Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zvaigzne

Indekss Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

102 attiecības: Abū Raihāns Bīrūnī, Absorbcijas spektrs, Alberts Maikelsons, Andromedas miglājs, Aptumsuma maiņzvaigzne, Astrofizika, Astronoms, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Īzaks Ņūtons, Baltais punduris, Baricentrs, Centaura Alfa, Džordāno Bruno, Debesis, Diametrs, Diena, Dubultzvaigzne, Dzeltenā krāsa, Dzelzs, Edmonds Halejs, Elektromagnētiskais starojums, Elementārdaļiņa, Enerģija, Fizikālā dubultzvaigzne, Fotogrāfija, Frīdrihs Beselis, Gaismas gads, Galaktikas halo, Galvenās secības zvaigzne, Gravitācija, Gravitācijas kolapss, Gregora kalendārs, Hēlijs, Hercšprunga—Rasela diagramma, Hiparhs, Jupiters (mitoloģija), Kalendārs, Kelvins, Kodolreakcija, Kodols, Kodolsintēze, Krāsa, Krēsla, Kustība, Kvantu mehānika, Laiks, Latīņu alfabēts, Lode, Lodveida zvaigžņu kopa, ..., Marss (mitoloģija), Masa, Melnais caurums, Merkurs (mitoloģija), Miglājs, Milzu zvaigzne, Nakts, Neapbruņota acs, Neitronu zvaigzne, Neptūns (mitoloģija), Nova, Oranžā krāsa, Orbīta, Paralakse, Pārmilzu zvaigzne, Pārnova, Piena Ceļš, Plazma, Ptolemajs, Pulsējošās zvaigznes, Pundurzvaigzne, Rādiuss, Redzamais spožums, Sarkanais milzis, Sarkanā krāsa, Saturns (mitoloģija), Saule, Saules sistēma, Senā Ēģipte, Spektrs, Spožāko zvaigžņu saraksts, Sprādziens, Starjauda, Starojums, Starptautiskā Astronomijas savienība, Starpzvaigžņu vide, Teleskops, Telpa, Temperatūra, Tiho Brahe, Urāns (dievs), Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, Vega, Venera (dieviete), Zeme, Zilā krāsa, Zvaigžņu kopa, 1600. gads, 1667. gads, 1838. gads, 1913. gads, 1921. gads. Izvērst indekss (52 vairāk) »

Abū Raihāns Bīrūnī

Abū Raihāns Bīrūnī (Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis, miris) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts.

Jaunums!!: Zvaigzne un Abū Raihāns Bīrūnī · Redzēt vairāk »

Absorbcijas spektrs

Fraunhofera līnijas - tumšas absorbcijas līnijas Saules spektrā Absorbcijas spektrs ir gāzu, šķidrumu, cietu vielu absorbēto elektromagnētisko viļņu sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm.

Jaunums!!: Zvaigzne un Absorbcijas spektrs · Redzēt vairāk »

Alberts Maikelsons

Alberts Abrahams Maikelsons (Albert Abraham Michelson,  —) bija Prūsijā (mūsdienu Polijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Alberts Maikelsons · Redzēt vairāk »

Andromedas miglājs

"Andromedas miglājs" var būt.

Jaunums!!: Zvaigzne un Andromedas miglājs · Redzēt vairāk »

Aptumsuma maiņzvaigzne

Aptumsuma maiņzvaigznes komponenti aptumšo viens otru (apakšā - spožuma izmaiņu līkne) Par aptumsuma maiņzvaigznēm tiek sauktas maiņzvaigznes, kuras rodas dubultzvaigžņu sistēmās.

Jaunums!!: Zvaigzne un Aptumsuma maiņzvaigzne · Redzēt vairāk »

Astrofizika

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

Jaunums!!: Zvaigzne un Astrofizika · Redzēt vairāk »

Astronoms

Astronoms" (1668) Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Astronoms · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Zvaigzne un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Zvaigzne un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Baltais punduris

Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir maza zvaigzne, kura galvenokārt sastāv no elektronu deģenerētas gāzes.

Jaunums!!: Zvaigzne un Baltais punduris · Redzēt vairāk »

Baricentrs

Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Baricentrs · Redzēt vairāk »

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr – ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Zvaigzne un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »

Džordāno Bruno

Džordāno Bruno (īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris), dēvēts arī par Nolieti, bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists.

Jaunums!!: Zvaigzne un Džordāno Bruno · Redzēt vairāk »

Debesis

Debesis, skats no lidmašīnas, kura lido virs mākoņiem. Debess ir telpa virs Zemes vai cita liela astronomiska objekta virsmas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Debesis · Redzēt vairāk »

Diametrs

200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Diametrs · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts). Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Zvaigzne un Diena · Redzēt vairāk »

Dubultzvaigzne

Dubultzvaigzne var būt.

Jaunums!!: Zvaigzne un Dubultzvaigzne · Redzēt vairāk »

Dzeltenā krāsa

Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Zvaigzne un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Edmonds Halejs

Edmonds Halejs (Edmond Halley, dažreiz arī Edmunds Halejs; dzimis, miris) bija angļu astronoms, ģeofiziķis, matemātiķis, meteorologs un fiziķis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Edmonds Halejs · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas dabā pastāvošas parādības - elektromagnētisma rezultātā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Zvaigzne un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Zvaigzne un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fizikālā dubultzvaigzne

Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.

Jaunums!!: Zvaigzne un Fizikālā dubultzvaigzne · Redzēt vairāk »

Fotogrāfija

Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (- gaisma, γραφή (grafè) - rakstīšana) ir attēlu iegūšanas tehnoloģisks process, apkopojot un fokusējot atstarotos elektromagnētiskos starus uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.

Jaunums!!: Zvaigzne un Fotogrāfija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Beselis

Frīdrihs Vilhelms Beselis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un astronoms.

Jaunums!!: Zvaigzne un Frīdrihs Beselis · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Galaktikas halo

Galaktika NGC 5866 ar izgaismoto galaktiskā halo daļu. Galaktikas halo ir galaktikas neredzamais komponents, tās sfēriskās apakšsistēmas pamatdaļa.

Jaunums!!: Zvaigzne un Galaktikas halo · Redzēt vairāk »

Galvenās secības zvaigzne

Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.

Jaunums!!: Zvaigzne un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gravitācijas kolapss

Gravitācijas kolapss ir ārkārtīgi strauja zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku.

Jaunums!!: Zvaigzne un Gravitācijas kolapss · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Zvaigzne un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hercšprunga—Rasela diagramma

Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »

Hiparhs

Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Hiparhs · Redzēt vairāk »

Jupiters (mitoloģija)

Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.

Jaunums!!: Zvaigzne un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Kalendārs

Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kalendārs · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Kodols

Kodols var būt.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kodols · Redzēt vairāk »

Kodolsintēze

tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes. Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Zvaigzne un Krāsa · Redzēt vairāk »

Krēsla

Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā, krēsla rodas, izkliedētai Saules gaismai daļēji apgaismojot arī to Zemes daļu, kas nav tieši apspīdēta.

Jaunums!!: Zvaigzne un Krēsla · Redzēt vairāk »

Kustība

Kustība var būt dažāda, tas ir.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kustība · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Zvaigzne un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Zvaigzne un Laiks · Redzēt vairāk »

Latīņu alfabēts

Latīņu alfabēts izveidojās aptuveni 6.

Jaunums!!: Zvaigzne un Latīņu alfabēts · Redzēt vairāk »

Lode

Lode. Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta.

Jaunums!!: Zvaigzne un Lode · Redzēt vairāk »

Lodveida zvaigžņu kopa

Lodveida zvaigžņu kopa M80 Skorpiona zvaigznāja. Lodveida zvaigžņu kopa ir sfēriska zvaigžņu kopa, kas no citām kopām atšķiras ar izteiktu zvaigžņu koncentrāciju tās centrā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Lodveida zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Marss (mitoloģija)

Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Marss (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Zvaigzne un Masa · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Merkurs (mitoloģija)

Hendrika Golciusa glezna "Merkurs" Merkurs ir dievs romiešu mitoloģijā, tirgotāju, zagļu un ceļotāju aizbildnis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Merkurs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Miglājs

Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Jaunums!!: Zvaigzne un Miglājs · Redzēt vairāk »

Milzu zvaigzne

Milzu zvaigzne jeb milzis ir zvaigzne ar lielāku diametru vai starjaudu, salīdzinot ar līdzīgas virsmas temperatūras galvenās secības zvaigznēm Hercšprunga-Rasela diagrammā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Milzu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Zvaigzne un Nakts · Redzēt vairāk »

Neapbruņota acs

Neabruņota acs. Neapbruņota acs ir tēlaina izteiksme, kas attiecas uz cilvēka skatīšanās uztveri bez jebkādiem palīglīdzekļiem, piemēram, bez teleskopa, binokļa, mikroskopa, lupas un citiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Neapbruņota acs · Redzēt vairāk »

Neitronu zvaigzne

Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Neptūns (mitoloģija)

Neptūns Neptūns ir jūras dievs romiešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Neptūns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Nova

Nova ir zvaigzne, kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam.

Jaunums!!: Zvaigzne un Nova · Redzēt vairāk »

Oranžā krāsa

Oranžās krāsas toņi Oranžā krāsa jeb vienkārši oranžs ir krāsa, kura redzamajā gaismā atrodas starp sarkano un dzelteno krāsu, kura viļņa garums ir no 585 līdz 620 nanometriem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Oranžā krāsa · Redzēt vairāk »

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Orbīta · Redzēt vairāk »

Paralakse

Paralakse astronomijā ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli.

Jaunums!!: Zvaigzne un Paralakse · Redzēt vairāk »

Pārmilzu zvaigzne

Jo lielāku enerģiju izstaro zvaigzne, jo tās masa un izmēri ir lielāki.

Jaunums!!: Zvaigzne un Pārmilzu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Pārnova

Keplera pārnova ''SN 1604'' Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.

Jaunums!!: Zvaigzne un Pārnova · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru. Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazmas televizors Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir viens no četriem vielas agregātstāvokļiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Plazma · Redzēt vairāk »

Ptolemajs

Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija 2. gadsimta, grieķu valodā rakstošs astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Ptolemajs · Redzēt vairāk »

Pulsējošās zvaigznes

Par pulsējošām zvaigznēm tiek sauktas zvaigznes, kuru spožums ik pa laikam pulsē no tajās notiekošajiem procesiem — pulsēšanas, izvirdumiem, sprādzieniem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Pulsējošās zvaigznes · Redzēt vairāk »

Pundurzvaigzne

Pundurzvaigzne ir zvaigzne Visumā ar nelielu masu un izmēriem, tādējādi arī ar nelielu enerģiju un starjaudu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Pundurzvaigzne · Redzēt vairāk »

Rādiuss

Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Rādiuss · Redzēt vairāk »

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Jaunums!!: Zvaigzne un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »

Sarkanais milzis

Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.

Jaunums!!: Zvaigzne un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »

Sarkanā krāsa

Sarkanā krāsa jeb vienkārši sarkans ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 620 līdz 740 nm.

Jaunums!!: Zvaigzne un Sarkanā krāsa · Redzēt vairāk »

Saturns (mitoloģija)

16. gadsimta gravīra, kurā attēlots Saturns Saturns ir dievība romiešu mitoloģijā, kas sākotnēji bija sējumu dievs, bet vēlāk to sāka uzskatīt par laika dievu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Saturns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Zvaigzne un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Zvaigzne un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Spektrs · Redzēt vairāk »

Spožāko zvaigžņu saraksts

Šis ir spožāko zvaigžņu uzskaitījums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Spožāko zvaigžņu saraksts · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starjauda · Redzēt vairāk »

Starojums

Starojums, arī radiācija (— ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starojums · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Astronomijas savienība

Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Zvaigzne un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Teleskops

Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.

Jaunums!!: Zvaigzne un Teleskops · Redzēt vairāk »

Telpa

Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Telpa · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Zvaigzne un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tiho Brahe

Tiho Brahe (dzimis Knutstrupā, Dānijā, miris Prāgā) bija dāņu astronoms, astrologs, alķīmiķis.

Jaunums!!: Zvaigzne un Tiho Brahe · Redzēt vairāk »

Urāns (dievs)

''Urāna kastrēšana'': Džordžo Vasari and Kristofano Džerardi freska, 1560.g. (Palazzo Vecchio, Florence) Urāns ir debesis personificējoša dievība grieķu mitoloģijā, Gajas vīrs, viena no pirmatnējām dievībām.

Jaunums!!: Zvaigzne un Urāns (dievs) · Redzēt vairāk »

Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma

interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.

Jaunums!!: Zvaigzne un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma · Redzēt vairāk »

Vega

Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā — Ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Zvaigzne un Vega · Redzēt vairāk »

Venera (dieviete)

Botičelli glezna. Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu.

Jaunums!!: Zvaigzne un Venera (dieviete) · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Zvaigzne un Zeme · Redzēt vairāk »

Zilā krāsa

Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.

Jaunums!!: Zvaigzne un Zilā krāsa · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu kopa

Skorpiona zvaigznājā Zvaigžņu kopa ir zvaigžņu grupa, kura kustas ap galaktikas centru kā viens veselums.

Jaunums!!: Zvaigzne un Zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

1600. gads

1600.

Jaunums!!: Zvaigzne un 1600. gads · Redzēt vairāk »

1667. gads

1667.

Jaunums!!: Zvaigzne un 1667. gads · Redzēt vairāk »

1838. gads

1838.

Jaunums!!: Zvaigzne un 1838. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: Zvaigzne un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: Zvaigzne un 1921. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zvaigznes evolūcija, .

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »