Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Anna I un Ernsts Johans Bīrons

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Anna I un Ernsts Johans Bīrons

Anna I vs. Ernsts Johans Bīrons

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740). Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Līdzības starp Anna I un Ernsts Johans Bīrons

Anna I un Ernsts Johans Bīrons ir 22 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Anna Leopoldovna, Augusts III Saksis, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Elizabete Petrovna, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Ivans VI Romanovs, Katrīna I, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Ludvigs Ernests, Maskava, Pēteris III, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas Karaliste, Romanovu dinastija, Sanktpēterburga, Sibīrija, Vācbaltieši, 1740. gads.

Anna Leopoldovna

Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Anna I un Anna Leopoldovna · Anna Leopoldovna un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Anna I un Augusts III Saksis · