1939. gads Latvijā un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1939. gads Latvijā un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

1939. gads Latvijā vs. Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā. Latvijas-Vācijas un Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana Berlīnē. Latvijas-Vācijas neuzbrukšanas līgums bija starptautisks līgums starp Latviju un Vāciju, ko 1939.

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

1939. gads Latvijā un Berlīne · Berlīne un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »

Joahims fon Ribentrops

Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.

1939. gads Latvijā un Joahims fon Ribentrops · Joahims fon Ribentrops un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

1939. gads Latvijā un Josifs Staļins · Josifs Staļins un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

1939. gads Latvijā un Latvija · Latvija un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

1939. gads Latvijā un Molotova—Ribentropa pakts · Molotova—Ribentropa pakts un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

1939. gads Latvijā un Padomju Savienība · Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Polijas kampaņa

Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.

1939. gads Latvijā un Polijas kampaņa · Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1939. gads Latvijā un Vācija · Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju un Vācija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Munters

Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).

1939. gads Latvijā un Vilhelms Munters · Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

1939. gads un 1939. gads Latvijā · 1939. gads un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »

7. jūnijs

7.

1939. gads Latvijā un 7. jūnijs · 7. jūnijs un Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »