Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp 1918. gads un Pirmais pasaules karš
1918. gads un Pirmais pasaules karš ir 30 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Antante, Apvienotā Karaliste, Austrija, Austroungārija, Čehoslovākija, Brestļitovskas miera līgums, Centrālās lielvalstis, Gavrilo Princips, Gruzija, Igaunija, Itālija, Japāna, Kompjeņas pamiers (1918), Krievija, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lietuva, Makss fon Bādens, Mehmeds V, Mehmeds VI, Mihails Aleksejevs, Mudrosas pamiers, Nikolajs II Romanovs, Osmaņu impērija, Polija, Sanktpēterburga, Somija, Vācija, Vilhelms II Hoencollerns.
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
1918. gads un Antante · Antante un Pirmais pasaules karš ·
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
1918. gads un Apvienotā Karaliste · Apvienotā Karaliste un Pirmais pasaules karš ·
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
1918. gads un Austrija · Austrija un Pirmais pasaules karš ·
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
1918. gads un Austroungārija · Austroungārija un Pirmais pasaules karš ·
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
1918. gads un Čehoslovākija · Pirmais pasaules karš un Čehoslovākija ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
1918. gads un Brestļitovskas miera līgums · Brestļitovskas miera līgums un Pirmais pasaules karš ·
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
1918. gads un Centrālās lielvalstis · Centrālās lielvalstis un Pirmais pasaules karš ·
Gavrilo Princips
Gavrilo Princips (1894. gada 25. jūlijs — 1918. gada 28. aprīlis) bija Bosnijas serbu nacionālists, kurš 1914.
1918. gads un Gavrilo Princips · Gavrilo Princips un Pirmais pasaules karš ·
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
1918. gads un Gruzija · Gruzija un Pirmais pasaules karš ·
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
1918. gads un Igaunija · Igaunija un Pirmais pasaules karš ·
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
1918. gads un Itālija · Itālija un Pirmais pasaules karš ·
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
1918. gads un Japāna · Japāna un Pirmais pasaules karš ·
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
1918. gads un Kompjeņas pamiers (1918) · Kompjeņas pamiers (1918) un Pirmais pasaules karš ·
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
1918. gads un Krievija · Krievija un Pirmais pasaules karš ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
1918. gads un Krievijas Impērija · Krievijas Impērija un Pirmais pasaules karš ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
1918. gads un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmais pasaules karš ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
1918. gads un Latvija · Latvija un Pirmais pasaules karš ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
1918. gads un Lietuva · Lietuva un Pirmais pasaules karš ·
Makss fon Bādens
Bādenes princis Maksimiliāns Aleksandrs Frīdrihs Vilhelms (dzimis, miris) bija pēdējais Bādenes princis, politiķis un pēdējais Vācijas Impērijas kanclers no līdz.
1918. gads un Makss fon Bādens · Makss fon Bādens un Pirmais pasaules karš ·
Mehmeds V
Centrālo lielvalstu valdnieki: Vācijas Vilhelms II, Osmaņu impērijas Mehmeds V un Austroungārijas Francis Jozefs. Mehmeds V (turku valodā: Mehmed V Reşad vai Reşat Mehmet) (1844. gada 2. novembris — 1918. gada 3. jūlijs), Osmaņu impērijas 35.
1918. gads un Mehmeds V · Mehmeds V un Pirmais pasaules karš ·
Mehmeds VI
Mehmeds VI, arī Mehmeds Vahdettins vai Mehmeds Vahideddins, (1861. gada 14. janvāris — 1926. gada 16. maijs), bija Osmaņu impērijas 36.
1918. gads un Mehmeds VI · Mehmeds VI un Pirmais pasaules karš ·
Mihails Aleksejevs
Mihails Aleksejevs (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
1918. gads un Mihails Aleksejevs · Mihails Aleksejevs un Pirmais pasaules karš ·
Mudrosas pamiers
Dardaneļu operācijas laikā, 1915. Mudrosas pamiers noslēgts 1918.
1918. gads un Mudrosas pamiers · Mudrosas pamiers un Pirmais pasaules karš ·
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
1918. gads un Nikolajs II Romanovs · Nikolajs II Romanovs un Pirmais pasaules karš ·
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
1918. gads un Osmaņu impērija · Osmaņu impērija un Pirmais pasaules karš ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
1918. gads un Polija · Pirmais pasaules karš un Polija ·
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
1918. gads un Sanktpēterburga · Pirmais pasaules karš un Sanktpēterburga ·
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
1918. gads un Somija · Pirmais pasaules karš un Somija ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
1918. gads un Vācija · Pirmais pasaules karš un Vācija ·
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
1918. gads un Vilhelms II Hoencollerns · Pirmais pasaules karš un Vilhelms II Hoencollerns ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas 1918. gads un Pirmais pasaules karš ir kopīgs
- Kādas ir līdzības 1918. gads un Pirmais pasaules karš
Salīdzinājums starp 1918. gads un Pirmais pasaules karš
1918. gads ir 205 attiecības, bet Pirmais pasaules karš ir 252. Tā kā viņi ir kopīgs 30, Jaccard indekss ir 6.56% = 30 / (205 + 252).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp 1918. gads un Pirmais pasaules karš. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
