Ātrāk nekā pārlūku!
116 attiecības: Albērs Šampudrī, Alberts I (Beļģija), Aleksi Laiho, Andrejs Plenkovičs, Apvienoto Nāciju Organizācija, Astrīda Kairiša, Žaks Brels, Žans II Labsirdīgais, Žoržs de la Falēzs, Ēģipte, Buda, Dīns Noriss, Džuzepe Tartīni, Edgars (personvārds), Edmunds Huserls, Emīls Čorans, Erihs fon Falkenhains, Felipe IV, Ferencs II Rākoci, Gaetāno Doniceti, Garais gads, Georgijs Grečko, Gregora kalendārs, Gustavs Zemgals, Huans Belmonte, Jožefs Antalls, Juris Štāls, Karloss Deltūrs, Kārlis Lasmanis, Kārlis Ludvigs Henke, Klaudio Merulo, Kofi Annans, Konrāds Bēkers, Krakova, Latvijas Valsts prezidents, Leonīds Brežņevs, Leons Lekijē, Mārgarita Tečere, Māris Riekstiņš, Mērija Pikforda, Miervaldis Derkusovs, Nikolajs Mjaskovskis, Norvēģija, Olafs Fridenlunds, Omars Bredlijs, Oslo, Otrais pasaules karš, Pablo Pikaso, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Patrīcija Ārkete, ..., Pjotrs Kapica, Polija, Prūsijas hercogiste, Saeima, Sarmīte Ēlerte, Sidhārta Gautama, Sonja Henije, Suecas kanāls, Tautu Savienība, Tigrans Hzmaljans, Uģis Grūbe, Vācija, Vācu ordenis, Vecā un jaunā stila datumi, Viktors Čestnovs, Vilhelms fon Humbolts, Vinss Dans, Ziemeļmaķedonija, 1364. gads, 1525. gads, 1533. gads, 1605. gads, 1692. gads, 1735. gads, 1793. gads, 1835. gads, 1848. gads, 1855. gads, 1859. gads, 1864. gads, 1875. gads, 1880. gads, 1881. gads, 1892. gads, 1910. gads, 1911. gads, 1912. gads, 1922. gads, 1927. gads Latvijā, 1929. gads, 1932. gads, 1936. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads Latvijā, 1946. gads, 1947. gads, 1953. gads Latvijā, 1957. gads, 1957. gads Latvijā, 1962. gads, 1963. gads, 1966. gads, 1968. gads, 1970. gads, 1973. gads, 1979. gads, 1981. gads, 1982. gads Latvijā, 1984. gads, 1984. gads Latvijā, 1993. gads, 2013. gads, 2017. gads, 2020. gads Latvijā, 2022. gads Latvijā. Izvērst indekss (66 vairāk) »
Albērs Šampudrī
Albērs Alfonss Šampudrī (dzimis, miris) bija franču vieglatlēts, vidējo distanču skrējējs.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Albērs Šampudrī · Redzēt vairāk »
Alberts I (Beļģija)
Alberts I (dzimis, miris) bija Beļģijas karalis no 1909.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Alberts I (Beļģija) · Redzēt vairāk »
Aleksi Laiho
Aleksi Laiho (Alexi Laiho, dzimis 1979. gada 8. aprīlī Espo - 2020. gada 29. decembris Helsinki) bija somu mūziķis.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Aleksi Laiho · Redzēt vairāk »
Andrejs Plenkovičs
Andrējs Plēnkovičs (dzimis) ir Horvātijas politiķis.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Andrejs Plenkovičs · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Astrīda Kairiša
Astrīda Kairiša (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu aktrise.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Astrīda Kairiša · Redzēt vairāk »
Žaks Brels
Žaks Brels (dzimis, miris) bija beļģu dziedātājs un dziesmu autors.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Žaks Brels · Redzēt vairāk »
Žans II Labsirdīgais
Žans II Labsirdīgais (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1350.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Žans II Labsirdīgais · Redzēt vairāk »
Žoržs de la Falēzs
Luijs Venāns Gabriels Le Bailī de La Falēzs (dzimis, miris) bija franču paukotājs, olimpiskais čempions 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs un divu zelta medaļu ieguvējs 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs. Falēzs 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja trijās paukošanas disciplīnās. Paukošanā ar zobenu viņš izcīnīja zelta medaļu. Savukārt paukošanā ar špagu un paukošanā ar špagu amatieriem un profesionāļiem izcīnīja 4. vietu. 1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs viņš startēja arī trijās paukošanas disciplīnās. Paukošanā ar špagu un paukošanā ar špagu komandām viņš ieguva zelta medaļas, bet paukošanā ar zobenu ieguva 4. vietu. 1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs viņš startēja divās paukošanas disciplīnās. Paukošanā ar zobenu viņš ieguva 7. vietu, bet paukošanā ar zobenu komandām — 4. vietu.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Žoržs de la Falēzs · Redzēt vairāk »
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Ēģipte · Redzēt vairāk »
Buda
Budas statuja Taizemē Buda ir persona budismā, kas ir sasniegusi apgaismību (bodhi).
