Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Apgaismības laikmets, Šillers, Žūpu Bērtulis, Žeimele, Bīskapija, Birzgale, Gothards Frīdrihs Stenders, Jelgava, Johans Kristiāns Stenders, Kēnigsbergas Universitāte, Kopenhāgenas Universitāte, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvieši, Latviešu valoda, Luterisms, Mācītājs, Muiža, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prāvests, Sēlija, Sēlpils draudzes novads, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Sunākstes luterāņu baznīca, Teoloģija, Tiesību zinātne, Vācbaltieši, Vecsēlpils, Zalve, 1812. gada karš.
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Šillers
Šillers (sieviešu dzimtē Šillere) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Šillers · Redzēt vairāk »
Žūpu Bērtulis
Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens Žūpu Bērtulis (sākotnēji — Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts) ir Aleksandra Johana Stendera lokalizēta luga.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Žūpu Bērtulis · Redzēt vairāk »
Žeimele
Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Žeimele · Redzēt vairāk »
Bīskapija
Bīskapija ir reliģiski administratīvi teritoriāla vienība kristietībā, bīskapa pārvaldes apgabals.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Bīskapija · Redzēt vairāk »
Birzgale
Birzgale ir ciems Ogres novada Birzgales pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Birzgale · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Jelgava · Redzēt vairāk »
Johans Kristiāns Stenders
Johans Kristiāns Stenders (Johann Christian Stender, 1787–1862) bija luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, Aleksandra Johana Stendera (Jaunā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Johans Kristiāns Stenders · Redzēt vairāk »
Kēnigsbergas Universitāte
Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Kēnigsbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Kopenhāgenas Universitāte
Kopenhāgenas Universitāte ir vecākā un lielākā universitāte un izpētes institūts Dānijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Kopenhāgenas Universitāte · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mācītājs
Mācītājs ir baznīcas kalpotājs, kas ir pilnvarots vadīt dievkalpojumus, kā arī citas svētdarbības, kā kristības, laulības un bēres.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Mācītājs · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Muiža · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Prāvests · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils draudzes novads
Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Sunākstes luterāņu baznīca
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Zalve
Zalve ir apdzīvota vieta Aizkraukles novada Zalves pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un Zalve · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Aleksandrs Johans Stenders un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
