1. jūlijs un 1903. gads

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1. jūlijs un 1903. gads

1. jūlijs vs. 1903. gads

1. 1903.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

1. jūlijs un Apvienotā Karaliste · 1903. gads un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Konstantins Paspatis

Konstantins Paspatis bija grieķu tenisists, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.

1. jūlijs un Konstantins Paspatis · 1903. gads un Konstantins Paspatis · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

1. jūlijs un Krievija · 1903. gads un Krievija · Redzēt vairāk »

Panama

Panama, oficiāli Panamas Republika, ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts.

1. jūlijs un Panama · 1903. gads un Panama · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1. jūlijs un Vācija · 1903. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

1839. gads

1839.

1. jūlijs un 1839. gads · 1839. gads un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

1. jūlijs un 1876. gads · 1876. gads un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

1. jūlijs un 1934. gads · 1903. gads un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

1. jūlijs un 1950. gads · 1903. gads un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

1. jūlijs un 1957. gads · 1903. gads un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

1. jūlijs un 1971. gads · 1903. gads un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

1. jūlijs un 1976. gads · 1903. gads un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

1. jūlijs un 1977. gads · 1903. gads un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

1. jūlijs un 1978. gads · 1903. gads un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

1. jūlijs un 1983. gads · 1903. gads un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

1. jūlijs un 1986. gads · 1903. gads un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

1. jūlijs un 1989. gads · 1903. gads un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

1. jūlijs un 1996. gads · 1903. gads un 1996. gads · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

1. jūlijs un 2000. gads · 1903. gads un 2000. gads · Redzēt vairāk »