Jaunums!!: 8. aprīlis un Buda · Redzēt vairāk »
Dīns Noriss
Dīns Džozefs Noriss (dzimis) ir ASV aktieris.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Dīns Noriss · Redzēt vairāk »
Džuzepe Tartīni
Džuzepe Tartīni (dzimis, miris) bija 18.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Džuzepe Tartīni · Redzēt vairāk »
Edgars (personvārds)
Edgars ir senangļu cilmes vīriešu personvārds.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Edgars (personvārds) · Redzēt vairāk »
Edmunds Huserls
Edmunds Gustavs Albrehts Huserls (dzimis, miris) bija filozofs un matemātiķis, fenomenoloģiskās skolas aizsācējs, profesors Getingenes un Freiburgas Universitātēs.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Edmunds Huserls · Redzēt vairāk »
Emīls Čorans
Emīls Čorans, franciskajā versijā Siorāns (dzimis, miris) bija Transilvānijā dzimis rumāņu izcelsmes 20.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Emīls Čorans · Redzēt vairāk »
Erihs fon Falkenhains
Erihs fon Falkenhains (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis, Vācijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Pirmā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Erihs fon Falkenhains · Redzēt vairāk »
Felipe IV
Felipe IV (dzimis, miris) bija Spānijas karalis no 1621.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Felipe IV · Redzēt vairāk »
Ferencs II Rākoci
Ferencs II Rākoci (dzimis, miris) — mūsdienu Slovākijas teritorijā dzimis ungāru augstmanis, Ungārijas nacionālais varonis.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Ferencs II Rākoci · Redzēt vairāk »
Gaetāno Doniceti
Gaetāno Doniceti (dzimis Bergamo, Itālijā, miris Bergamo, Itālijā) bija itāļu komponists.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Gaetāno Doniceti · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Garais gads · Redzēt vairāk »
Georgijs Grečko
Georgijs Grečko (Георгий Михайлович Гречко, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, inženieris, zinātnieks.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Georgijs Grečko · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Huans Belmonte
Hoselito un Belmonte. Huans Belmonte Garsija (dzimis 1892. gada 14. aprīlī, miris 1962. gada 8. aprīlī) bija viens no visu laiku izcilākajiem matadoriem.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Huans Belmonte · Redzēt vairāk »
Jožefs Antalls
Jožefs Antalls (dzimis, miris) bija Ungārijas politiķis, pirmais Ungārijas premjerminists pēc komunistu varas krišanas no 1990.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Jožefs Antalls · Redzēt vairāk »
Juris Štāls
Juris Štāls (dzimis Rīgā) ir latviešu hokejists, spēlē labās malas uzbrucēja pozīcijā, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Juris Štāls · Redzēt vairāk »
Karloss Deltūrs
Karloss Deltūrs (dzimis, miris) bija franču airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, kā arī Eiropas čempions.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Karloss Deltūrs · Redzēt vairāk »
Kārlis Lasmanis
Kārlis Pauls Lasmanis (dzimis Ventspilī) ir latviešu basketbolists, kas startē 3x3 basketbola disciplīnā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Kārlis Lasmanis · Redzēt vairāk »
Kārlis Ludvigs Henke
Kārlis Ludvigs Henke (dzimis, miris) bija vācu astronoms-amatieris.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Kārlis Ludvigs Henke · Redzēt vairāk »
Klaudio Merulo
Klaudio Merulo; dzimis, miris) bija vēlās renesanses laika Venēcijas skolas itāļu komponists, izdevējs un ērģelnieks, kurš pazīstams ar darbiem taustiņinstrumentiem un ansambļiem. 1557. gadā kļuva par Venēcijas Svētā Marka katedrāles ērģelnieku. 1584. gadā neskaidru iemeslu dēļ pameta šo prestižo amatu. No 1584. gada līdz nāvei 1604. gadā darbojās Parmā, kur arī bija ērģelnieks. Merulo bija viens no sava laika mūzikas novatoriem, šajā ziņā sevišķi atzīmējamas Merulo tokātas.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Klaudio Merulo · Redzēt vairāk »
Kofi Annans
Kofi Ata Annans (dzimis, miris) bija ganiešu izcelsmes diplomāts, no 1997.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Kofi Annans · Redzēt vairāk »
Konrāds Bēkers
Konrāds Bēkers (dzimis, miris) bija vācu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Konrāds Bēkers · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Krakova · Redzēt vairāk »
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »
Leonīds Brežņevs
L. Brežņeva pase ar tautību "ukrainis". Leonīds Brežņevs (—) bija PSKP CK ģenerālsekretārs un vadīja PSRS no 1964.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Leonīds Brežņevs · Redzēt vairāk »
Leons Lekijē
Leons Alfrēds Lekijē (dzimis, miris) bija franču paukotājs un sporta šāvējs, izcīnījis olimpisko bronzas medaļu 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Leons Lekijē · Redzēt vairāk »
Mārgarita Tečere
Mārgarita Hilda Tečere, baronese Tečere (—) bija britu politiķe, Apvienotās Karalistes premjerministre.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Mārgarita Tečere · Redzēt vairāk »
Māris Riekstiņš
Māris Riekstiņš (dzimis Rīgā) ir ilggadējs Latvijas Republikas ārlietu dienesta diplomāts.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Māris Riekstiņš · Redzēt vairāk »
Mērija Pikforda
Mērija Pikforda (dzimusi Gledisa Mērija Smita (Gladys Marie Smith), mirusi) bija Holivudas aktrise, kas radījusi sievietes — "pelnrušķītes" tēlu.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Mērija Pikforda · Redzēt vairāk »
Miervaldis Derkusovs
Miervaldis Derkusovs (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Miervaldis Derkusovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mjaskovskis
Nikolajs Mjaskovskis (Николай Яковлевич Мясковский, * Novogeorgijevskā, toreiz Krievijas impērijā, tagad Modlinas cietoksnis Polijā, † 1950. gada 8. augustā Maskavā) - krievu (padomju) komponists.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Nikolajs Mjaskovskis · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Olafs Fridenlunds
Olafs Emīls Fridenlunds (dzimis, miris) bija norvēģu sporta šāvējs, olimpiskās sudraba un vairāku pasaules čempionāta medaļu ieguvējs.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Olafs Fridenlunds · Redzēt vairāk »
Omars Bredlijs
Omars Nelsons Bredlijs (dzimis, miris) bija amerikāņu pieczvaigžņu ģenerālis (no 1950. gada).
Jaunums!!: 8. aprīlis un Omars Bredlijs · Redzēt vairāk »
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Oslo · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pablo Pikaso
Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso, biežāk pazīstams kā Pablo Pikaso; dzimis, miris) bija spāņu gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, keramiķis un dizainers. Viņš ir kubisma pamatlicējs kopā ar Žoržē Braku. Daudzi cilvēki uzskata, ka Pablo Pikaso ir viens no 20. gadsimta radošākajiem un ietekmīgākajiem gleznotājiem. Būdams vēl zēns, Pikaso sevi parādīja kā ļoti talantīgu zīmētāju un gleznotāju. Viņš izmēģināja dažādus gleznošanas stilus. Viens no tiem bija tā sauktais "zilais periods", kad Pikaso savos darbos zilo krāsu izmantoja kā galveno krāsu. 1907. gadā Pikaso uzgleznoja gleznu "Aviņonas meitenes", kas iezīmēja jauna glezniecības žanra — kubisma — sākumu. Mākslinieks nomira 91 gada vecumā. Viņa ilggadīgā un daudzveidīgā radošā darbība rezumējās atstātajos unikālajos mākslas darbos: 1885 gleznās, 7089 zīmējumos, vairāk nekā 30 tūkstošos estampu, 1228 skulptūrās un 3222 keramikas izstrādājumos. Šajos darbos ir ne tikai patiesu pasaules mākslu darbu estētisks skaistums, bet arī iekšējs aizraujošs un iedarbīgs spēks, kuru savā nenogurstošajā tieksmē pēc pilnības ģeniālais meistars centās panākt.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Pablo Pikaso · Redzēt vairāk »
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Patrīcija Ārkete
Patrīcija Ārkete (dzimusi) ir amerikāņu aktrise.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Patrīcija Ārkete · Redzēt vairāk »
Pjotrs Kapica
Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Polija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Saeima · Redzēt vairāk »
Sarmīte Ēlerte
Sarmīte Ēlerte (dzimusi Rīgā) ir latviešu žurnāliste, kino kritiķe un politiķe, ilggadēja laikraksta "Diena" galvenā redaktore.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Sarmīte Ēlerte · Redzēt vairāk »
Sidhārta Gautama
Honkongā Sidhārta Gautama Šakjamuni ( — 'Gudrais Gautama no šakju cilts') jeb Buda (बुद्ध (buddha) — 'apskaidrotais') ir Kapitalavastu valdnieka Šudhodanu dēls, budisma pamatlicējs, dzīvojis aptuveni laikā no 566.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Sidhārta Gautama · Redzēt vairāk »
Sonja Henije
Sonja Henije Sonja Henije ( —) bija norvēģu daiļslidotāja un aktrise.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Sonja Henije · Redzēt vairāk »
Suecas kanāls
Suecas kanāls (Qanāt al-Suways) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu) un Vidusjūru (Portsaīdu).
Jaunums!!: 8. aprīlis un Suecas kanāls · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Tigrans Hzmaljans
Tigrans Hzmaljans (dzimis) ir armēņu neatkarīgā kino režisors, scenārists, producents un politiskais aktīvists.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Tigrans Hzmaljans · Redzēt vairāk »
Uģis Grūbe
Uģis Grūbe (dzimis, miris) bija latviešu jurists, bijušais Bankas Baltija administrators.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Uģis Grūbe · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Viktors Čestnovs
Viktors Čestnovs (dzimis Siguldā, miris Liepājā) bija latviešu aktieris.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Viktors Čestnovs · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Humbolts
Frīdrihs Vilhelms Kristians Karls Ferdinands brīvkungs fon Humbolts (dzimis, miris) bija vācu valdības funkcionārs, diplomāts, filozofs, Humbolta universitātes dibinātājs.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Vilhelms fon Humbolts · Redzēt vairāk »
Vinss Dans
Vinss Dans (dzimis) ir Kanādas hokejists, spēlē aizsarga pozīcijā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Vinss Dans · Redzēt vairāk »
Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un Ziemeļmaķedonija · Redzēt vairāk »
1364. gads
1364.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1364. gads · Redzēt vairāk »
1525. gads
1525.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1525. gads · Redzēt vairāk »
1533. gads
1533.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1533. gads · Redzēt vairāk »
1605. gads
1605.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1605. gads · Redzēt vairāk »
1692. gads
1692.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1692. gads · Redzēt vairāk »
1735. gads
1735.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1735. gads · Redzēt vairāk »
1793. gads
1793.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1793. gads · Redzēt vairāk »
1835. gads
1835.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1835. gads · Redzēt vairāk »
1848. gads
1848.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1848. gads · Redzēt vairāk »
1855. gads
1855.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1855. gads · Redzēt vairāk »
1859. gads
1859.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1859. gads · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1864. gads · Redzēt vairāk »
1875. gads
1875.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1875. gads · Redzēt vairāk »
1880. gads
1880.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1880. gads · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1881. gads · Redzēt vairāk »
1892. gads
1892.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1892. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1911. gads
1911.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1911. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1927. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1927. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1941. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR, vēlāk Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1941. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1953. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1953. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1957. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1957. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1963. gads
1963.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1963. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1968. gads
1968.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1968. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1982. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1982.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1982. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1984. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1984. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1984. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1993. gads
1993.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 1993. gads · Redzēt vairāk »
2013. gads
2013.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 2013. gads · Redzēt vairāk »
2017. gads
2017.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 2017. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 2020. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2022. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 8. aprīlis un 2022. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
