1941. gads un 1990. gads

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1941. gads un 1990. gads

1941. gads vs. 1990. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā. 1990.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

1941. gads un Apvienotā Karaliste · 1990. gads un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

1941. gads un Gregora kalendārs · 1990. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

1941. gads un Horvātija · 1990. gads un Horvātija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

1941. gads un Japāna · 1990. gads un Japāna · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

1941. gads un Maskava · 1990. gads un Maskava · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

1941. gads un Padomju Savienība · 1990. gads un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Sergejs Dovlatovs

Sergejs Dovlatovs (dzimis, miris) bija ebreju/armēņu izcelsmes krievu rakstnieks.

1941. gads un Sergejs Dovlatovs · 1990. gads un Sergejs Dovlatovs · Redzēt vairāk »

Slobodans Miloševičs

Slobodans Miloševičs (dzimis Požarevacā, Dienvidslāvijā, miris Hāgā, Nīderlandē) bija serbu politiķis, Dienvidslāvijas un Serbijas prezidents.

1941. gads un Slobodans Miloševičs · 1990. gads un Slobodans Miloševičs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1941. gads un Vācija · 1990. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

1. marts

1.

1. marts un 1941. gads · 1. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

11. janvāris

11.

11. janvāris un 1941. gads · 11. janvāris un 1990. gads · Redzēt vairāk »

11. marts

11.

11. marts un 1941. gads · 11. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

12. jūnijs

12.

12. jūnijs un 1941. gads · 12. jūnijs un 1990. gads · Redzēt vairāk »

12. maijs

12.

12. maijs un 1941. gads · 12. maijs un 1990. gads · Redzēt vairāk »

14. jūnijs

14.

14. jūnijs un 1941. gads · 14. jūnijs un 1990. gads · Redzēt vairāk »

16. marts

16.

16. marts un 1941. gads · 16. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

20. augusts

20.

1941. gads un 20. augusts · 1990. gads un 20. augusts · Redzēt vairāk »

21. decembris

21.

1941. gads un 21. decembris · 1990. gads un 21. decembris · Redzēt vairāk »

23. aprīlis

23.

1941. gads un 23. aprīlis · 1990. gads un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »

24. maijs

24.

1941. gads un 24. maijs · 1990. gads un 24. maijs · Redzēt vairāk »

26. marts

26.

1941. gads un 26. marts · 1990. gads un 26. marts · Redzēt vairāk »

30. maijs

30.

1941. gads un 30. maijs · 1990. gads un 30. maijs · Redzēt vairāk »

30. novembris

30.

1941. gads un 30. novembris · 1990. gads un 30. novembris · Redzēt vairāk »

4. janvāris

4.

1941. gads un 4. janvāris · 1990. gads un 4. janvāris · Redzēt vairāk »

5. maijs

5.

1941. gads un 5. maijs · 1990. gads un 5. maijs · Redzēt vairāk »

8. augusts

8.

1941. gads un 8. augusts · 1990. gads un 8. augusts · Redzēt vairāk »

9. decembris

9.

1941. gads un 9. decembris · 1990. gads un 9. decembris · Redzēt vairāk »