Ātrāk nekā pārlūku!
120 attiecības: Aleksandrs Vanags (sportists), Alfreds Amtmanis-Briedītis, Andrejs Upīts, Atsevišķā studentu rota, Augusts Voss, Baltijas landesvērs, Boļševiki, Cēsis, Cēsu kaujas, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija, Edgars Vinters, Eduards Freimanis, Elvīra Baldiņa, Fricis Bārda, Gregora kalendārs, Inčukalna kauja, Indriķis Zīle, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Zālītis, Jelgava, Jugla (Rīga), Jukums Vācietis, Kārlis Ulmanis, Klīstošais holandietis, Konstantīns Titovs, Kristīgā baznīca, Kurzeme, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas klimats, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Universitāte, Latvijas vēsture, Leons Paegle, Liepāja, Limbaži, Marts, Niedras valdība, Nikolajs Grundmanis, Oskars Kalpaks, Pamiers, Pārdaugava, Pāvels Bermonts, Pēteris Strautmanis, Pēteris Stučka, ..., Rīga, Rihards Vāgners, Roberts Ancāns, Saldus, Saratov, Sibīrija, Straupe, Strazdumuižas pamiers, Terors (politika), Valsts, Vācieši, Vācija, Vētra, Venta, Ziemeļlatvijas brigāde, 1. decembris, 1. janvāris, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 10. jūnijs, 10. marts, 11. augusts, 11. novembris, 13. janvāris, 13. marts, 15. janvāris, 15. jūlijs, 16. aprīlis, 18. februāris, 19. jūnijs, 1919. gads, 2. janvāris, 20. februāris, 20. jūnijs, 21. janvāris, 21. jūnijs, 21. marts, 22. februāris, 22. jūnijs, 22. maijs, 22. marts, 22. septembris, 23. februāris, 23. jūnijs, 23. maijs, 24. aprīlis, 25. aprīlis, 25. novembris, 26. jūnijs, 28. septembris, 29. augusts, 3. janvāris, 3. jūlijs, 3. jūnijs, 3. marts, 3. novembris, 30. janvāris, 30. oktobris, 31. janvāris, 4. janvāris, 4. marts, 5. janvāris, 5. oktobris, 6. jūlijs, 6. jūnijs, 6. maijs, 6. marts, 8. februāris, 8. jūlijs, 8. oktobris, 9. decembris. Izvērst indekss (70 vairāk) »
Aleksandrs Vanags (sportists)
Aleksandrs Vanags (dzimis, miris) bija Latvijas futbolists un basketbolists.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Aleksandrs Vanags (sportists) · Redzēt vairāk »
Alfreds Amtmanis-Briedītis
Alfreds Amtmanis-Briedītis, īstajā vārdā Alfreds Amtmanis (dzimis, Vallē, miris, Rīgā, apbedīts Meža kapos) bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Alfreds Amtmanis-Briedītis · Redzēt vairāk »
Andrejs Upīts
Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »
Augusts Voss
Augusts Voss (—) bija latviešu izcelsmes padomju politiķis, kas ilgu laiku darbojās Latvijas PSR.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Augusts Voss · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »
Edgars Vinters
Edgars Vinters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Edgars Vinters · Redzēt vairāk »
Eduards Freimanis
Eduards Freimanis (—) bija futbola uzbrucējs, pirmais Latvijas futbolists, kurš spēlējis profesionālā Anglijas futbola līgā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Eduards Freimanis · Redzēt vairāk »
Elvīra Baldiņa
Elvīra Baldiņa (dzimusi Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa) ir latviešu teātra un kino aktrise.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Elvīra Baldiņa · Redzēt vairāk »
Fricis Bārda
Fricis Bārda (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Fricis Bārda · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »
Indriķis Zīle
Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jugla (Rīga)
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Jugla (Rīga) · Redzēt vairāk »
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Klīstošais holandietis
Alberta Pinkhema Raidera glezna "Klīstošais holandietis" Folklorā Klīstošais holandietis ir spoku kuģis, kas nolādēts klejot pa septiņām jūrām.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Klīstošais holandietis · Redzēt vairāk »
Konstantīns Titovs
Konstantīns Titovs (1919—2020) bija Latvijas krievu aktieris (spēlēja Rīgas Krievu drāmas teātrī un Rīgas Jaunatnes teātrī) un teātra pedagogs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Konstantīns Titovs · Redzēt vairāk »
Kristīgā baznīca
Kristīgā baznīca ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē Pasaules kristiešu kopienu.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Kristīgā baznīca · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvijas Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālā opera un balets
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvijas Nacionālā opera un balets · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Leons Paegle
Leons Paegle (1890—1926) bija latviešu skolotājs, literāts un nelegālais komunists.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Leons Paegle · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Liepāja · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Limbaži · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Marts · Redzēt vairāk »
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Niedras valdība · Redzēt vairāk »
Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »
Pamiers
Kompjeņas pamiera parakstīšana Pamiers ir karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Pamiers · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »
Pēteris Strautmanis
Pēteris Strautmanis (dzimis, miris) bija padomju politiķis.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Pēteris Strautmanis · Redzēt vairāk »
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Rīga · Redzēt vairāk »
Rihards Vāgners
Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »
Roberts Ancāns
Roberts Ancāns ( —) bija Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Roberts Ancāns · Redzēt vairāk »
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Saldus · Redzēt vairāk »
Saratov
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Saratov · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Straupe · Redzēt vairāk »
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »
Terors (politika)
Petrogradā ar propagandas plakātu: “Nāvi buržuāzijai un tās līdzskrējējiem. Lai dzīvo Sarkano terors!!” Igaunijā Terors (no — ‘bailes’, ‘šausmas’) ir varas īstenota visaptverošas vardarbības draudu uzturēšana politisku vai reliģisku mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Terors (politika) · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Valsts · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vētra
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Vētra · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Venta · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
1. decembris
1.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 1. decembris · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »
10. jūnijs
10.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 10. jūnijs · Redzēt vairāk »
10. marts
10.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 10. marts · Redzēt vairāk »
11. augusts
11.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 11. augusts · Redzēt vairāk »
11. novembris
11.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 11. novembris · Redzēt vairāk »
13. janvāris
13.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 13. janvāris · Redzēt vairāk »
13. marts
13.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 13. marts · Redzēt vairāk »
15. janvāris
15.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 15. janvāris · Redzēt vairāk »
15. jūlijs
15.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »
16. aprīlis
16.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »
18. februāris
18.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 18. februāris · Redzēt vairāk »
19. jūnijs
19.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 19. jūnijs · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 1919. gads · Redzēt vairāk »
2. janvāris
2.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 2. janvāris · Redzēt vairāk »
20. februāris
20.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 20. februāris · Redzēt vairāk »
20. jūnijs
20.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 20. jūnijs · Redzēt vairāk »
21. janvāris
21.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 21. janvāris · Redzēt vairāk »
21. jūnijs
21.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 21. jūnijs · Redzēt vairāk »
21. marts
21.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 21. marts · Redzēt vairāk »
22. februāris
22.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 22. februāris · Redzēt vairāk »
22. jūnijs
22.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »
22. maijs
22.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 22. maijs · Redzēt vairāk »
22. marts
22.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 22. marts · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 22. septembris · Redzēt vairāk »
23. februāris
23.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 23. februāris · Redzēt vairāk »
23. jūnijs
23.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »
23. maijs
23.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 23. maijs · Redzēt vairāk »
24. aprīlis
24.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 24. aprīlis · Redzēt vairāk »
25. aprīlis
25.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 25. aprīlis · Redzēt vairāk »
25. novembris
25.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 25. novembris · Redzēt vairāk »
26. jūnijs
26.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 26. jūnijs · Redzēt vairāk »
28. septembris
28.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 28. septembris · Redzēt vairāk »
29. augusts
29.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 29. augusts · Redzēt vairāk »
3. janvāris
3.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 3. janvāris · Redzēt vairāk »
3. jūlijs
3.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 3. jūlijs · Redzēt vairāk »
3. jūnijs
3.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 3. jūnijs · Redzēt vairāk »
3. marts
3.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 3. marts · Redzēt vairāk »
3. novembris
3.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 3. novembris · Redzēt vairāk »
30. janvāris
30.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 30. janvāris · Redzēt vairāk »
30. oktobris
30.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 30. oktobris · Redzēt vairāk »
31. janvāris
31.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 31. janvāris · Redzēt vairāk »
4. janvāris
4.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 4. janvāris · Redzēt vairāk »
4. marts
4.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 4. marts · Redzēt vairāk »
5. janvāris
5.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 5. janvāris · Redzēt vairāk »
5. oktobris
5.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 5. oktobris · Redzēt vairāk »
6. jūlijs
6.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »
6. jūnijs
6.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 6. jūnijs · Redzēt vairāk »
6. maijs
6.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 6. maijs · Redzēt vairāk »
6. marts
6.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 6. marts · Redzēt vairāk »
8. februāris
8.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 8. februāris · Redzēt vairāk »
8. jūlijs
8.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 8. jūlijs · Redzēt vairāk »
8. oktobris
8.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 8. oktobris · Redzēt vairāk »
9. decembris
9.
Jaunums!!: 1919. gads Latvijā un 9. decembris · Redzēt vairāk »
