Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

18. februāris

Indekss 18. februāris

18.

297 attiecības: Aiva Aparjode, Alēns Robs-Grijē, Aleksandrs Šaronovs, Aleksandrs Guļajevs, Aleksandrs Mogiļnijs, Alesandro Volta, Amerikas Savienotās Valstis, Amerikas Valstu Konfederācija, Andešs Frisks, Anderss Sūrns, Andreass Knopke, Andrejs Dandzbergs, Andrejs Kiriļenko (basketbolists), Andrejs Mjagkovs, Anmary, Apvienotā Karaliste, Arēna Rīga, Armāns Faljērs, Arnolds Nikolajs Čuibe, Arsens Beglarjans, Atila Korāņi, Augusts Lietavietis, Austra Aumale, Šolems Aleihems, Štefans Tarkovičs, Ģula Andrāši, Beautiful Song, Bobijs Robsons, Boeing 747, Braiens Ovjedo, Ceļš uz nekurieni, Daiga Rezevska, Dānija, Dāvids Gusmans, Dīkstāve, Džakomo Raspadori, Džefersons Deiviss, Džeimss Korbets, Džons Travolta, Džordže Šušņars, Džovanni Lavadži, Dr. Dre, Eirodziesma 2012, Emils Lubē, Enco Ferrāri, Ernsts Mahs, Francija, Frīdrihs Vasarietis, Gambija, Gambijas karogs, ..., Garais gads, Gastons Bakmanis, Gērijs Nevils, Gērijs Ridžvejs, Ginters Blobels, Gistavs Šarpentjē, Gregora kalendārs, Gregors V, Grenoble, Gruzija, Heinrihs fon Štorhs, Henrijs Noriss Rasels, Henrijs Sertīss, Herberts Lovets, Horvātijas prezidentu uzskaitījums, Hubilajs, Igaunija, Igors Dodons, Ilmārs Blumbergs, Inta Čaklā, Isers Harels, Ivans Bugajenkovs, Ivo Josipovičs, Jaspers Linde, Jānis Dāvuss, Jāns Plahetka, Jūlija kalendārs, Jēkabs Kazaks, Jevgēņijs Kosmačovs, Jevgeņijs Kafeļņikovs, Joko Ono, Josips Šimuničs, Jovana Raporta, Kalgari, Kanāda, Kaspars Cipruss, Katō, Kārlis Dzenītis-Zeniņš, Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi, Kārlis Sebris, Klods Makelele, Kodijs Hodžsons, Kolins Džeksons, Konstantīns Glazačovs, Konstantīns Okulovs, Krievija, Krievijas Valsts Dome, Krievu valoda, Kristijons Donelaitis, Latvija, Leons Batista Alberti, Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Liepāja, Losandželosa, Lost Highway (skaņu celiņš), Lsm.lv, Luiss Šeldons, Maka Purcheladze, Margarita Stāraste, Marija Tjudora, Mariona Aizpore, Marita Koha, Mars 2020, Marss (planēta), Martins Marinčins, Mati Jervinens, Māra Lāce, Māra Zālīte, Mārtiņš Luters, Meinderts Nīmeiers, Mets Dilons, Mišels Der Zakarjans, Mikelandželo, Mikola Pidhornijs, Milošs Formans, Mozaīka (organizācija), Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, NATO, Neatkarības diena, Neitans Akē, Nikolajs Antropovs, Nikolajs Engaličevs, Nikolajs fon Volfs, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Niks Kazandzakis, Norvēģija, Otfrīds Preislers, Oto Rāns, Pēteris Birkerts, Pēteris Jērāns, Pēteris Jurciņš, Pēteris Krilovs, Plutons (pundurplanēta), Pols Dešanels, Prāta Vētra, Pundurplanēta, Raimons Puankarē, Rakveres kauja, Ratmirs Holmovs, Rāmakrišna, Rīdigers Abramčiks, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Regīna Spektore, Renāte Lāce, Roberta Vinči, Roberto Badžo, Roberts Openheimers, Rolands Kaņeps, Runars Alekss Runarsons, Saeima, Salvadora, Scientoloģija, Skvoveli, Soņa Vasiča, Space Shuttle, Stjepans Mesičs, Svētā Romas impērija, Tartu, Teodors Frīmens, Timurs, Tošteins Hūrgmu, Tonija Morisone, Turcija, Valentīna Freimane, Valentīns Bērzkalns, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Venelins Alaikovs, Vera Čudova, Veronika (albums), Viktors Čepižnijs, Voldemārs Kalniņš, Voldemārs Megi, 1268. gads, 1294. gads, 1404. gads, 1405. gads, 1509. gads, 1516. gads, 1539. gads, 1546. gads, 1564. gads, 1700. gads, 1745. gads, 1766. gads, 1780. gads, 1836. gads, 1838. gads, 1841. gads, 1851. gads, 1855. gads, 1859. gads, 1860. gads, 1861. gads, 1866. gads, 1876. gads, 1881. gads, 1883. gads, 1890. gads, 1892. gads, 1893. gads, 1895. gads, 1896. gads, 1898. gads, 1899. gads, 1902. gads, 1903. gads, 1904. gads, 1905. gads, 1906. gads, 1908. gads, 1909. gads, 1913. gads, 1914. gads, 1915. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1927. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1938. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1949. gads, 1952. gads, 1954. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1958. gads, 1960. gada ziemas olimpiskās spēles, 1960. gads, 1961. gads, 1963. gads, 1964. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1968. gada ziemas olimpiskās spēles, 1968. gads, 1969. gads, 1973. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1983. gads, 1985. gads, 1987. gads, 1988. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1995. gads, 1996. gads, 1997. gads, 1998. gads, 2000. gads, 2003. gads, 2004. gads, 2005. gada FIBT pasaules čempionāts, 2005. gads, 2006. gads, 2008. gads, 2010. gads, 2011. gads, 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2012. gads, 2013. gads, 2014. gads, 2016. gads, 2018. gads, 2020. gads, 2021. gads, 4. Valmieras kājnieku pulks, 999. gads. Izvērst indekss (247 vairāk) »

Aiva Aparjode

Aiva Aparjode (dzimusi Aiva Briede Saulkrastos) ir bijusī latviešu kamaniņu braucēja un bobslejiste, tagad kamaniņu braukšanas trenere.

Jaunums!!: 18. februāris un Aiva Aparjode · Redzēt vairāk »

Alēns Robs-Grijē

Alēns Robs-Grijē (dzimis, miris) bija franču rakstnieks un filmu veidotājs.

Jaunums!!: 18. februāris un Alēns Robs-Grijē · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Šaronovs

Šaronovs 2007. gadā Aleksandrs Markovičs Šaronovs (dzimis), arī Šaronoņs Sandra (erzju: Шарононь Сандра) ir mordviešu filologs, folklorists, dzejnieks un prozaiķis.

Jaunums!!: 18. februāris un Aleksandrs Šaronovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Guļajevs

Aleksandrs Guļajevs (pseidonīms: Aleksandrs Grīns;; dzimis, miris) bija Krievijas, agrāk padomju, šaha problēmists.

Jaunums!!: 18. februāris un Aleksandrs Guļajevs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Mogiļnijs

Aleksandrs Mogiļnijs (dzimis) ir bijušais krievu hokejists, spēlējis labās malas uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Aleksandrs Mogiļnijs · Redzēt vairāk »

Alesandro Volta

Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.

Jaunums!!: 18. februāris un Alesandro Volta · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 18. februāris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Amerikas Valstu Konfederācija

Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja). Amerikas Valstu Konfederācija, pazīstama arī kā Konfederācija (the Confederacy) jeb vienkārši "Dienvidi" (the South), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša federāla valsts, kas sastāvēja no 11 ASV dienvidu štatiem, kuros vēl joprojām pastāvēja verdzības sistēma. Sākoties Amerikas pilsoņu karam, dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu Džefersonu Deivisu priekšgalā.

Jaunums!!: 18. februāris un Amerikas Valstu Konfederācija · Redzēt vairāk »

Andešs Frisks

Andešs Frisks (dzimis 1963. gada 18. februārī Gēteborgā) ir zviedru futbola tiesnesis, pēc profesijas apdrošināšanas aģents.

Jaunums!!: 18. februāris un Andešs Frisks · Redzēt vairāk »

Anderss Sūrns

Anderss Lēonards Sūrns (dzimis, miris) bija zviedru gleznotājs, grafiķis un tēlnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Anderss Sūrns · Redzēt vairāk »

Andreass Knopke

Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Andreass Knopke · Redzēt vairāk »

Andrejs Dandzbergs

Andrejs Dandzbergs (dzimis, miris) bija latviešu uzņēmējs un valsts darbinieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Andrejs Dandzbergs · Redzēt vairāk »

Andrejs Kiriļenko (basketbolists)

Andrejs Kiriļenko (dzimis Iževskā) ir bijušais krievu basketbolists (kopš 2011. gada arī ASV pilsonis), spēlēja vieglā uzbrucēja un spēka uzbrucēja pozīcijās, Krievijas basketbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Andrejs Kiriļenko (basketbolists) · Redzēt vairāk »

Andrejs Mjagkovs

Andrejs Mjagkovs (dzimis, miris) bija padomju / krievu aktieris un rakstnieks, Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieks, PSRS Valsts prēmijas ieguvējs.

Jaunums!!: 18. februāris un Andrejs Mjagkovs · Redzēt vairāk »

Anmary

Linda Dinsberga (dzimusi Linda Amantova), plašāk pazīstama ar skatuves vārdu Anmary, ir Latvijas dziedātāja un vokālā pedagoģe.

Jaunums!!: 18. februāris un Anmary · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 18. februāris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Arēna Rīga

"Arēna Rīga" ir daudzfunkcionāla halle Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Arēna Rīga · Redzēt vairāk »

Armāns Faljērs

Klemāns Armāns Faljērs (dzimis, miris) bija franču politiķis - republikānis, Francijas prezidents no 1906.

Jaunums!!: 18. februāris un Armāns Faljērs · Redzēt vairāk »

Arnolds Nikolajs Čuibe

Arnolds Nikolajs Čuibe (1908—1941) bija latviešu arhitekts, Latvijas Republikas Izglītības ministrijas būvniecības biroja arhitekts.

Jaunums!!: 18. februāris un Arnolds Nikolajs Čuibe · Redzēt vairāk »

Arsens Beglarjans

Arsens Beglarjans ir Armēnijas futbolists, spēlē vārtsarga pozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Arsens Beglarjans · Redzēt vairāk »

Atila Korāņi

Atila Korāņi (dzimis, miris) bija ungāru šaha problēmists.

Jaunums!!: 18. februāris un Atila Korāņi · Redzēt vairāk »

Augusts Lietavietis

Augusts Lietavietis (1893—1984) bija latviešu ārsts toksikologs un higiēnists, alpīnists.

Jaunums!!: 18. februāris un Augusts Lietavietis · Redzēt vairāk »

Austra Aumale

Austra Aumale (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu tulkotāja, Latvijas Rakstnieku savienības locekle (1993).

Jaunums!!: 18. februāris un Austra Aumale · Redzēt vairāk »

Šolems Aleihems

Šolems Aleihems (īstajā vārdā Šlomo Rabinovičs; dzimis, miris) bija ebreju rakstnieks un dramaturgs, rakstījis galvenokārt jidišā.

Jaunums!!: 18. februāris un Šolems Aleihems · Redzēt vairāk »

Štefans Tarkovičs

Štefans Tarkovičs (dzimis Prešovā) ir slovāku futbola treneris un bijušais futbolists.

Jaunums!!: 18. februāris un Štefans Tarkovičs · Redzēt vairāk »

Ģula Andrāši

Grāfs Ģula Andrāši Čīksentkirāji ēš Krasnahorkai (dzimis, miris) bija ungāru politiķis.

Jaunums!!: 18. februāris un Ģula Andrāši · Redzēt vairāk »

Beautiful Song

Beautiful Song ir latviešu dziedātājas Anmary dziesma, ar kuru tā uzvarēja 2012. gada Eirodziesmā.

Jaunums!!: 18. februāris un Beautiful Song · Redzēt vairāk »

Bobijs Robsons

Roberts Viljams Robsons (dzimis, miris) bija angļu futbolists un futbola treneris.

Jaunums!!: 18. februāris un Bobijs Robsons · Redzēt vairāk »

Boeing 747

Boeing 747 ir komerciāla lidmašīna, un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu "Jumbo Jet".

Jaunums!!: 18. februāris un Boeing 747 · Redzēt vairāk »

Braiens Ovjedo

Braiens Hosue Ovjedo Himeness (dzimis) ir Kostarikas futbolists, aizsargs, Kostarikas futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Braiens Ovjedo · Redzēt vairāk »

Ceļš uz nekurieni

"Ceļš uz nekurieni" ir 1997.

Jaunums!!: 18. februāris un Ceļš uz nekurieni · Redzēt vairāk »

Daiga Rezevska

Daiga Rezevska (dzimusi) ir latviešu juriste, augstskolas pasniedzēja, Satversmes tiesas tiesnese.

Jaunums!!: 18. februāris un Daiga Rezevska · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 18. februāris un Dānija · Redzēt vairāk »

Dāvids Gusmans

Dāvids Alberto Gusmans Peress (dzimis) ir Kostarikas futbolists, pussargs, Kostarikas futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Dāvids Gusmans · Redzēt vairāk »

Dīkstāve

Dīkstāve ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vai mehanizēto lietu, ilgstoša, cikliska vai neparedzama laika neizmantošana jeb stāvēšana bezdarbībā.

Jaunums!!: 18. februāris un Dīkstāve · Redzēt vairāk »

Džakomo Raspadori

Džakomo Raspadori (dzimis) ir itāļu futbolists, kas spēlē uzbrucēja pozīcijā, Itālijas futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Džakomo Raspadori · Redzēt vairāk »

Džefersons Deiviss

Džefersons Deiviss, pazīstams arī kā Džefs Deiviss (Jeff Davis, dzimis, miris), bija amerikāņu politiķis, pirmais un vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents ASV pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: 18. februāris un Džefersons Deiviss · Redzēt vairāk »

Džeimss Korbets

Džeimss Džons Korbets (dzimis Sanfrancisko, miris Ņujorkā) bija īru izcelsmes amerikāņu bokseris, otrais pasaules čempions boksa vēsturē.

Jaunums!!: 18. februāris un Džeimss Korbets · Redzēt vairāk »

Džons Travolta

Džons Džozefs Travolta (dzimis Anglvudā, Ņūdžersijas štatā, ASV) ir amerikāņu aktieris, dejotājs un dziedātājs.

Jaunums!!: 18. februāris un Džons Travolta · Redzēt vairāk »

Džordže Šušņars

Džordže Šušņars (dzimis) ir Serbijas futbolists, uzbrucējs.

Jaunums!!: 18. februāris un Džordže Šušņars · Redzēt vairāk »

Džovanni Lavadži

Džovanni Lavadži (dzimis, Augustā, Itālijā) ir bijušais Formula 1 pilots.

Jaunums!!: 18. februāris un Džovanni Lavadži · Redzēt vairāk »

Dr. Dre

Andrē Romels Jangs (dzimis 1965. gada 18. februārī), profesionāli pazīstams kā Dr.

Jaunums!!: 18. februāris un Dr. Dre · Redzēt vairāk »

Eirodziesma 2012

Eirodziesma 2012 bija 57. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlase, kuras fināls notika Ventspilī.

Jaunums!!: 18. februāris un Eirodziesma 2012 · Redzēt vairāk »

Emils Lubē

Emils Fransuā Lubē (dzimis, miris) bija franču politiķis, Francijas prezidents no 1899.

Jaunums!!: 18. februāris un Emils Lubē · Redzēt vairāk »

Enco Ferrāri

Enco Anselmo "Komendatore" Ferrāri ( —) bija itāļu biznesmenis.

Jaunums!!: 18. februāris un Enco Ferrāri · Redzēt vairāk »

Ernsts Mahs

Ernsts Valfrīds Jozefs Vencels Mahs (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, filozofs un fiziologs.

Jaunums!!: 18. februāris un Ernsts Mahs · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 18. februāris un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vasarietis

Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.

Jaunums!!: 18. februāris un Frīdrihs Vasarietis · Redzēt vairāk »

Gambija

Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: 18. februāris un Gambija · Redzēt vairāk »

Gambijas karogs

Gambijas karogs ir viens no Gambijas nacionālajiem simboliem.

Jaunums!!: 18. februāris un Gambijas karogs · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 18. februāris un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gastons Bakmanis

Gastons Viktors Bakmanis (Gaston Victor Backman, dzimis, miris) bija zviedru anatoms un antropologs.

Jaunums!!: 18. februāris un Gastons Bakmanis · Redzēt vairāk »

Gērijs Nevils

Gērijs Aleksandrs Nevils (dzimis) ir Anglijas futbolists, kas ir beidzis profesionāļa karjeru.

Jaunums!!: 18. februāris un Gērijs Nevils · Redzēt vairāk »

Gērijs Ridžvejs

Gērijs Ridžvejs (dzimis), pazīstams arī kā Grīnriveras slepkava (Green River Killer), ir amerikāņu sērijveida slepkava.

Jaunums!!: 18. februāris un Gērijs Ridžvejs · Redzēt vairāk »

Ginters Blobels

Ginters Blobels (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu biologs, 1999.

Jaunums!!: 18. februāris un Ginters Blobels · Redzēt vairāk »

Gistavs Šarpentjē

Gistavs Šarpentjē (dzimis, miris) bija franču komponists.

Jaunums!!: 18. februāris un Gistavs Šarpentjē · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 18. februāris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gregors V

Gregors V (dzimis 972. gadā, miris), īstajā vārdā Bruno no Karintijas, bija Romas pāvests no 996.

Jaunums!!: 18. februāris un Gregors V · Redzēt vairāk »

Grenoble

Grenoble ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā.

Jaunums!!: 18. februāris un Grenoble · Redzēt vairāk »

Gruzija

Gruzija (Sakartvelo), no 1991.

Jaunums!!: 18. februāris un Gruzija · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štorhs

Heinrihs Frīdrihs fon Štorhs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ekonomists, viens no pirmajiem Ādama Smita teorijas popularizētājiem Krievijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Heinrihs fon Štorhs · Redzēt vairāk »

Henrijs Noriss Rasels

Henrijs Noriss Rasels (Henry Norris Russell, dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis.

Jaunums!!: 18. februāris un Henrijs Noriss Rasels · Redzēt vairāk »

Henrijs Sertīss

Henrijs Sertīss (—) bija angļu autosportists.

Jaunums!!: 18. februāris un Henrijs Sertīss · Redzēt vairāk »

Herberts Lovets

Herberts Artūrs Lovets (dzimis, miris) bija britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: 18. februāris un Herberts Lovets · Redzēt vairāk »

Horvātijas prezidentu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Horvātijas prezidenti kopš 1990.

Jaunums!!: 18. februāris un Horvātijas prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Hubilajs

Hubilajs (dzimis, miris) bija piektais Mongoļu impērijas lielhans jab kagans, kā arī Juaņu dinastijas un Juaņu impērijas dibinātājs.

Jaunums!!: 18. februāris un Hubilajs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 18. februāris un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igors Dodons

Igors Dodons (Igor Dodon; dzimis) ir Moldovas ekonomists, politiķis.

Jaunums!!: 18. februāris un Igors Dodons · Redzēt vairāk »

Ilmārs Blumbergs

Ilmārs Blumbergs (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu mākslinieks, scenogrāfs un grafiķis.

Jaunums!!: 18. februāris un Ilmārs Blumbergs · Redzēt vairāk »

Inta Čaklā

Inta Čaklā (dzimusi 1941. gada 6. janvārī Rīgā, mirusi 2016. gada 18. februārī) bija latviešu literatūrkritiķe.

Jaunums!!: 18. februāris un Inta Čaklā · Redzēt vairāk »

Isers Harels

Isers Harels (Isser Harel; dzimis kā Izraēls Galperins 1912. gadā, miris) bija Baltkrievijā dzimis Izraēlas drošības dienestu vadītājs.

Jaunums!!: 18. februāris un Isers Harels · Redzēt vairāk »

Ivans Bugajenkovs

Ivans Bugajenkovs (dzimis) ir bijušais Latvijas volejbolists.

Jaunums!!: 18. februāris un Ivans Bugajenkovs · Redzēt vairāk »

Ivo Josipovičs

Ivo Josipovičs (dzimis) ir Horvātijas politiķis, no 2010.

Jaunums!!: 18. februāris un Ivo Josipovičs · Redzēt vairāk »

Jaspers Linde

Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.

Jaunums!!: 18. februāris un Jaspers Linde · Redzēt vairāk »

Jānis Dāvuss

Jānis Dāvuss (dzimis, miris) bija slepenpolicists, Rīgas pilsētas policijas Izmeklēšanas nodaļas uzraugs, iesaistīts 1905. gada notikumos un piedalījies daudzu revolucionāru meklēšanā un pratināšanā.

Jaunums!!: 18. februāris un Jānis Dāvuss · Redzēt vairāk »

Jāns Plahetka

Jāns Plahetka (dzimis Trenčīnā) ir Slovākijas starptautiskais lielmeistars šahā (1978).

Jaunums!!: 18. februāris un Jāns Plahetka · Redzēt vairāk »

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Jaunums!!: 18. februāris un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »

Jēkabs Kazaks

Jēkabs Kazaks (—) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: 18. februāris un Jēkabs Kazaks · Redzēt vairāk »

Jevgēņijs Kosmačovs

Jevgēņijs Kosmačovs (dzimis 1988. gada 18. februārī) ir Latvijas futbolists, pussargs.

Jaunums!!: 18. februāris un Jevgēņijs Kosmačovs · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Kafeļņikovs

Jevgeņijs Kafeļņikovs (dzimis) ir bijušais krievu tenisists, bijis ATP vienspēļu ranga līderis.

Jaunums!!: 18. februāris un Jevgeņijs Kafeļņikovs · Redzēt vairāk »

Joko Ono

Joko Ono Lenona (dzimusi) ir japāņu dziedātāja, multimediju māksliniece un aktīviste.

Jaunums!!: 18. februāris un Joko Ono · Redzēt vairāk »

Josips Šimuničs

Josips Šimuničs (dzimis) ir Horvātijas futbola treneris un bijušais futbolists.

Jaunums!!: 18. februāris un Josips Šimuničs · Redzēt vairāk »

Jovana Raporta

Jovana Raporta (dzimusi kā Jovana Vojinoviča Trstenikā) ir Dienvidslāvijas, Serbijas un Melnkalnes (līdz 2006. gadam), Melnkalnes (no 2007. līdz 2013. gadam), Serbijas (no 2013. līdz 2022. gadam) un Rumānijas (kopš 2022. gada) starptautiskā lielmeistare šahā (2009).

Jaunums!!: 18. februāris un Jovana Raporta · Redzēt vairāk »

Kalgari

Kalgari ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: 18. februāris un Kalgari · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: 18. februāris un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kaspars Cipruss

Kaspars Cipruss (dzimis Rēzeknē) ir bijušais latviešu basketbolists, kurš spēlēja centra pozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Kaspars Cipruss · Redzēt vairāk »

Katō

Katō, īstajā vārdā Anna Zankovska (dzimusi) ir latviešu dziedātāja, vokālā pedagoģe un dziesmu autore.

Jaunums!!: 18. februāris un Katō · Redzēt vairāk »

Kārlis Dzenītis-Zeniņš

Kārlis Dzenītis-Zeniņš (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 18. februāris un Kārlis Dzenītis-Zeniņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi

Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.

Jaunums!!: 18. februāris un Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi · Redzēt vairāk »

Kārlis Sebris

Kārlis Sebris (dzimis Sinoles pagastā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris.

Jaunums!!: 18. februāris un Kārlis Sebris · Redzēt vairāk »

Klods Makelele

Klods Makelele Sindā (dzimis, Kinšasā, Kongo DR) ir bijušais Francijas futbolists, kurš spēlēja pussarga pozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Klods Makelele · Redzēt vairāk »

Kodijs Hodžsons

Kodijs Hodžsons (dzimis 1990. gada 18. februārī) ir bijušais kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs.

Jaunums!!: 18. februāris un Kodijs Hodžsons · Redzēt vairāk »

Kolins Džeksons

Kolins Rejs Džeksons (dzimis Kārdifā, Velsā) ir bijušais Lielbritānijas vieglatlēts, barjerskrējējs.

Jaunums!!: 18. februāris un Kolins Džeksons · Redzēt vairāk »

Konstantīns Glazačovs

Konstantīns Glazačovs (dzimis 1985. gada 18. februārī Arhangeļskā) ir krievu hokejists, kreisais malējais uzbrucējs.

Jaunums!!: 18. februāris un Konstantīns Glazačovs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Okulovs

Konstantīns Okulovs (dzimis) ir profesionāls krievu hokejists, spēlē uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Konstantīns Okulovs · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Valsts Dome

VI sasaukuma Valsts Dome Krievijas Federācijas Valsts Dome (īsāk - Госдума) ir viena no divām Krievijas Federācijas parlamenta palātām (saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūcijas 95. pantu).

Jaunums!!: 18. februāris un Krievijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: 18. februāris un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Kristijons Donelaitis

Kristijons Donelaitis (dzimis, miris) bija Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: 18. februāris un Kristijons Donelaitis · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 18. februāris un Latvija · Redzēt vairāk »

Leons Batista Alberti

Leons Batista Alberti (dzimis, miris) bija Renesanses laika itāliešu enciklopēdists.

Jaunums!!: 18. februāris un Leons Batista Alberti · Redzēt vairāk »

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika apmēram plkst.

Jaunums!!: 18. februāris un Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: 18. februāris un Liepāja · Redzēt vairāk »

Losandželosa

Losandželosa, saukta arī par Eņģeļu pilsētu (the City of Angels) vai saīsināti par L.A., ir pilsēta ASV dienvidrietumos pie Klusā okeāna.

Jaunums!!: 18. februāris un Losandželosa · Redzēt vairāk »

Lost Highway (skaņu celiņš)

Lost Highway ir 1997.

Jaunums!!: 18. februāris un Lost Highway (skaņu celiņš) · Redzēt vairāk »

Lsm.lv

LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.

Jaunums!!: 18. februāris un Lsm.lv · Redzēt vairāk »

Luiss Šeldons

Luiss Pendletons Šeldons (dzimis, miris) bija amerikāņu vieglatlēts, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvējs vieglatlētikā.

Jaunums!!: 18. februāris un Luiss Šeldons · Redzēt vairāk »

Maka Purcheladze

Maka Purcheladze (dzimusi) ir Gruzijas starptautiskā lielmeistare šahā (2005).

Jaunums!!: 18. februāris un Maka Purcheladze · Redzēt vairāk »

Margarita Stāraste

Margarita Stāraste-Bordevīka (dzimusi Margarita Barvika Vladimirā, Krievijā, mirusi) bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece.

Jaunums!!: 18. februāris un Margarita Stāraste · Redzēt vairāk »

Marija Tjudora

Mērija Tjudora (Queen Mary I Tudor of England, 1516.-1558.), Īrijas un Anglijas karaliene (1553.-1558.), Neapoles karaliene konsorte (1554.-1558.), Aragonas, Maļorkas, Valensijas, Sicīlijas un Nīderlandes savienoto provinču konsorte (1556.-1558.), Barselonas hercogiene (1556.-1558.).

Jaunums!!: 18. februāris un Marija Tjudora · Redzēt vairāk »

Mariona Aizpore

Mariona Aizpore (dzimusi) ir latviešu izcelsmes bijusī Rietumvācijas peldētāja.

Jaunums!!: 18. februāris un Mariona Aizpore · Redzēt vairāk »

Marita Koha

Marita Koha (dzimusi), bijusi arī Marita Koha Meiere (Marita Koch Meier), ir bijusī vācu vieglatlēte, piedalījusies sprinta distanču sacensībās.

Jaunums!!: 18. februāris un Marita Koha · Redzēt vairāk »

Mars 2020

''Perseverance'' izmēģinājumu laikā Mars 2020 ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) starpplanētu zonde, kuras mērķis bija uz Marsa virsmas nogādāt visurgājēju Perseverance un helikopteru Ingenuity.

Jaunums!!: 18. februāris un Mars 2020 · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: 18. februāris un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Martins Marinčins

Martins Marinčins (dzimis) ir slovāku hokejists, spēlē aizsarga pozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Martins Marinčins · Redzēt vairāk »

Mati Jervinens

Mati Henriki Jervinens (dzimis, miris) bija somu vieglatlēts, startējis šķēpa mešanas sacensībās.

Jaunums!!: 18. februāris un Mati Jervinens · Redzēt vairāk »

Māra Lāce

Māra Lāce (dzimusi Dundagā, Talsu rajonā) ir latviešu mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore.

Jaunums!!: 18. februāris un Māra Lāce · Redzēt vairāk »

Māra Zālīte

Māra Zālīte (dzimusi) ir latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece.

Jaunums!!: 18. februāris un Māra Zālīte · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: 18. februāris un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Meinderts Nīmeiers

Meinderts Nīmeiers (dzimis, miris) bija nīderlandiešu advokāts, banķieris, apdrošināšanas sabiedrības vadītājs, šaha vēsturnieks un problēmists, starptautiskais meistars (1975) un starptautiskais tiesnesis (1958) šaha kompozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Meinderts Nīmeiers · Redzēt vairāk »

Mets Dilons

Metjū Reimonds Dilons (dzimis) ir amerikāņu aktieris un kinorežisors.

Jaunums!!: 18. februāris un Mets Dilons · Redzēt vairāk »

Mišels Der Zakarjans

Mišels Der Zakarjans (dzimis) ir bijušais Armēnijas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, pašlaik futbola treneris.

Jaunums!!: 18. februāris un Mišels Der Zakarjans · Redzēt vairāk »

Mikelandželo

Mikelandželo Buonarroti jeb vienkārši Mikelandželo (Michelangelo; dzimis, miris) bija itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Mikelandželo · Redzēt vairāk »

Mikola Pidhornijs

Mikola Pidhornijs jeb Nikolajs Podgornijs (dzimis, miris) bija ukraiņu politiķis, Ukrainas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1957—1963), PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1965—1977).

Jaunums!!: 18. februāris un Mikola Pidhornijs · Redzēt vairāk »

Milošs Formans

Milošs Formans (īstajā vārdā Jans Tomāšs Formans (Jan Tomáš Forman); —) bija čehu režisors, scenārists un profesors.

Jaunums!!: 18. februāris un Milošs Formans · Redzēt vairāk »

Mozaīka (organizācija)

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība „Mozaīka” ir dibināta nevalstiska organizācija Latvijā, kuras deklarētie mērķi ir veicināt sabiedrības izpratni par dažādu seksuālo orientāciju esamību un sekmēt lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) sociālo un tiesisko integrāciju Latvijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Mozaīka (organizācija) · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: 18. februāris un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: 18. februāris un NATO · Redzēt vairāk »

Neatkarības diena

Neatkarības diena ir ikgadējas svinības, kurā godina valstiskās neatkarības pasludināšanas gadadienu.

Jaunums!!: 18. februāris un Neatkarības diena · Redzēt vairāk »

Neitans Akē

Neitans Akē (dzimis) ir nīderlandiešu futbolists, spēlē aizsarga pozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Neitans Akē · Redzēt vairāk »

Nikolajs Antropovs

Nikolajs Antropovs (dzimis 1980. gada 18. februārī Ustkamenogorskā) ir bijušais Kazahstānas hokejists, centra uzbrucējs.

Jaunums!!: 18. februāris un Nikolajs Antropovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Engaličevs

Nikolajs Engaličevs (Petrograda — 1981. gads) bija Latvijas, Itālijas un Kanādas šahists, inženieris un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Nikolajs Engaličevs · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Volfs

Nikolajs fon Volfs (1866—1940) bija vācbaltiešu muižnieks, Krievijas Impērijas galma ierēdnis un politiķis, Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāts (1912—1917) no Vidzemes guberņas.

Jaunums!!: 18. februāris un Nikolajs fon Volfs · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: 18. februāris un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: 18. februāris un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Niks Kazandzakis

Niks Kazandzakis Niks Kazandzakis (dzimis, miris) bija grieķu rakstnieks, romānu, stāstu, memuāru, eseju, poēmu un ceļojumu aprakstu autors.

Jaunums!!: 18. februāris un Niks Kazandzakis · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: 18. februāris un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Otfrīds Preislers

Otfrīds Preislers (dzimis, miris) ir Sudetu izcelsmes vācu bērnu literatūras rakstnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Otfrīds Preislers · Redzēt vairāk »

Oto Rāns

Oto Vilhelms Rāns (dzimis, miris) bija vāciešu rakstnieks un arheologs.

Jaunums!!: 18. februāris un Oto Rāns · Redzēt vairāk »

Pēteris Birkerts

Pēteris Birkerts (1881—1956) bija latviešu literatūrzinātnieks un folklorists.

Jaunums!!: 18. februāris un Pēteris Birkerts · Redzēt vairāk »

Pēteris Jērāns

Pēteris Jērāns (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Pēteris Jērāns · Redzēt vairāk »

Pēteris Jurciņš

Pēteris Jurciņš (dzimis Nautrēnu pagasta Rogovkā, miris) bija latviešu rakstnieks, publicists, dzejnieks, pulkvežleitnants un policists.

Jaunums!!: 18. februāris un Pēteris Jurciņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Krilovs

Pēteris Krilovs (dzimis Rīgā) ir latviešu kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs.

Jaunums!!: 18. februāris un Pēteris Krilovs · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: 18. februāris un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Pols Dešanels

Pols Ežens Luijs Dešanels (dzimis, miris) bija franču politiķis.

Jaunums!!: 18. februāris un Pols Dešanels · Redzēt vairāk »

Prāta Vētra

Prāta Vētra, starptautiski pazīstama kā Brainstorm, ir Latvijas poproka grupa.

Jaunums!!: 18. februāris un Prāta Vētra · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.

Jaunums!!: 18. februāris un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Raimons Puankarē

Raimons Puankarē (dzimis, miris) bija franču labējs politiķis.

Jaunums!!: 18. februāris un Raimons Puankarē · Redzēt vairāk »

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Jaunums!!: 18. februāris un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »

Ratmirs Holmovs

Ratmirs Holmovs (Šenkurska — Čerņivci) bija Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1960).

Jaunums!!: 18. februāris un Ratmirs Holmovs · Redzēt vairāk »

Rāmakrišna

Viens no slavenākajiem Rāmakrišnas attēliem. Fotogrāfija uzņemta 1885. gadā Rāmakrišna (dzimis, miris), īstājā vārdā Godadhors Čotopadhaje, bija indiešu mistiķis, garīgais skolotājs, guru un jogas meistars 19.

Jaunums!!: 18. februāris un Rāmakrišna · Redzēt vairāk »

Rīdigers Abramčiks

Rīdigers Abramčiks (dzimis) ir bijušais VFR futbolists, tagad futbola treneris.

Jaunums!!: 18. februāris un Rīdigers Abramčiks · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 18. februāris un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: 18. februāris un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Regīna Spektore

Regīna Spektore (dzimusi, Maskavā) ir amerikāņu dziedātāja un pianiste.

Jaunums!!: 18. februāris un Regīna Spektore · Redzēt vairāk »

Renāte Lāce

Renāte Lāce (dzimusi Rīgā, mirusi Rīgā) bija latviešu vieglatlēte, startējusi sprinta un tāllēkšanas disciplīnās.

Jaunums!!: 18. februāris un Renāte Lāce · Redzēt vairāk »

Roberta Vinči

Roberta Vinči (dzimusi Taranto, Itālijā) ir profesionāla itāļu tenisiste.

Jaunums!!: 18. februāris un Roberta Vinči · Redzēt vairāk »

Roberto Badžo

Roberto Badžo (dzimis) ir bijušais Itālijas futbolists.

Jaunums!!: 18. februāris un Roberto Badžo · Redzēt vairāk »

Roberts Openheimers

Dž.

Jaunums!!: 18. februāris un Roberts Openheimers · Redzēt vairāk »

Rolands Kaņeps

Rolands Kaņeps (dzimis 1925. gada 10. novembrī Rīgā, miris 2011. gada 18. februārī Ņūrošelā, Ņūdžersijas štatā, ASV) bija latviešu trimdas gleznotājs, ievērojams ar figurālām kompozīcijām, kurām raksturīgs provokatīvs saturs.

Jaunums!!: 18. februāris un Rolands Kaņeps · Redzēt vairāk »

Runars Alekss Runarsons

Runars Alekss Runarsons (dzimis) ir Islandes futbolists, vārtsargs, Islandes futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Runars Alekss Runarsons · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: 18. februāris un Saeima · Redzēt vairāk »

Salvadora

Salvadora, oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: 18. februāris un Salvadora · Redzēt vairāk »

Scientoloģija

Scientoloģija jeb saentoloģija (no — ‘zināšanas’ un — ‘mācība’) ir 20.

Jaunums!!: 18. februāris un Scientoloģija · Redzēt vairāk »

Skvoveli

Skvoveli atrodas Kalifornijas štatā, ASV.

Jaunums!!: 18. februāris un Skvoveli · Redzēt vairāk »

Soņa Vasiča

Soņa Vasiča (dzimusi Petroviča (Петровић) Belgradā) ir serbu basketboliste, Serbijas sieviešu basketbola izlases dalībniece, pašlaik (2010) pārstāv Krievijas Superlīgas klubu Maskavas apgabala "SpartaK".

Jaunums!!: 18. februāris un Soņa Vasiča · Redzēt vairāk »

Space Shuttle

thumb Space Shuttle (no ‘kosmiskā atspole’), oficiāli saukta par Space Transportation System (STS) ("kosmiskā transportēšanas sistēma") bija ASV daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa jeb kosmoplāna programma.

Jaunums!!: 18. februāris un Space Shuttle · Redzēt vairāk »

Stjepans Mesičs

Stjepans Mesičs (dzimis) ir Horvātijas politiķis, no 2000.

Jaunums!!: 18. februāris un Stjepans Mesičs · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: 18. februāris un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: 18. februāris un Tartu · Redzēt vairāk »

Teodors Frīmens

Teodors Kordija "Teds" Frīmens (Theodore Cordy "Ted" Freeman; dzimis, miris) bija ASV Gaisa spēku lidotājs, NASA astronauts.

Jaunums!!: 18. februāris un Teodors Frīmens · Redzēt vairāk »

Timurs

Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.

Jaunums!!: 18. februāris un Timurs · Redzēt vairāk »

Tošteins Hūrgmu

Tošteins Hūrgmu (dzimis) ir profesionāls snovbordists no Norvēģijas.

Jaunums!!: 18. februāris un Tošteins Hūrgmu · Redzēt vairāk »

Tonija Morisone

Tonija Morisone (dzimusi Hloja Entonija Voforda (Chloe Anthony Wofford), mirusi) bija ASV rakstniece, redaktore un profesore.

Jaunums!!: 18. februāris un Tonija Morisone · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: 18. februāris un Turcija · Redzēt vairāk »

Valentīna Freimane

Valentīna Freimane (dzimusi Rīgā, mirusi) bija Latvijas ebreju izcelsmes teātra un kino zinātniece, mākslas zinātņu doktore, Triju zvaigžņu ordeņa virsniece.

Jaunums!!: 18. februāris un Valentīna Freimane · Redzēt vairāk »

Valentīns Bērzkalns

Valentīns Bērzkalns (1914-1975) bija latviešu mūzikas vēsturnieks, komponists un mūzikas pedagogs, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja ASV.

Jaunums!!: 18. februāris un Valentīns Bērzkalns · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 18. februāris un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 18. februāris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Venelins Alaikovs

Venelins Alaikovs (dzimis, miris) bija bulgāru problēmists, lielmeistars (1992) un starptautiskais tiesnesis (1977) šaha kompozīcijā.

Jaunums!!: 18. februāris un Venelins Alaikovs · Redzēt vairāk »

Vera Čudova

Vera Čudova (Lodza — Maskava) bija PSRS šahiste, FIDE starptautiskā arbitre (1951).

Jaunums!!: 18. februāris un Vera Čudova · Redzēt vairāk »

Veronika (albums)

"Veronika" ir latviešu grupas "Prāta Vētra" 1996.

Jaunums!!: 18. februāris un Veronika (albums) · Redzēt vairāk »

Viktors Čepižnijs

Viktors Čepižnijs (dzimis) ir krievu šaha problēmists, lielmeistars (1989) un starptautiskais tiesnesis (1965) šaha kompozīcijā, Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars (2005).

Jaunums!!: 18. februāris un Viktors Čepižnijs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Kalniņš

Voldemārs Kalniņš jeb Valdemārs Kalniņš (1896—1942) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: 18. februāris un Voldemārs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Voldemārs Megi

Voldemārs Megi (dzimis, miris) bija grieķu-romiešu stila igauņu cīkstonis, Eiropas čempionāta medaļnieks, 3-kārtējs Igaunijas čempions.

Jaunums!!: 18. februāris un Voldemārs Megi · Redzēt vairāk »

1268. gads

1268.

Jaunums!!: 18. februāris un 1268. gads · Redzēt vairāk »

1294. gads

1294.

Jaunums!!: 18. februāris un 1294. gads · Redzēt vairāk »

1404. gads

1404.

Jaunums!!: 18. februāris un 1404. gads · Redzēt vairāk »

1405. gads

1405.

Jaunums!!: 18. februāris un 1405. gads · Redzēt vairāk »

1509. gads

1509.

Jaunums!!: 18. februāris un 1509. gads · Redzēt vairāk »

1516. gads

1516.

Jaunums!!: 18. februāris un 1516. gads · Redzēt vairāk »

1539. gads

1539.

Jaunums!!: 18. februāris un 1539. gads · Redzēt vairāk »

1546. gads

1546.

Jaunums!!: 18. februāris un 1546. gads · Redzēt vairāk »

1564. gads

1564.

Jaunums!!: 18. februāris un 1564. gads · Redzēt vairāk »

1700. gads

1700.

Jaunums!!: 18. februāris un 1700. gads · Redzēt vairāk »

1745. gads

1745.

Jaunums!!: 18. februāris un 1745. gads · Redzēt vairāk »

1766. gads

1766.

Jaunums!!: 18. februāris un 1766. gads · Redzēt vairāk »

1780. gads

1780.

Jaunums!!: 18. februāris un 1780. gads · Redzēt vairāk »

1836. gads

1836.

Jaunums!!: 18. februāris un 1836. gads · Redzēt vairāk »

1838. gads

1838.

Jaunums!!: 18. februāris un 1838. gads · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: 18. februāris un 1841. gads · Redzēt vairāk »

1851. gads

1851.

Jaunums!!: 18. februāris un 1851. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: 18. februāris un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 18. februāris un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1860. gads

1860.

Jaunums!!: 18. februāris un 1860. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 18. februāris un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1866. gads

1866.

Jaunums!!: 18. februāris un 1866. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 18. februāris un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 18. februāris un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 18. februāris un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: 18. februāris un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 18. februāris un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 18. februāris un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 18. februāris un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: 18. februāris un 1896. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 18. februāris un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 18. februāris un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: 18. februāris un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: 18. februāris un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 18. februāris un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 18. februāris un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 18. februāris un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: 18. februāris un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 18. februāris un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 18. februāris un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 18. februāris un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: 18. februāris un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 18. februāris un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 18. februāris un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 18. februāris un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 18. februāris un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 18. februāris un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 18. februāris un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 18. februāris un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 18. februāris un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 18. februāris un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 18. februāris un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 18. februāris un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 18. februāris un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 18. februāris un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945.

Jaunums!!: 18. februāris un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 18. februāris un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 18. februāris un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 18. februāris un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 18. februāris un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 18. februāris un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 18. februāris un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1960. gada ziemas olimpiskās spēles

1960.

Jaunums!!: 18. februāris un 1960. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 18. februāris un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 18. februāris un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 18. februāris un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 18. februāris un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 18. februāris un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 18. februāris un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1968. gada ziemas olimpiskās spēles

1968.

Jaunums!!: 18. februāris un 1968. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 18. februāris un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 18. februāris un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 18. februāris un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 18. februāris un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 18. februāris un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 18. februāris un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 18. februāris un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 18. februāris un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 18. februāris un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 18. februāris un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 18. februāris un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 18. februāris un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 18. februāris un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988.

Jaunums!!: 18. februāris un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 18. februāris un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 18. februāris un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 18. februāris un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 18. februāris un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 18. februāris un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 18. februāris un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 18. februāris un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 18. februāris un 1997. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 18. februāris un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

Jaunums!!: 18. februāris un 2000. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 18. februāris un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 18. februāris un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2005. gada FIBT pasaules čempionāts

2005.

Jaunums!!: 18. februāris un 2005. gada FIBT pasaules čempionāts · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 18. februāris un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 18. februāris un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: 18. februāris un 2008. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads

2010.

Jaunums!!: 18. februāris un 2010. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: 18. februāris un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

57.

Jaunums!!: 18. februāris un 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2012. gads

2012.

Jaunums!!: 18. februāris un 2012. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads

2013.

Jaunums!!: 18. februāris un 2013. gads · Redzēt vairāk »

2014. gads

2014.

Jaunums!!: 18. februāris un 2014. gads · Redzēt vairāk »

2016. gads

2016.

Jaunums!!: 18. februāris un 2016. gads · Redzēt vairāk »

2018. gads

2018.

Jaunums!!: 18. februāris un 2018. gads · Redzēt vairāk »

2020. gads

2020.

Jaunums!!: 18. februāris un 2020. gads · Redzēt vairāk »

2021. gads

2021.

Jaunums!!: 18. februāris un 2021. gads · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

Jaunums!!: 18. februāris un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

999. gads

999.

Jaunums!!: 18. februāris un 999. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

18.februāris.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »