Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

10. gadsimts un Kijivas Krievzeme

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 10. gadsimts un Kijivas Krievzeme

10. gadsimts vs. Kijivas Krievzeme

10. Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Līdzības starp 10. gadsimts un Kijivas Krievzeme

10. gadsimts un Kijivas Krievzeme ir 10 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Hazāri, Jersika (valsts), Kijivas lielkņazi, Kristietība, Melnā jūra, Ragnvalds, Rusi, Vikingi, Vladimirs Svjatoslavičs.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.

10. gadsimts un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Hazāri

Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.

10. gadsimts un Hazāri · Hazāri un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

10. gadsimts un Jersika (valsts) · Jersika (valsts) un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

10. gadsimts un Kijivas lielkņazi · Kijivas Krievzeme un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

10. gadsimts un Kristietība · Kijivas Krievzeme un Kristietība · Redzēt vairāk »

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

10. gadsimts un Melnā jūra · Kijivas Krievzeme un Melnā jūra · Redzēt vairāk »

Ragnvalds

Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.

10. gadsimts un Ragnvalds · Kijivas Krievzeme un Ragnvalds · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

10. gadsimts un Rusi · Kijivas Krievzeme un Rusi · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

10. gadsimts un Vikingi · Kijivas Krievzeme un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.

10. gadsimts un Vladimirs Svjatoslavičs · Kijivas Krievzeme un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp 10. gadsimts un Kijivas Krievzeme

10. gadsimts ir 132 attiecības, bet Kijivas Krievzeme ir 81. Tā kā viņi ir kopīgs 10, Jaccard indekss ir 4.69% = 10 / (132 + 81).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp 10. gadsimts un Kijivas Krievzeme. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »