Ātrāk nekā pārlūku!
9 attiecības: Aleksandrs Kolobņevs, Štutgarte, Fabians Kančellāra, Lāslo Bodrogi, Marianna Vosa, Paolo Betīni, Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā, Peters Velitss, Vācija.
Aleksandrs Kolobņevs
Aleksandrs Kolobņevs (dzimis) ir bijušais Krievijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Aleksandrs Kolobņevs · Redzēt vairāk »
Štutgarte
Štutgarte (švābu: Schduagert) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Štutgarte · Redzēt vairāk »
Fabians Kančellāra
Fabians Kančellāra (dzimis, Volenē pie Bernes, Šveicē) ir šveiciešu šosejas riteņbraucējs, kurš kopš 2011.
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Fabians Kančellāra · Redzēt vairāk »
Lāslo Bodrogi
Lāslo Bodrogi (dzimis Budapeštā) bija Ungārijas un Francijas šosejas riteņbraucējs, kurš specializējās individuālajā braucienā.
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Lāslo Bodrogi · Redzēt vairāk »
Marianna Vosa
Marianna Vosa (Marianne Vos; dzimusi) ir nīderlandiešu riteņbraucēja.
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Marianna Vosa · Redzēt vairāk »
Paolo Betīni
Paolo Betīni (dzimis Čečīnā, Livorno provincē, Toskānā) ir bijušais Itālijas šosejas riteņbraucējs, Itālijas riteņbraukšanas izlases treneris.
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Paolo Betīni · Redzēt vairāk »
Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā
UCI Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā ir ikgadējs pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā, kuru organizē Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI).
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā · Redzēt vairāk »
Peters Velitss
Peters Velitss (dzimis Bratislavā) ir bijušais Slovākijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Peters Velitss · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā un Vācija · Redzēt vairāk »
