43 attiecības: Alveolārs līdzskanis, Amerika, Angļu valoda, Artikulācijas veids, Artikulācijas vieta, Atapasku valodas, Ķīniešu valoda, Cvanu valoda, Dentāls līdzskanis, Dienvidāfrika, Fonēma, Interdentāls līdzskanis, Itāļu valoda, Itālija, Kabardiešu valoda, Karēļu valoda, Koronāls līdzskanis, Krievu valoda, Labializācija, Labiodentāls līdzskanis, Latviešu valoda, Līdzskanis, Ligatūra, Lombardiešu valoda, Malgašu valoda, Mēle, Navahu valoda, Nazalizācija, Ortogrāfija, Poļu valoda, Postalveolārs līdzskanis, Puštu, Serbu valoda, Slēdzenis, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Taju valoda, Ungāru valoda, Unikods, Uvulārs līdzskanis, Vācu valoda, Velārs līdzskanis, Volofu valoda, Ziemeļkaukāzs.
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Jaunums!!: Afrikāta un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Afrikāta un Amerika · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Afrikāta un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Artikulācijas veids
Lingvistikā (artikulatorajā fonētikā) artikulācijas veids apraksta balss orgānu (mēle, lūpas, deguns, aukslējas u.c) mijiedarbību skaņas radīšanas procesā.
Jaunums!!: Afrikāta un Artikulācijas veids · Redzēt vairāk »
Artikulācijas vieta
Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi.
Jaunums!!: Afrikāta un Artikulācijas vieta · Redzēt vairāk »
Atapasku valodas
Atapasku valodas (arī atabasku, dene, senāk latv. arī atabaskiešu) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa jeb apakšsaime, kas pieder na-dene valodu saimei.
Jaunums!!: Afrikāta un Atapasku valodas · Redzēt vairāk »
Ķīniešu valoda
Ķīniešu valoda (汉语) ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām.
Jaunums!!: Afrikāta un Ķīniešu valoda · Redzēt vairāk »
Cvanu valoda
Cvanu valoda, arī secvana (seTswana), ir viena no bantu valodām, kas pieder Nigēras-Kongo valodu saimei.
Jaunums!!: Afrikāta un Cvanu valoda · Redzēt vairāk »
Dentāls līdzskanis
Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.
Jaunums!!: Afrikāta un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Afrikāta un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »
Fonēma
Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.
Jaunums!!: Afrikāta un Fonēma · Redzēt vairāk »
Interdentāls līdzskanis
Interdentāli līdzskaņi tiek izrunāti novietojot mēles lokano galu pret augšējiem priekšzobiem.
Jaunums!!: Afrikāta un Interdentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Jaunums!!: Afrikāta un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Afrikāta un Itālija · Redzēt vairāk »
Kabardiešu valoda
Kabardiešu valoda (къэбэрдейбзэ, qabardejbza), zināma arī kā kabardiešu—čerkesu valoda, ir Ziemeļkaukāza valoda, kas izplatīta Krievijas republikās Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā.
Jaunums!!: Afrikāta un Kabardiešu valoda · Redzēt vairāk »
Karēļu valoda
Karēļu valoda ir viena no somugru valodām, kura ir ļoti tuva somu valodai un reizēm tiek uzskatīta par somu valodas dialektu.
Jaunums!!: Afrikāta un Karēļu valoda · Redzēt vairāk »
Koronāls līdzskanis
Koronālos līdzskaņus, sauktus arī par priekšējiem mēleņiem, artikulē ar kustīgo mēles galu.
Jaunums!!: Afrikāta un Koronāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Afrikāta un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Labializācija
Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".
Jaunums!!: Afrikāta un Labializācija · Redzēt vairāk »
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Jaunums!!: Afrikāta un Labiodentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Afrikāta un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Afrikāta un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Jaunums!!: Afrikāta un Ligatūra · Redzēt vairāk »
Lombardiešu valoda
Lombardiešu valoda (lumbaart vai lengua lumbarda) ir romāņu valoda, kas pieder pie gallu—itāliešu valodu atzara.
Jaunums!!: Afrikāta un Lombardiešu valoda · Redzēt vairāk »
Malgašu valoda
Malgašu valoda jeb malagasu valoda ir Madagaskaras valsts valoda.
Jaunums!!: Afrikāta un Malgašu valoda · Redzēt vairāk »
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Jaunums!!: Afrikāta un Mēle · Redzēt vairāk »
Navahu valoda
Navahu valoda (navahu: Diné bizaad) ir Ziemeļamerikas indiāņu navahu valoda, kas izplatīta Savienoto Valstu dienvidrietumos.
Jaunums!!: Afrikāta un Navahu valoda · Redzēt vairāk »
Nazalizācija
Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.
Jaunums!!: Afrikāta un Nazalizācija · Redzēt vairāk »
Ortogrāfija
Ortogrāfija (— "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos.
Jaunums!!: Afrikāta un Ortogrāfija · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Afrikāta un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Postalveolārs līdzskanis
Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.
Jaunums!!: Afrikāta un Postalveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Puštu
Puštu ir indoeiropiešu saimes indoirāņu atzara valoda.
Jaunums!!: Afrikāta un Puštu · Redzēt vairāk »
Serbu valoda
Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Afrikāta un Serbu valoda · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Afrikāta un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Afrikāta un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Taju valoda
Taju valoda (ภาษาไทย, phasa thai, izrunā), senāk siāmiešu valoda, ir taju-kadaju saimes valoda, Taizemes valsts valoda.
Jaunums!!: Afrikāta un Taju valoda · Redzēt vairāk »
Ungāru valoda
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.
Jaunums!!: Afrikāta un Ungāru valoda · Redzēt vairāk »
Unikods
Unikods ir universāls rakstzīmju kodējums, kas dod iespēju pierakstīt datorizētai apstrādei piemērotā veidā tekstu visdažādākajās literārajās un zīmju valodās.
Jaunums!!: Afrikāta un Unikods · Redzēt vairāk »
Uvulārs līdzskanis
Uvulāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret vai ļoti tuvu ūkai, tas ir, vēl tālāk mutes dobumā, nekā velārie līdzskaņi.
Jaunums!!: Afrikāta un Uvulārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Afrikāta un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Jaunums!!: Afrikāta un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Volofu valoda
Volofu valoda (Wolof) ir Senegambijas valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Afrikāta un Volofu valoda · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāzs
Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.
Jaunums!!: Afrikāta un Ziemeļkaukāzs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Afrikata, Afrikatīvie slēdzeņi, Afrikatīvs slēdzenis.