Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas
Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas ir 30 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alfrēds Flečers, Antante, Aprīļa pučs, Austrumprūsija, Baltenlande, Baltijas landesvērs, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Dzelzsdivīzija, Jānis Balodis (ģenerālis), Jozefs Bišofs, Kārlis Ulmanis, Kurzeme, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts pasludināšana, Niedras valdība, Oskars Borkovskis, Pāvels Bermonts, Pēteris Stučka, Pirmais pasaules karš, Rīgas Latviešu biedrība, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Tautas padome, Vācbaltieši, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, 1918. gads, 25. septembris.
Alfrēds Flečers
Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.
Alfrēds Flečers un Andrievs Niedra · Alfrēds Flečers un Latvijas brīvības cīņas ·
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Andrievs Niedra un Antante · Antante un Latvijas brīvības cīņas ·
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Andrievs Niedra un Aprīļa pučs · Aprīļa pučs un Latvijas brīvības cīņas ·
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Andrievs Niedra un Austrumprūsija · Austrumprūsija un Latvijas brīvības cīņas ·
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Andrievs Niedra un Baltenlande · Baltenlande un Latvijas brīvības cīņas ·
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Andrievs Niedra un Baltijas landesvērs · Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas ·
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Andrievs Niedra un Boļševiki · Boļševiki un Latvijas brīvības cīņas ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Andrievs Niedra un Brestļitovskas miera līgums · Brestļitovskas miera līgums un Latvijas brīvības cīņas ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Andrievs Niedra un Cēsis · Cēsis un Latvijas brīvības cīņas ·
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Andrievs Niedra un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Latvijas brīvības cīņas ·
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Andrievs Niedra un Jānis Balodis (ģenerālis) · Jānis Balodis (ģenerālis) un Latvijas brīvības cīņas ·
Jozefs Bišofs
Jozefs Bišofs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, 1919.
Andrievs Niedra un Jozefs Bišofs · Jozefs Bišofs un Latvijas brīvības cīņas ·
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Andrievs Niedra un Kārlis Ulmanis · Kārlis Ulmanis un Latvijas brīvības cīņas ·
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Andrievs Niedra un Kurzeme · Kurzeme un Latvijas brīvības cīņas ·
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Andrievs Niedra un Latviešu zemnieku savienība · Latviešu zemnieku savienība un Latvijas brīvības cīņas ·
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Andrievs Niedra un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas brīvības cīņas ·
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Andrievs Niedra un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas brīvības cīņas ·
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Andrievs Niedra un Latvijas valsts pasludināšana · Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts pasludināšana ·
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Andrievs Niedra un Niedras valdība · Latvijas brīvības cīņas un Niedras valdība ·
Oskars Borkovskis
Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Andrievs Niedra un Oskars Borkovskis · Latvijas brīvības cīņas un Oskars Borkovskis ·
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Andrievs Niedra un Pāvels Bermonts · Latvijas brīvības cīņas un Pāvels Bermonts ·
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Andrievs Niedra un Pēteris Stučka · Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Stučka ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Andrievs Niedra un Pirmais pasaules karš · Latvijas brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš ·
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Andrievs Niedra un Rīgas Latviešu biedrība · Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Latviešu biedrība ·
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Andrievs Niedra un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Latvijas brīvības cīņas un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija ·
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Andrievs Niedra un Tautas padome · Latvijas brīvības cīņas un Tautas padome ·
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Andrievs Niedra un Vācbaltieši · Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltieši ·
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Andrievs Niedra un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Latvijas brīvības cīņas un Vidzemes Pagaidu Zemes padome ·
1918. gads
1918.
1918. gads un Andrievs Niedra · 1918. gads un Latvijas brīvības cīņas ·
25. septembris
25.
25. septembris un Andrievs Niedra · 25. septembris un Latvijas brīvības cīņas ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas
Salīdzinājums starp Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas
Andrievs Niedra ir 105 attiecības, bet Latvijas brīvības cīņas ir 634. Tā kā viņi ir kopīgs 30, Jaccard indekss ir 4.06% = 30 / (105 + 634).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
