Satura rādītājs
34 attiecības: Alberts II (Rīga), Ņevas kauja, Batuhans, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Ikona, Inocents IV, Ivans IV, Kijivas lielkņazi, Krievija, Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki, Krievu valoda, Ledus kauja, Maskavija, Mongoļi, Novgorodas kņazi, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), Pēteris I, Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca, Sanktpēterburga, Saraja, Suzdaļa, Tērbatas bīskapija, Vācu ordenis, Veļikijnovgoroda, Vladimira, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, Zviedri, 1236. gads, 1240. gads, 1242. gads, 1251. gads, 1252. gads.
- 1220. gadā dzimušie
- 1263. gadā mirušie
- Novgorodas kņazi
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Alberts II (Rīga)
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ņevas kauja
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Batuhans
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Galīcijas-Volīnijas kņazi
Ikona
Ikona var būt.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ikona
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Inocents IV
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ivans IV
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Kijivas lielkņazi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Krievija
Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki
Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki rāda dažādu mītiskā varjagu ķēniņa Rurika dinastijas ("Rurikoviči") un Romanovu dinastijas ("Romanovi") valdnieku savstarpējās radniecības saites no 1157.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Krievu valoda
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ledus kauja
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Maskavija
Mongoļi
Mongoļi (Mongolchuud) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Mongoļi
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Novgorodas kņazi
Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Pēteris I
Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca
Rīgas Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca (arī Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Brīvības ielā 56 Rīgā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Sanktpēterburga
Saraja
Batu Sarajas rekonstrukcija (2013) Saraja (Sarāy no persiešu valodas سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, Zelta Ordas galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku Eirāzijas pilsētām.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Saraja
Suzdaļa
Suzdaļa (varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Suzdaļa
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Tērbatas bīskapija
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Vācu ordenis
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Veļikijnovgoroda
Vladimira
Vladimira ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Vladimira
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Zelta Orda
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Zviedri
1236. gads
1236.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1236. gads
1240. gads
1240.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1240. gads
1242. gads
1242.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1242. gads
1251. gads
1251.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1251. gads
1252. gads
1252.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1252. gads
Skatīt arī
1220. gadā dzimušie
- Aleksandrs Ņevskis
- Rodžers Bēkons
- Traidens
1263. gadā mirušie
- Aleksandrs Ņevskis
- Hākons IV Vecais
- Mindaugs
- Tautvils
Novgorodas kņazi
- Aleksandrs Ņevskis
- Jaroslavs Vladimirovičs
- Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
- Mstislavs Mstislavičs
- Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
- Novgorodas kņazi
- Oļegs (kņazs)
- Ruriks
- Svjatopolks Izjaslavičs
- Vladimirs Svjatoslavičs
Zināms kā Aleksandrs Jaroslavičs (Aleksandrs Ņevskis), Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis, Alexander Nevsky, Nevsky, Ņevskis.