1881. gads un 1944. gads

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1881. gads un 1944. gads

1881. gads vs. 1944. gads

1881. 1944.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

1881. gads un Amerikas Savienotās Valstis · 1944. gads un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Ervins fon Viclēbens

Jobvilhelms Georgs Erdmanis "Ervins" fon Viclēbens (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

1881. gads un Ervins fon Viclēbens · 1944. gads un Ervins fon Viclēbens · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

1881. gads un Francija · 1944. gads un Francija · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

1881. gads un Parīze · 1944. gads un Parīze · Redzēt vairāk »

Sestdiena

Saturns, kam par godu daudzas tautas šo dienu nosaukušas par "Saturna dienu". Sestdiena ir nedēļas sestā diena.

1881. gads un Sestdiena · 1944. gads un Sestdiena · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1881. gads un Vācija · 1944. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

1. oktobris

1.

1. oktobris un 1881. gads · 1. oktobris un 1944. gads · Redzēt vairāk »

11. oktobris

11.

11. oktobris un 1881. gads · 11. oktobris un 1944. gads · Redzēt vairāk »

15. septembris

15.

15. septembris un 1881. gads · 15. septembris un 1944. gads · Redzēt vairāk »

16. maijs

16.

16. maijs un 1881. gads · 16. maijs un 1944. gads · Redzēt vairāk »

19. augusts

19.

1881. gads un 19. augusts · 19. augusts un 1944. gads · Redzēt vairāk »

19. septembris

19.

1881. gads un 19. septembris · 19. septembris un 1944. gads · Redzēt vairāk »

22. decembris

22.

1881. gads un 22. decembris · 1944. gads un 22. decembris · Redzēt vairāk »

22. oktobris

22.

1881. gads un 22. oktobris · 1944. gads un 22. oktobris · Redzēt vairāk »

25. septembris

25.

1881. gads un 25. septembris · 1944. gads un 25. septembris · Redzēt vairāk »

26. marts

26.

1881. gads un 26. marts · 1944. gads un 26. marts · Redzēt vairāk »

28. februāris

28.

1881. gads un 28. februāris · 1944. gads un 28. februāris · Redzēt vairāk »

3. oktobris

3.

1881. gads un 3. oktobris · 1944. gads un 3. oktobris · Redzēt vairāk »

30. novembris

30.

1881. gads un 30. novembris · 1944. gads un 30. novembris · Redzēt vairāk »

31. janvāris

31.

1881. gads un 31. janvāris · 1944. gads un 31. janvāris · Redzēt vairāk »

6. jūnijs

6.

1881. gads un 6. jūnijs · 1944. gads un 6. jūnijs · Redzēt vairāk »

8. augusts

8.

1881. gads un 8. augusts · 1944. gads un 8. augusts · Redzēt vairāk »

9. janvāris

9.

1881. gads un 9. janvāris · 1944. gads un 9. janvāris · Redzēt vairāk »