Ātrāk nekā pārlūku!
92 attiecības: Aleksandrs Leimanis, Artūrs (personvārds), ASV Demokrātiskā partija, ASV prezidents, Šarls Guno, Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors, Žans Luijs Trentiņāns, Boļeslavs I Drosmīgais, Boriss Jeļcins, Dānija, Džordžs Akerlofs, Džordžs Herberts Volkers Bušs, Edgars Andersons, Edijs Merkss, Edvards Bērns-Džonss, Edvards I Plantagenets, Franču revolūcija, Francis fon Pāpens, Garais gads, Gregora kalendārs, Gvatemala, Heincs Guderians, Igaunija, Igors Stravinskis, Islande, Jans I Olbrahts, Jans III Sobeskis, Jēkabs Grots, Kalmāras ūnija, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kenans Evrens, Krievija, Latvija, Latvijas Republikas okupācijas diena, Latvijas Valsts prezidents, Marburga, Martins Bormanis, Mika Noronens, Mohameds El Barādeī, Muhammads Mursī, Nasavas-Zīgenes Johans Morics, Neatkarības diena, Padomju Savienība, Republika, Robērs d'Ellijs, Tigrans Petrosjans (1929—1984), Tomass Kūns, Uģis Prauliņš, Vaira Vīķe-Freiberga, Vācija, ..., Venusa Viljamsa, Viktors Kadē, Viljams Karrs, Vladimirs Karasjovs, Votergeitas skandāls, 1025. gads, 1239. gads, 1397. gads, 1501. gads, 1604. gads, 1682. gads, 1696. gads, 1789. gads, 1818. gads, 1838. gads, 1876. gads, 1878. gads, 1882. gads, 1888. gads, 1898. gads, 1900. gads, 1917. gads, 1920. gads Latvijā, 1929. gads, 1934. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1942. gads, 1942. gads Latvijā, 1944. gads, 1945. gads, 1954. gads, 1957. gads Latvijā, 1972. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1990. gads Latvijā, 1992. gads, 1996. gads, 1999. gads Latvijā, 2019. gads, 2022. gads. Izvērst indekss (42 vairāk) »
Aleksandrs Leimanis
Aleksandrs Leimanis (dzimis, miris) bija latviešu kinorežisors un scenārists.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Aleksandrs Leimanis · Redzēt vairāk »
Artūrs (personvārds)
Artūrs vai Arturs ir populārs vīriešu personvārds, īsais variants latviski Artis.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Artūrs (personvārds) · Redzēt vairāk »
ASV Demokrātiskā partija
Demokrātiskā partija ir kreisi centriska politiskā partija Amerikas Savienotajās Valstīs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un ASV Demokrātiskā partija · Redzēt vairāk »
ASV prezidents
Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.
Jaunums!!: 17. jūnijs un ASV prezidents · Redzēt vairāk »
Šarls Guno
Šarls Guno (dzimis, miris) bija franču komponists, operu "Fausts" (pirmizrāde 1859. gadā) un "Romeo un Džuljeta" (pirmizrāde 1867. gadā), kā arī Ave Maria (izmantojot Baha skaņdarbu) autors.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Šarls Guno · Redzēt vairāk »
Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors
Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors (biežāk pazīstams vienkārši kā Taleirāns; dzimis, miris) bija Francijas diplomāts.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors · Redzēt vairāk »
Žans Luijs Trentiņāns
Žans Luijs Trentiņāns (dzimis, miris) bija franču aktieris.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Žans Luijs Trentiņāns · Redzēt vairāk »
Boļeslavs I Drosmīgais
Boļeslavs I saukts Drosmīgais (dzimis 966. vai 967. gadā, miris) bija pirmais Polijas karalis.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Boļeslavs I Drosmīgais · Redzēt vairāk »
Boriss Jeļcins
Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no līdz.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Boriss Jeļcins · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Dānija · Redzēt vairāk »
Džordžs Akerlofs
Džordžs Arturs Akerlofs (dzimis) ir amerikāņu ekonomists, kopā ar Mailku Spensu un Džezefu Stiglicu ir 2001.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Džordžs Akerlofs · Redzēt vairāk »
Džordžs Herberts Volkers Bušs
Džordžs Herberts Volkers Bušs (dzimis, miris) bija ASV politiķis, kas no 1989.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Džordžs Herberts Volkers Bušs · Redzēt vairāk »
Edgars Andersons
Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »
Edijs Merkss
Barons Eduards Luiss Džozefs Merkss (dzimis, Mēnsela-Kīzegema, Flandrija, Beļģija) ir bijušais Beļģijas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Edijs Merkss · Redzēt vairāk »
Edvards Bērns-Džonss
''The Beguiling of Merlin'', 1874, 186 x 111 cm, ''Lady Lever Art Gallery'' Sers Edvards Kolejs Bērns-Džonss (dzimis 1833. gada 28. augustā Birmingemā, miris 1898. gada 17. jūnijā Londonā) bija britu gleznotājs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Edvards Bērns-Džonss · Redzēt vairāk »
Edvards I Plantagenets
Edvarda, Anglijas karaļa ģerbonis Edvards I (dzimis, miris), dēvēts arī par Garkāji vai Skotu Veseri, bija Anglijas karalis no Plantagenetu dinastijas, kurš valdīja no 1272.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Edvards I Plantagenets · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Francis fon Pāpens
Francis Jozefs Hermanis Mihaels Maria fon Pāpens cu Kēningens (dzimis, miris) bija vācu politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Francis fon Pāpens · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Gvatemala
Gvatemala, oficiāli Gvatemalas Republika (República de Guatemala), ir valsts Centrālamerikā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Gvatemala · Redzēt vairāk »
Heincs Guderians
Heincs Vilhelms Guderians (dzimis, miris), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, Vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizēto armijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Heincs Guderians · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igors Stravinskis
Igors Stravinskis (dzimis, miris) bija krievu komponists, pianists un diriģents.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Igors Stravinskis · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Islande · Redzēt vairāk »
Jans I Olbrahts
Jans I Olbrahts jeb Jānis I Albrehts (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis no 1492.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Jans I Olbrahts · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Grots
Jēkabs Grots (dzimis, miris) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Jēkabs Grots · Redzēt vairāk »
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Kenans Evrens
Kenans Evrens (dzimis, miris) bija Turcijas ģenerālis.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Kenans Evrens · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Krievija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas okupācijas diena
Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs Latvijas Republikas okupācijas diena (17. jūnijs) ir Latvijas Republikas atceres diena.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Latvijas Republikas okupācijas diena · Redzēt vairāk »
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »
Marburga
Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Marburga · Redzēt vairāk »
Martins Bormanis
Martins Ludvigs Bormanis (dzimis Vēgelēbenē (Wegeleben), mūsdienās Saksijā-Anhaltē, miris, visticamāk, Berlīnē) bija NSDAP partijas kancelejas (Parteikanzlei) vadītājs un Hitlera privātsekretārs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Martins Bormanis · Redzēt vairāk »
Mika Noronens
Mika Noronens (dzimis 1979. gada 17. jūnijā, Tamperē, Somijā) ir bijušais somu hokejists, vārtsargs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Mika Noronens · Redzēt vairāk »
Mohameds El Barādeī
Mohameds El Barādeī (dzimis) ir ēģiptiešu tiesību zinātnieks un diplomāts.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Mohameds El Barādeī · Redzēt vairāk »
Muhammads Mursī
Muhammads Mursī Īsa el Ajjāts (dzimis, miris) bija ēģiptiešu politiķis, Ēģiptes prezidents (2012—2013).
Jaunums!!: 17. jūnijs un Muhammads Mursī · Redzēt vairāk »
Nasavas-Zīgenes Johans Morics
Nasavas-Zīgenes firsts Johans Morics; dzimis, miris) bija vācu firsts nīderlandiešu valsts dienestā, feldmaršals. Nīderlandes dienestā no 1621. gada, kur darbojās radinieka Frīdriha Henriha vadībā. 1636. gadā Nīderlandes Vestindijas kompānija iecēla Johanu Moricu par gubernatoru Nīderlandes īpašumiem Brazīlijā ar centru mūsdienu Resifi pilsētā. Viņam izdevās paplašināt kolonijas teritoriju un pārveidot Resifi pilsētu, kā arī uzaicināt uz koloniju māksliniekus un zinātniekus. Tomēr 1644. gadā Johans Morics tika atsaukts no Brazīlijas. Atgriezies Eiropā, kādu laiku darbojās Brandenburgas dienestā, Otrā angļu-nīderlandiešu kara laikā karoja Nīderlandes pusē. Johana Morica Hāgas rezidence, kas nosaukta viņa vārdā par Mauritshuis, mūsdienās ir ievērojams mākslas muzejs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Nasavas-Zīgenes Johans Morics · Redzēt vairāk »
Neatkarības diena
Neatkarības diena ir ikgadējas svinības, kurā godina valstiskās neatkarības pasludināšanas gadadienu.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Neatkarības diena · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Republika · Redzēt vairāk »
Robērs d'Ellijs
Robērs Marī Žozefs Emīls Anrī Ežēns d'Ellijs (dzimis, miris) bija franču airētājs, divkārtējs Eiropas čempions airēšanā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Robērs d'Ellijs · Redzēt vairāk »
Tigrans Petrosjans (1929—1984)
Tigrans Petrosjans (dzimis Tbilisi, miris Maskavā) bija armēņu izcelsmes PSRS šahists, šaha teorētiķis un žurnālists - devītais pasaules čempions šahā (1963 - 1969).
Jaunums!!: 17. jūnijs un Tigrans Petrosjans (1929—1984) · Redzēt vairāk »
Tomass Kūns
Tomass Semjuels Kūns (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātnes filozofs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Tomass Kūns · Redzēt vairāk »
Uģis Prauliņš
Uģis Prauliņš (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists un mūziķis.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Uģis Prauliņš · Redzēt vairāk »
Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Vaira Vīķe-Freiberga · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Vācija · Redzēt vairāk »
Venusa Viljamsa
Venusa Viljamsa (dzimusi Linvudā, ASV) ir amerikāņu tenisiste.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Venusa Viljamsa · Redzēt vairāk »
Viktors Kadē
Viktors Antuāns Žils Kadē (dzimis, miris) bija franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Viktors Kadē · Redzēt vairāk »
Viljams Karrs
Viljams Džons "Bils" Karrs (dzimis, miris) bija amerikāņu airētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Viljams Karrs · Redzēt vairāk »
Vladimirs Karasjovs
Vladimirs Karasjovs (dzimis, Ļeņingrada, miris, Sanktpēterburga) bija Krievijas starptautiskais meistars šahā (1976).
Jaunums!!: 17. jūnijs un Vladimirs Karasjovs · Redzēt vairāk »
Votergeitas skandāls
Votergeitas viesnīca Votergeitas skandāls bija politisks skandāls ASV, kas noveda pie prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās no amata 1974.
Jaunums!!: 17. jūnijs un Votergeitas skandāls · Redzēt vairāk »
1025. gads
1025.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1025. gads · Redzēt vairāk »
1239. gads
1239.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1239. gads · Redzēt vairāk »
1397. gads
1397.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1397. gads · Redzēt vairāk »
1501. gads
1501.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1501. gads · Redzēt vairāk »
1604. gads
1604.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1604. gads · Redzēt vairāk »
1682. gads
1682.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1682. gads · Redzēt vairāk »
1696. gads
1696.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1696. gads · Redzēt vairāk »
1789. gads
1789.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1789. gads · Redzēt vairāk »
1818. gads
1818.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1818. gads · Redzēt vairāk »
1838. gads
1838.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1838. gads · Redzēt vairāk »
1876. gads
1876.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1876. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1882. gads
1882.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1882. gads · Redzēt vairāk »
1888. gads
1888.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1888. gads · Redzēt vairāk »
1898. gads
1898.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1898. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1920. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1942. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1942. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1954. gads
1954.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1954. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1957. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1957. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1990.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1990. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1996. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1999.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 1999. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2019. gads
2019.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 2019. gads · Redzēt vairāk »
2022. gads
2022.
Jaunums!!: 17. jūnijs un 2022. gads · Redzēt vairāk »
