais moments (apzīmējums) ir materiālā punkta vai arī to sistēmas mehāniskās kustības mērs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Impulsa moments · Redzēt vairāk »

Infrasarkanais starojums

Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).

Jaunums!!: Zvaigzne un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »

Irāna

Irāna, oficiālais nosaukums: Irānas Islāma Republika (جمهوری اسلامی ایران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Irāna · Redzēt vairāk »

Jonizācija

Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.

Jaunums!!: Zvaigzne un Jonizācija · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kalendārs

Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kalendārs · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Zvaigzne un Kilograms · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Kodolsintēze

tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »

Krēsla

Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Krēsla · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Kvēlspuldze

Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »

Lielais Magelāna mākonis

Lielais Magelāna mākonis un tā svarīgāko astronomisko objektu attēlojums. Lielais Magelāna mākonis ir pundurgalaktika, kas kalpo par lielāko pavadoni Piena Ceļa galaktikai.

Jaunums!!: Zvaigzne un Lielais Magelāna mākonis · Redzēt vairāk »

Lira (zvaigznājs)

Lira ir mazs ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Lira (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Zvaigzne un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Zvaigzne un Masa · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Supermasīvs melnais caurums galaktikas M87 centrā. Šis ir vēsturē pirmais melnā cauruma ēnas attēlojums, kas iegūts tiešā veidā radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Zvaigzne un Metāli · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Metrs · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Zvaigzne un Nakts · Redzēt vairāk »

Navigācija

Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.

Jaunums!!: Zvaigzne un Navigācija · Redzēt vairāk »

Neapbruņota acs

Neabruņota acs. Neapbruņota acs ir tēlaina izteiksme, kas attiecas uz cilvēka skatīšanās uztveri bez jebkādiem palīglīdzekļiem, piemēram, bez teleskopa, binokļa, mikroskopa, lupas un citiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Neapbruņota acs · Redzēt vairāk »

Neitronu zvaigzne

Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Zvaigzne un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Nova

Nova (no  — 'jauna ') ir zvaigzne, kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam.

Jaunums!!: Zvaigzne un Nova · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Zvaigzne un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Zvaigzne un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Orbīta · Redzēt vairāk »

Paralakse

Paralakse astronomijā ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli.

Jaunums!!: Zvaigzne un Paralakse · Redzēt vairāk »

Parseks

Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.

Jaunums!!: Zvaigzne un Parseks · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Zvaigzne un Paskāls · Redzēt vairāk »

Pārnova

Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.

Jaunums!!: Zvaigzne un Pārnova · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Planēta · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Zvaigzne un Plazma · Redzēt vairāk »

Polārzvaigzne

Polārzvaigznes sistēma. Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.

Jaunums!!: Zvaigzne un Polārzvaigzne · Redzēt vairāk »

Pols Diraks

Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Pols Diraks · Redzēt vairāk »

Rādiuss

Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Rādiuss · Redzēt vairāk »

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »

Reliģija

380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614). Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Reliģija · Redzēt vairāk »

Romiešu skaitļi

LR Ārlietu ministrijas kreisajām parādes durvīm Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši.

Jaunums!!: Zvaigzne un Romiešu skaitļi · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Saule · Redzēt vairāk »

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »

Saules plankumi

Saules plankumi. Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Saules plankumi · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Zvaigzne un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sīriuss

Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Sīriuss · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Zvaigzne un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Divupe

Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

Jaunums!!: Zvaigzne un Senā Divupe · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķiski runājošajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Turcijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Zvaigzne un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Zvaigzne un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Zvaigzne un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Zvaigzne un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Spektra klase

Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.

Jaunums!!: Zvaigzne un Spektra klase · Redzēt vairāk »

Spektroskopija

prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.

Jaunums!!: Zvaigzne un Spektroskopija · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Spektrs · Redzēt vairāk »

Spožāko zvaigžņu saraksts

Šis ir spožāko zvaigžņu uzskaitījums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Spožāko zvaigžņu saraksts · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starjauda · Redzēt vairāk »

Starojums

Starojums, arī radiācija ( — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starojums · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Astronomijas savienība

Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Teleskops

Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.

Jaunums!!: Zvaigzne un Teleskops · Redzēt vairāk »

Titāns

Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.

Jaunums!!: Zvaigzne un Titāns · Redzēt vairāk »

Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma

interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.

Jaunums!!: Zvaigzne un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma · Redzēt vairāk »

Vats

Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Zvaigzne un Vats · Redzēt vairāk »

Vega

Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā — Ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Zvaigzne un Vega · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Zvaigzne un Zeme · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu kopa

Skorpiona zvaigznājā Zvaigžņu kopa ir zvaigžņu grupa, kura kustas ap galaktikas centru kā viens veselums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Zvaigznājs

Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zvaigznes evolūcija, .

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »