Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zviedru Vidzeme

Indekss Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

125 attiecības: Aksels Lilijs, Aleksejs I Romanovs, Austrumeiropa, Ēriks Dālbergs, Ēriks Rinings, Ādams Lēvenhaupts, Bengts Bengtsons Uksenšerna, Bengts Gabrielsons Uksenšerna, Cēsis, Cēsu apriņķis, Dālderis, Dzimtbūšana, Ernsts Gliks, Gabriels Bengtsons Uksenšerna, Georgs Mancelis, Gustava akadēmija, Gustavs Horns, Gustavs II Ādolfs, Henriks Oto Albedils, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Jakobs Delagardijs, Jakobs Johans Hastfers, Jaunie laiki, Juhans Šite, Kārlis Gustavs Frēlihs, Kārlis XI, Kihnu, Klāss Okesons Tots (jaunākais), Koknese, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Kristīne I Vāsa, Kristers Horns, Kuresāre, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Latvijas apriņķi, Lielais Ziemeļu karš, Limbaži, Livonijas hercogi, Livonijas ordenis, Magnuss Gabriels Delagardijs, Muhu, Muiža, Nīštates miera līgums, Nīls Strembergs, Nils Asersons Manneršelds, ..., Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pēteris I, Poļi, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rauna, Rīga, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas apriņķis, Rīgas Doma skola, Rīgas licejs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Roņu sala, Roberts Duglass, Sāmsala, Sigismunds II Augusts, Straupe, Tartu, Tartu apriņķis, Upsāla, Valka, Valmiera, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Viljandi, Vitebskas guberņa, Vrangeļi, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru laiki, Zviedru Vidzeme, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums, 1561. gads, 1601. gads, 1607. gads, 1622. gads, 1628. gads, 1629. gads, 1631. gads, 1632. gads, 1633. gads, 1634. gads, 1643. gads, 1644. gads, 1645. gads, 1647. gads, 1649. gads, 1651. gads, 1652. gads, 1653. gads, 1655. gads, 1657. gads, 1658. gads, 1661. gads, 1662. gads, 1665. gads, 1672. gads, 1674. gads, 1675. gads, 1686. gads, 1687. gads, 1690. gads, 1695. gads, 1696. gads, 1702. gads, 1706. gads, 1709. gads, 1710. gads, 1719. gads, 1721. gads, 1772. gads, 1795. gads. Izvērst indekss (75 vairāk) »

Aksels Lilijs

Aksels Lilijs (1603—1662) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Aksels Lilijs · Redzēt vairāk »

Aleksejs I Romanovs

Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Maķedonija (jeb FYROM), Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Ēriks Dālbergs

Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »

Ēriks Rinings

Rininga pils portāls Stokholmas vecpilsētā (2007). Ēriks Ēriksons Rinings (1592–1654) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Ēriks Rinings · Redzēt vairāk »

Ādams Lēvenhaupts

Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »

Bengts Bengtsons Uksenšerna

Bengts Bengtsons Uksenšerna (1591–1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Bengts Bengtsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »

Bengts Gabrielsons Uksenšerna

Bengts Gabrielsons Uksenšerna (1623—1702) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Bengts Gabrielsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Ernsts Gliks

Johans Ernsts Gliks (1652 — 1705) bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »

Gabriels Bengtsons Uksenšerna

Gabriels Bengtsons Uksenšerna (1586—1656) bija zviedru valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Gabriels Bengtsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »

Georgs Mancelis

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »

Gustava akadēmija

Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »

Gustavs Horns

Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Gustavs Horns · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Henriks Oto Albedils

Henriks Oto Albedils (1666—1738) bija vācbaltu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītājs (1719).

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Henriks Oto Albedils · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Igaunija · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »

Jakobs Johans Hastfers

Jakobs Johans Hastfers (1626—1677) bija vācbaltiešu karavīrs un valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Jakobs Johans Hastfers · Redzēt vairāk »

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki, precīzāk, Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »

Juhans Šite

Juhans Šite (1577–1645) bija zviedru valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Juhans Šite · Redzēt vairāk »

Kārlis Gustavs Frēlihs

Kārlis Gustavs Frēlihs (1637—1714) bija vācu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kārlis Gustavs Frēlihs · Redzēt vairāk »

Kārlis XI

Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kārlis XI · Redzēt vairāk »

Kihnu

Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas jūras līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kihnu · Redzēt vairāk »

Klāss Okesons Tots (jaunākais)

Klāss Okesons Tots (1630—1674) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Klāss Okesons Tots (jaunākais) · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir sena pilsēta, šobrīd lielciems Vidzemes dienvidos, Kokneses novada centrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Koknese · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kristīne I Vāsa

Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »

Kristers Horns

Kristers Horns, arī Kristers Hūrns (1626—1677) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654–1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657–1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674–1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kristers Horns · Redzēt vairāk »

Kuresāre

Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kuresāre · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas apriņķi

Apriņķis (vācu: Kreis; krievu: уезд) bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Latvijas apriņķi · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Limbaži · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Magnuss Gabriels Delagardijs

Magnuss Gabriēls Delagardijs (1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Magnuss Gabriels Delagardijs · Redzēt vairāk »

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Muhu · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Muiža · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Nīls Strembergs

Nīls Strembergs, arī Nīls Štrombergs (1646—1723) bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1706—1709), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710).

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Nīls Strembergs · Redzēt vairāk »

Nils Asersons Manneršelds

Nils Asersons Manneršelds (1586–1655) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Nils Asersons Manneršelds · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pērnavas apriņķis

Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Poļi · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Raunas novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, novada centrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rauna · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Krievijas cara Pētera I piemineklis Rīgā (1910-1917), kas uzstādīts par godu Rīgas kapitulācijas 200. gadadienai un ķeizara Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija). Rīgas Doma skola bija Rīgas domkapitula klostera skola pie Rīgas Doma katedrāles, tagadējā Palasta un Mazās skolas ielas stūrī.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces piemiņas plāksne pie bijušā Rīgas Ķeizariskā liceja ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Rīgas Valsts 1.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Roņu sala

Roņu sala vai Ruhnu (— nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas jūras līcī.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Roņu sala · Redzēt vairāk »

Roberts Duglass

Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Roberts Duglass · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Pārgaujas novada Straupes pagastā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Straupe · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu apriņķis

Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Tartu apriņķis · Redzēt vairāk »

Upsāla

Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Upsāla · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Latvijā, Ziemeļvidzemē un ir Valkas novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Valka · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Valmiera · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Viljandi · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1802-1924), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Vrangeļi

Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vrangeļi · Redzēt vairāk »

Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces

Zviedrijas provinces līdz 1634. gadam. Zviedrijas lielvalsts ar domīnijām 1658. gadā. Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētelande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »

Zviedru laiki

Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori no 1622.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1601. gads

1601.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1601. gads · Redzēt vairāk »

1607. gads

1607.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1607. gads · Redzēt vairāk »

1622. gads

1622.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1622. gads · Redzēt vairāk »

1628. gads

1628.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1628. gads · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1629. gads · Redzēt vairāk »

1631. gads

1631.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1631. gads · Redzēt vairāk »

1632. gads

1632.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1632. gads · Redzēt vairāk »

1633. gads

1633.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1633. gads · Redzēt vairāk »

1634. gads

1634.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1634. gads · Redzēt vairāk »

1643. gads

1643.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1643. gads · Redzēt vairāk »

1644. gads

1644.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1644. gads · Redzēt vairāk »

1645. gads

1645.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1645. gads · Redzēt vairāk »

1647. gads

1647 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1647. gads · Redzēt vairāk »

1649. gads

1649.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1649. gads · Redzēt vairāk »

1651. gads

1651.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1651. gads · Redzēt vairāk »

1652. gads

1652.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1652. gads · Redzēt vairāk »

1653. gads

1653.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1653. gads · Redzēt vairāk »

1655. gads

1655.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1655. gads · Redzēt vairāk »

1657. gads

1657.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1657. gads · Redzēt vairāk »

1658. gads

1658.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1658. gads · Redzēt vairāk »

1661. gads

1661.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1661. gads · Redzēt vairāk »

1662. gads

1662.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1662. gads · Redzēt vairāk »

1665. gads

1665.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1665. gads · Redzēt vairāk »

1672. gads

1672.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1672. gads · Redzēt vairāk »

1674. gads

1674.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1674. gads · Redzēt vairāk »

1675. gads

1675.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1675. gads · Redzēt vairāk »

1686. gads

1686.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1686. gads · Redzēt vairāk »

1687. gads

1687.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1687. gads · Redzēt vairāk »

1690. gads

1690.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1690. gads · Redzēt vairāk »

1695. gads

1695.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1695. gads · Redzēt vairāk »

1696. gads

1696.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1696. gads · Redzēt vairāk »

1702. gads

1702.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1702. gads · Redzēt vairāk »

1706. gads

1706.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1706. gads · Redzēt vairāk »

1709. gads

1709.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1709. gads · Redzēt vairāk »

1710. gads

1710.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1710. gads · Redzēt vairāk »

1719. gads

1719.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1719. gads · Redzēt vairāk »

1721. gads

1721.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1721. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1772. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1795. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Svenska Livland, Vidzemes zviedru ģenerālgubernatori, Zviedrijas Livonija, Zviedru Livonija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »