1941. gads un Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1941. gads un Otrā pasaules kara Austrumu fronte

1941. gads vs. Otrā pasaules kara Austrumu fronte

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā. Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.

Ass valstis

Sabiedrotās valstis un to kolonijas — zaļā krāsā, neitrālās valstis un to kolonijas — pelēkā krāsā. Ass valstis ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas Impēriju.

1941. gads un Ass valstis · Ass valstis un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas blokāde

Frontes līnija 1941. gada 21. septembrī Iedzīvotāji iegūst ūdeni no aviobumbas izrautas bedres Ļeņingradas blokāde bija 872 dienu ilgs Vācijas un Somijas spēku veikts Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) aplenkums Otrā pasaules kara laikā, par kuru galvenokārt bija atbildīga armiju grupa Ziemeļi.

1941. gads un Ļeņingradas blokāde · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Ļeņingradas blokāde · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

1941. gads un Ādolfs Hitlers · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Baltijas valstu okupācija

Baltijas valstu okupācija ( — 'Baltijas kampaņa) bija triju Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu pievienošanu PSRS.

1941. gads un Baltijas valstu okupācija · Baltijas valstu okupācija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

1941. gads un Barbarosa (plāns) · Barbarosa (plāns) un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

1941. gads un Horvātija · Horvātija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Horvātijas Neatkarīgā valsts

Horvātijas Neatkarīgā valsts, bija Trešā reiha un Fašistiskās Itālijas marionešu valsts Otrā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1941.

1941. gads un Horvātijas Neatkarīgā valsts · Horvātijas Neatkarīgā valsts un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Kauja par Maskavu

Kauja par Maskavu ir padomju vēsturnieku dots nosaukums stratēģiski svarīgai cīņai, kas notika 600 km lielā sektorā Otrā pasaules kara Austrumu frontē.

1941. gads un Kauja par Maskavu · Kauja par Maskavu un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

1941. gads un Maskava · Maskava un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

1941. gads un Otrais pasaules karš · Otrais pasaules karš un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

1941. gads un Padomju Savienība · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Sevastopoles aplenkums (1941—1942)

Sevastopoles aplenkums, pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli, bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā.

1941. gads un Sevastopoles aplenkums (1941—1942) · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Sevastopoles aplenkums (1941—1942) · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

1941. gads un Ukraina · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Ukraina · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1941. gads un Vācija · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Vācija · Redzēt vairāk »

Vērmahts

Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.

1941. gads un Vērmahts · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Vērmahts · Redzēt vairāk »

1. septembris

1.

1. septembris un 1941. gads · 1. septembris un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

22. jūnijs

22.

1941. gads un 22. jūnijs · 22. jūnijs un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »