Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Aktinīdi, Amerika, Atommasa, Atomskaitlis, Blīvums, Eiropa, Eiropijs, Glenns Sīborgs, Izotops, Kalifornijas Universitāte (Bērkli), Kušanas temperatūra, Lantanīdi, Masas skaitlis, Metāli, Mikroskops, Neitrons, Oksīdi, Plutonijs, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Starojums, Viršanas temperatūra.
Aktinīdi
Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103 (no torija līdz lourensijam).
Jaunums!!: Amerīcijs un Aktinīdi · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Amerīcijs un Amerika · Redzēt vairāk »
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Jaunums!!: Amerīcijs un Atommasa · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Amerīcijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Amerīcijs un Blīvums · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Amerīcijs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropijs
Eiropijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Eu un atomskaitli 63.
Jaunums!!: Amerīcijs un Eiropijs · Redzēt vairāk »
Glenns Sīborgs
Glenns Teodors Sīborgs (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu ķīmiķis, atomfiziķis un universitātes profesors.
Jaunums!!: Amerīcijs un Glenns Sīborgs · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Amerīcijs un Izotops · Redzēt vairāk »
Kalifornijas Universitāte (Bērkli)
Kalifornijas Universitāte Bērkli ir uz mācīšanu un pētniecību orientēta publiska universitāte.
Jaunums!!: Amerīcijs un Kalifornijas Universitāte (Bērkli) · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Amerīcijs un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Lantanīdi
Lantanīdu oksīdi Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71 (no cērija līdz lutēcijam).
Jaunums!!: Amerīcijs un Lantanīdi · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Amerīcijs un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Amerīcijs un Metāli · Redzēt vairāk »
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Amerīcijs un Mikroskops · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Amerīcijs un Neitrons · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Amerīcijs un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Plutonijs
Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.
Jaunums!!: Amerīcijs un Plutonijs · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Amerīcijs un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Amerīcijs un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Amerīcijs un Starojums · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Amerīcijs un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
