1. oktobris un Trolejbusu satiksme pasaulē

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1. oktobris un Trolejbusu satiksme pasaulē

1. oktobris vs. Trolejbusu satiksme pasaulē

1. Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

1. oktobris un Amerikas Savienotās Valstis · Amerikas Savienotās Valstis un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

1. oktobris un Ķīna · Trolejbusu satiksme pasaulē un Ķīna · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

1. oktobris un Francija · Francija un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

1. oktobris un Igaunija · Igaunija un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1. oktobris un Vācija · Trolejbusu satiksme pasaulē un Vācija · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

1. oktobris un 1922. gads · 1922. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

1. oktobris un 1924. gads · 1924. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

1. oktobris un 1925. gads · 1925. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

1. oktobris un 1934. gads · 1934. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

1. oktobris un 1935. gads · 1935. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

1. oktobris un 1938. gads · 1938. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

1. oktobris un 1943. gads · 1943. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

1. oktobris un 1944. gads · 1944. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946.

1. oktobris un 1946. gads · 1946. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

1. oktobris un 1949. gads · 1949. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

1. oktobris un 1950. gads · 1950. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

1. oktobris un 1956. gads · 1956. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

1. oktobris un 1963. gads · 1963. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

1. oktobris un 1964. gads · 1964. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

1. oktobris un 1972. gads · 1972. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

1. oktobris un 1979. gads · 1979. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

1. oktobris un 1996. gads · 1996. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

1. oktobris un 2001. gads · 2001. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

1. oktobris un 2006. gads · 2006. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

2012. gads

2012.

1. oktobris un 2012. gads · 2012. gads un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »