Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Ādolfs fon Harnaks, Džeimss Fenimors Kūpers, Džuzepe Verdi, Eižens fon Bēms-Baverks, Emīls Berliners, Ernsts Augusts I Hanovers, Ferdinands Fošs, Gaspare Spontīni, Hanss Kristians Ersteds, Jānis Ilsters, Jons Basanavičs, Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi, Kristāla pils, Leons Buržuā, Lielā izstāde, Londona, Luijs Dagērs, Mērija Šellija, Mihails Lazarevs, Ogists Donni, Reuters, Savojas Margarita, Trešdiena, Urāns (planēta), Venēcija, Vensāns d'Endī, 1. februāris, 1. janvāris, 1. maijs, 10. jūlijs, 11. marts, 12. februāris, 14. maijs, 14. septembris, 1771. gads, 1774. gads, 1777. gads, 1787. gads, 1788. gads, 1789. gads, 1797. gads, 18. februāris, 18. novembris, 1804. gads, 1889. gads, 1914. gads, 1925. gads, 1926. gads, 1927. gads, 1929. gads, ..., 1930. gads, 1931. gads, 2. oktobris, 20. maijs, 20. novembris, 21. maijs, 23. aprīlis, 23. novembris, 24. janvāris, 24. oktobris, 27. marts, 7. maijs, 9. marts. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Ādolfs fon Harnaks
Ādolfs fon Harnaks Ādolfs fon Harnaks (Adolf von Harnack, * 1851. gada 7. maijā Tērbatā, † 1930. gada 10. jūnijā Heidelbergā) bija vācbaltiešu teologs.
Jaunums!!: 1851. gads un Ādolfs fon Harnaks · Redzēt vairāk »
Džeimss Fenimors Kūpers
Džeimss Fenimors Kūpers (dzimis, miris) bija produktīvs un populārs ASV rakstnieks 19. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: 1851. gads un Džeimss Fenimors Kūpers · Redzēt vairāk »
Džuzepe Verdi
Džuzepe Fortunīno Frančesko Verdi ( —) bija itāļu komponists.
Jaunums!!: 1851. gads un Džuzepe Verdi · Redzēt vairāk »
Eižens fon Bēms-Baverks
Eižens fon Bēms-Baverks Eižens fon Bēms-Baverks (Eugen Böhm Ritter von Bawerk) (dzimis 1851. gada 12. februārī Brno, Austroungārijā, tagad Čehijā, miris 1914. gada 27. augustā Vīnē) - austriešu ekonomists, viens no austriešu jeb Vīnes ekonomiskās skolas pamatlicējiem.
Jaunums!!: 1851. gads un Eižens fon Bēms-Baverks · Redzēt vairāk »
Emīls Berliners
Emīls Berliners (dzimis, miris) bija Vācijas ebreju izcelsmes amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs.
Jaunums!!: 1851. gads un Emīls Berliners · Redzēt vairāk »
Ernsts Augusts I Hanovers
Ernsts Augusts I (dzimis, miris) bija Hannoveres karalis no 1837.
Jaunums!!: 1851. gads un Ernsts Augusts I Hanovers · Redzēt vairāk »
Ferdinands Fošs
Ferdinands Fošs (dzimis, miris) bija franču maršals. Viens no redzamākajiem Pirmā pasaules kara karavadoņiem. Kļuva pazīstams kā Francijas 9. armijas komandieris Pirmās Marnas kaujas laikā no 1914. gada 5. līdz 12. septembrim, kad Foša pretuzbrukums apstādināja vācu uzbrukumu Parīzei, un karš iegāja ierakumu kara fāzē. 4. oktobrī Fošs tika iecelts par virspavēlnieka Žofra vietnieku. 1916. gada jūlijā - novembrī Fošs vadīja franču armijas Sommas kaujā. Kauja prasīja vairāk nekā miljons dzīvību no abām pusēm, bet beidzās ar minimāliem rezultātiem, tāpēc decembrī Fošs tika pārcelts uz Itālijas fronti. Tomēr, kad par virspavēlnieku kļuva maršals Filips Petēns, Fošs tika iecelts par Francijas ģenerālštāba priekšnieku. Kara beigu posmā Fošs kļuva par Sabiedroto spēku komandieri (Généralissime). No 1918. gada 15. jūlija līdz 6. augustam Fošam izdevās apturēt vāciešu uzbrukumu Otrās Marnas kaujas laikā, un šī kauja kļuva par kara pagrieziena punktu. 1918. gada 11. novembrī Ferdinands Fošs parakstīja Vācijas pamiera piedāvājumu noslēdzot t.s. Kompjēnas pamieru. Parakstīšana notika Foša vilciena vagonā Kompjēnas mežā. Piedaloties 1919. gadā Parīzes Miera konferencē, Fošs teica pravietiskus vārdus - "Tas nav miers. Tas ir pamiers uz 20 gadiem".
Jaunums!!: 1851. gads un Ferdinands Fošs · Redzēt vairāk »
Gaspare Spontīni
Gaspare Luidži Pačifiko Spontīni (dzimis, miris) bija itāliešu operu komponists un diriģents.
Jaunums!!: 1851. gads un Gaspare Spontīni · Redzēt vairāk »
Hanss Kristians Ersteds
Hanss Kristians Ersteds (izrunā:, dzimis, miris) bija dāņu fiziķis un ķīmiķis, kas atklāja, ka elektriskā strāva rada magnētisko lauku (precīzāk runājot, to vispirms ievēroja kāds students Ersteda lekcijā).
Jaunums!!: 1851. gads un Hanss Kristians Ersteds · Redzēt vairāk »
Jānis Ilsters
Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā. Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.
Jaunums!!: 1851. gads un Jānis Ilsters · Redzēt vairāk »
Jons Basanavičs
Jons Basanavičs (dzimis, miris) bija lietuviešu vēsturnieks, folklorists, aktīvists, nozīmīgs Lietuvas nacionālās atmodas dalībnieks un publicists (pirmās avīzes lietuviešu valodā Aušra dibinātājs).
Jaunums!!: 1851. gads un Jons Basanavičs · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi
Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: 1851. gads un Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi · Redzēt vairāk »
Kristāla pils
Kristāla pils fasāde Kristāla pils bija milzīga stiklā un dzelzī darināta Viktorijas laika celtne, viena no 19.
Jaunums!!: 1851. gads un Kristāla pils · Redzēt vairāk »
Leons Buržuā
Leons Viktors Ogists Buržuā (dzimis, miris) bija franču politiķis.
Jaunums!!: 1851. gads un Leons Buržuā · Redzēt vairāk »
Lielā izstāde
Visu tautu rūpniecības sasniegumu lielā izstāde, pazīstama arī kā vienkārši Lielā izstāde (The Great Exhibition), bija starptautiska izstāde Haidparkā, Londonā, Apvienotajā Karalistē, kas notika no 1851.
Jaunums!!: 1851. gads un Lielā izstāde · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: 1851. gads un Londona · Redzēt vairāk »
Luijs Dagērs
Luijs Žaks Mandē Dagērs (dzimis, miris) bija franču mākslinieks, ķīmiķis un izgudrotājs, viens no fotogrāfijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: 1851. gads un Luijs Dagērs · Redzēt vairāk »
Mērija Šellija
Mērija Šellija (Mary Shelley), meitas vārds Mērija Volstonkrafta Godvina (Mary Wollstonecraft Godwin, dzimusi, mirusi) bija angļu romānu un stāstu rakstniece, dramaturģe, esejiste un biogrāfe, kuras pazīstamākais darbs ir gotiskais romāns "Frankenšteins" (Frankenstein, or The Modern Prometheus, 1818).
Jaunums!!: 1851. gads un Mērija Šellija · Redzēt vairāk »
Mihails Lazarevs
Mihails Lazarevs (dzimis Vladimirā, miris Vīnē, apglabāts Sevastopolē) bija Krievijas flotes virsnieks, ceļotājs, viens no Antarktīdas pirmatklājējiem.
Jaunums!!: 1851. gads un Mihails Lazarevs · Redzēt vairāk »
Ogists Donni
Žozefs Ogistēns "Ogists" Donni (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija franču burātājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 1851. gads un Ogists Donni · Redzēt vairāk »
Reuters
Reuters ir starptautiska ziņu aģentūra, kuras vadība atrodas Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā.
Jaunums!!: 1851. gads un Reuters · Redzēt vairāk »
Savojas Margarita
Savojas Margarita (dzimusi, mirusi) bija Itālijas karaliene konsorte no 1878.
Jaunums!!: 1851. gads un Savojas Margarita · Redzēt vairāk »
Trešdiena
Trešdiena ir nedēļas trešā diena starp otrdienu un ceturtdienu.
Jaunums!!: 1851. gads un Trešdiena · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: 1851. gads un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Jaunums!!: 1851. gads un Venēcija · Redzēt vairāk »
Vensāns d'Endī
Vensāns d'Endī (dzimis, miris) bija franču komponists un pedagogs.
Jaunums!!: 1851. gads un Vensāns d'Endī · Redzēt vairāk »
1. februāris
1.
Jaunums!!: 1851. gads un 1. februāris · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: 1851. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
1. maijs
1.
Jaunums!!: 1851. gads un 1. maijs · Redzēt vairāk »
10. jūlijs
10.
Jaunums!!: 1851. gads un 10. jūlijs · Redzēt vairāk »
11. marts
11.
Jaunums!!: 1851. gads un 11. marts · Redzēt vairāk »
12. februāris
12.
Jaunums!!: 1851. gads un 12. februāris · Redzēt vairāk »
14. maijs
14.
Jaunums!!: 1851. gads un 14. maijs · Redzēt vairāk »
14. septembris
14.
Jaunums!!: 1851. gads un 14. septembris · Redzēt vairāk »
1771. gads
1771.
Jaunums!!: 1851. gads un 1771. gads · Redzēt vairāk »
1774. gads
1774.
Jaunums!!: 1851. gads un 1774. gads · Redzēt vairāk »
1777. gads
1777.
Jaunums!!: 1851. gads un 1777. gads · Redzēt vairāk »
1787. gads
1787.
Jaunums!!: 1851. gads un 1787. gads · Redzēt vairāk »
1788. gads
1788.
Jaunums!!: 1851. gads un 1788. gads · Redzēt vairāk »
1789. gads
1789.
Jaunums!!: 1851. gads un 1789. gads · Redzēt vairāk »
1797. gads
1797.
Jaunums!!: 1851. gads un 1797. gads · Redzēt vairāk »
18. februāris
18.
Jaunums!!: 1851. gads un 18. februāris · Redzēt vairāk »
18. novembris
18.
Jaunums!!: 1851. gads un 18. novembris · Redzēt vairāk »
1804. gads
1804.
Jaunums!!: 1851. gads un 1804. gads · Redzēt vairāk »
1889. gads
1889.
Jaunums!!: 1851. gads un 1889. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: 1851. gads un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: 1851. gads un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: 1851. gads un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: 1851. gads un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: 1851. gads un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: 1851. gads un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: 1851. gads un 1931. gads · Redzēt vairāk »
2. oktobris
2.
Jaunums!!: 1851. gads un 2. oktobris · Redzēt vairāk »
20. maijs
20.
Jaunums!!: 1851. gads un 20. maijs · Redzēt vairāk »
20. novembris
20.
Jaunums!!: 1851. gads un 20. novembris · Redzēt vairāk »
21. maijs
21.
Jaunums!!: 1851. gads un 21. maijs · Redzēt vairāk »
23. aprīlis
23.
Jaunums!!: 1851. gads un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »
23. novembris
23.
Jaunums!!: 1851. gads un 23. novembris · Redzēt vairāk »
24. janvāris
24.
Jaunums!!: 1851. gads un 24. janvāris · Redzēt vairāk »
24. oktobris
24.
Jaunums!!: 1851. gads un 24. oktobris · Redzēt vairāk »
27. marts
27.
Jaunums!!: 1851. gads un 27. marts · Redzēt vairāk »
7. maijs
7.
Jaunums!!: 1851. gads un 7. maijs · Redzēt vairāk »
9. marts
9.
Jaunums!!: 1851. gads un 9. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1851.
