Ātrāk nekā pārlūku!
79 attiecības: Aida Garifullina, Aleksandrs Vasiļevskis, Alfreds Besters, Andrejs Jurjāns, Anglijas Karaliste, Antoni Sveiss, Apvienotā Karaliste, Žaks Nekērs, Žoržs Bulanžē, Čārlzs Rihters, Čehoslovākija, Botsvāna, Botsvānas karogs, Dāvids Oistrahs, Džeimss Dīns, Debora Kāra, Edīte Rūzvelta, Elmārs Bauris, Ethernet, Francija, Franks Reikārds, Garais gads, Georgs Elgers, Gregora kalendārs, Hanss Geigers, Henrijs IV Lankasters, Itālija, Kristīne Kārkliņa, Kristians Kentvels, Kuveita, Lešeks II Melnais, Madagaskara, Mariona Kotijāra, Martina Hingisa, Minhenes vienošanās, Monika Belluči, Naums Āronsons, Neatkarības diena, Patriks Vaits, Primožs Kozmuss, Ričards Kenets Gajs, Simona Sinjorē, Staņislavs Konarskis, Stīvens Friks, Sudetu aneksija, Sudetu apgabals, Ukraina, Vācija, Viktors Juščenko, 1288. gads, ..., 1399. gads, 1672. gads, 1700. gads, 1732. gads, 1856. gads, 1882. gads, 1891. gads, 1895. gads, 1908. gads, 1916. gads, 1918. gads Latvijā, 1921. gads, 1937. gads, 1938. gads, 1943. gads Latvijā, 1948. gads, 1955. gads, 1962. gads, 1964. gads, 1966. gads, 1975. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1983. gads Latvijā, 1985. gads, 1987. gads, 1990. gads, 2007. gads, 2020. gads. Izvērst indekss (29 vairāk) »
Aida Garifullina
Aida Garifullina (dzimusi) ir tatāru tautības Krievijas un Austrijas operdziedātāja (soprāns).
Jaunums!!: 30. septembris un Aida Garifullina · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Vasiļevskis
Aleksandrs Vasiļevskis (dzimis, miris) bija PSRS maršals (no 1943. gada).
Jaunums!!: 30. septembris un Aleksandrs Vasiļevskis · Redzēt vairāk »
Alfreds Besters
Alfreds Besters (dzimis, miris) bija ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks.
Jaunums!!: 30. septembris un Alfreds Besters · Redzēt vairāk »
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Jaunums!!: 30. septembris un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »
Anglijas Karaliste
Anglija Anglijas karogs Anglijas Karalistes ģerbonis Attēls:Location map of England in 1700.svg GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.
Jaunums!!: 30. septembris un Anglijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Antoni Sveiss
Antoni Adazueruss Hendriks Sveiss (dzimis, miris) bija nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.
Jaunums!!: 30. septembris un Antoni Sveiss · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 30. septembris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Žaks Nekērs
Žaks Nekērs (dzimis, miris) bija Ženēvā dzimis Francijas valsts darbinieks.
Jaunums!!: 30. septembris un Žaks Nekērs · Redzēt vairāk »
Žoržs Bulanžē
Žoržs Ernests Žans Marī Bulanžē (dzimis, miris) bija nacionālistiski un autoritāri noskaņots franču ģenerālis un politiķis Francijas Trešajā republikā.
Jaunums!!: 30. septembris un Žoržs Bulanžē · Redzēt vairāk »
Čārlzs Rihters
Čārlzs Frānsiss Rihters (dzimis Overpekā, Ohaio, ASV, miris Pasadīnā, Kalifornijā, ASV) bija ASV seismologs.
Jaunums!!: 30. septembris un Čārlzs Rihters · Redzēt vairāk »
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: 30. septembris un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »
Botsvāna
Botsvāna, oficiāli Botsvānas Republika (Republic of Botswana) ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: 30. septembris un Botsvāna · Redzēt vairāk »
Botsvānas karogs
Botsvānas Republikas karogs tika pieņemts 1966.
Jaunums!!: 30. septembris un Botsvānas karogs · Redzēt vairāk »
Dāvids Oistrahs
Dāvids Oistrahs (dzimis, miris) bija 20.
Jaunums!!: 30. septembris un Dāvids Oistrahs · Redzēt vairāk »
Džeimss Dīns
Džeimss Bairons Dīns (dzimis Merionā, Indiānā, miris Čolemā, Kalifornijā) bija ASV aktieris.
Jaunums!!: 30. septembris un Džeimss Dīns · Redzēt vairāk »
Debora Kāra
Debora Kāra (īstajā vārdā Debora Džeina Kāra-Trimera; dzimusi, mirusi) bija Skotijā dzimusi britu un Holivudas aktrise.
Jaunums!!: 30. septembris un Debora Kāra · Redzēt vairāk »
Edīte Rūzvelta
Edīte Kermita Karova Rūzvelta (dzimusi, mirusi) bija ASV prezidenta Teodora Rūzvelta otrā sieva.
Jaunums!!: 30. septembris un Edīte Rūzvelta · Redzēt vairāk »
Elmārs Bauris
Elmārs Bauris (dzimis, Alūksnē, miris) bija latviešu hokejists, centra uzbrucējs.
Jaunums!!: 30. septembris un Elmārs Bauris · Redzēt vairāk »
Ethernet
Ethernet ir uz kadriem bāzētu datortīklu tehnoloģiju kopa, uz kurām balstās lielākā daļa lokālo tīklu.
Jaunums!!: 30. septembris un Ethernet · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 30. septembris un Francija · Redzēt vairāk »
Franks Reikārds
Franklins Edmundo Reikārds (dzimis Amsterdamā) ir Nīderlandes futbola treneris un bijušais spēlētājs.
Jaunums!!: 30. septembris un Franks Reikārds · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 30. septembris un Garais gads · Redzēt vairāk »
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Jaunums!!: 30. septembris un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 30. septembris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Hanss Geigers
Johaness "Hanss" Vilhelms Geigers (dzimis, miris) bija vācu fiziķis, Geigera skaitītāja izgudrotājs.
Jaunums!!: 30. septembris un Hanss Geigers · Redzēt vairāk »
Henrijs IV Lankasters
Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis, miris), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas.
Jaunums!!: 30. septembris un Henrijs IV Lankasters · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: 30. septembris un Itālija · Redzēt vairāk »
Kristīne Kārkliņa
Kristīne Kārkliņa (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlēja saspēles vadītājas pozīcijā, Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece.
Jaunums!!: 30. septembris un Kristīne Kārkliņa · Redzēt vairāk »
Kristians Kentvels
Kristians Kentvels (dzimis 1980. gada 30. septembrī Misūri, ASV) ir amerikāņu vieglatlēts, lodes grūdējs.
Jaunums!!: 30. septembris un Kristians Kentvels · Redzēt vairāk »
Kuveita
Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča.
Jaunums!!: 30. septembris un Kuveita · Redzēt vairāk »
Lešeks II Melnais
Lešeks II Melnais (dzimis ap 1241. gadu, miris) - Polijas kņazs no 1279.
Jaunums!!: 30. septembris un Lešeks II Melnais · Redzēt vairāk »
Madagaskara
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).
Jaunums!!: 30. septembris un Madagaskara · Redzēt vairāk »
Mariona Kotijāra
Mariona Kotijāra (dzimusi) ir franču aktrise, dziedātāja un dziesmu autore.
Jaunums!!: 30. septembris un Mariona Kotijāra · Redzēt vairāk »
Martina Hingisa
Martina Hingisa (Martina Hingis,, dzimusi Košicē) ir Čehoslovākijā dzimusi Šveices tenisiste, ilgstoša WTA ranga līdere (1997., 1999., 2000. gadā — pavisam 209 nedēļas), pieckārtējā Grand Slam turnīru uzvarētāja.
Jaunums!!: 30. septembris un Martina Hingisa · Redzēt vairāk »
Minhenes vienošanās
No kreisās uz labo: Čemberlens, Daladjē, Hitlers, Musolini, Čiano pirms Minhenes vienošanās parakstīšanas Minhenes vienošanās bija līgums, kas tika noslēgts 1938.
Jaunums!!: 30. septembris un Minhenes vienošanās · Redzēt vairāk »
Monika Belluči
Monika Anna Marija Belluči (dzimusi) ir itāļu aktrise un modele.
Jaunums!!: 30. septembris un Monika Belluči · Redzēt vairāk »
Naums Āronsons
Naums Āronsons (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes tēlnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: 30. septembris un Naums Āronsons · Redzēt vairāk »
Neatkarības diena
Neatkarības diena ir ikgadējas svinības, kurā godina valstiskās neatkarības pasludināšanas gadadienu.
Jaunums!!: 30. septembris un Neatkarības diena · Redzēt vairāk »
Patriks Vaits
Patriks Viktors Martindeils Vaits (Patrick Victor Martindale White;, miris) bija Austrālijas rakstnieks, kas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem angliski rakstošajiem 20. gadsimta novelistiem.
Jaunums!!: 30. septembris un Patriks Vaits · Redzēt vairāk »
Primožs Kozmuss
Primožs Kozmuss (dzimis 1979. gada 30. septembrī) ir slovēņu vieglatlēts, vesera metējs.
Jaunums!!: 30. septembris un Primožs Kozmuss · Redzēt vairāk »
Ričards Kenets Gajs
Ričards Kenets Gajs (dzimis, miris) bija britu matemātiķis, Kalgari Universitātes Matemātikas departamenta emeritētais profesors.
Jaunums!!: 30. septembris un Ričards Kenets Gajs · Redzēt vairāk »
Simona Sinjorē
Simona Sinojrē (dzimusi, mirusi) bija franču aktrise.
Jaunums!!: 30. septembris un Simona Sinjorē · Redzēt vairāk »
Staņislavs Konarskis
Staņislavs Konarskis (dzimis, miris) bija poļu piāristu mūks, izglītības reformators, rakstnieks, viens no sava laika vadošajiem intelektuāļiem.
Jaunums!!: 30. septembris un Staņislavs Konarskis · Redzēt vairāk »
Stīvens Friks
Stīvens Friks (Stephen Nathaniel Frick; dzimis) ir NASA kosmonauts, Jūras kara flotes lidotājs.
Jaunums!!: 30. septembris un Stīvens Friks · Redzēt vairāk »
Sudetu aneksija
Homutovā 1938. gada 9. oktobrī Sudetu vācieši aizkrāso Šumperkas ceļa zīmi 1938. gada oktobrī Sudetu vācieši iznīcina Čehoslovākijas robežzīmi Vērmahtu. Prāgā 1938. gada oktobrī Sudetu aneksija (un — 'Sudetu krīze') bija Čehoslovākijas Sudetu apgabala pievienošana nacistiskajai Vācijai, ko tā no 1938.
Jaunums!!: 30. septembris un Sudetu aneksija · Redzēt vairāk »
Sudetu apgabals
Sudetu apgabals Sudetu apgabals ir vēsturisks apzīmējums Čehijas pierobežas apgabaliem ar Vācijas Impēriju.
Jaunums!!: 30. septembris un Sudetu apgabals · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: 30. septembris un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 30. septembris un Vācija · Redzēt vairāk »
Viktors Juščenko
Viktors Juščenko (dzimis, Horuživkā, Sumu apgabalā Ukrainā) ir Ukrainas politiķis.
Jaunums!!: 30. septembris un Viktors Juščenko · Redzēt vairāk »
1288. gads
1288.
Jaunums!!: 30. septembris un 1288. gads · Redzēt vairāk »
1399. gads
1399.
Jaunums!!: 30. septembris un 1399. gads · Redzēt vairāk »
1672. gads
1672.
Jaunums!!: 30. septembris un 1672. gads · Redzēt vairāk »
1700. gads
1700.
Jaunums!!: 30. septembris un 1700. gads · Redzēt vairāk »
1732. gads
1732.
Jaunums!!: 30. septembris un 1732. gads · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: 30. septembris un 1856. gads · Redzēt vairāk »
1882. gads
1882.
Jaunums!!: 30. septembris un 1882. gads · Redzēt vairāk »
1891. gads
1891.
Jaunums!!: 30. septembris un 1891. gads · Redzēt vairāk »
1895. gads
1895.
Jaunums!!: 30. septembris un 1895. gads · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: 30. septembris un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: 30. septembris un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 30. septembris un 1918. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: 30. septembris un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: 30. septembris un 1937. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: 30. septembris un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: 30. septembris un 1943. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: 30. septembris un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1955. gads
1955.
Jaunums!!: 30. septembris un 1955. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: 30. septembris un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1964. gads
1964.
Jaunums!!: 30. septembris un 1964. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 30. septembris un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: 30. septembris un 1975. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: 30. septembris un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: 30. septembris un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1983. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1983. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 30. septembris un 1983. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1985. gads
1985.
Jaunums!!: 30. septembris un 1985. gads · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: 30. septembris un 1987. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: 30. septembris un 1990. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: 30. septembris un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads
2020.
Jaunums!!: 30. septembris un 2020. gads · Redzēt vairāk »
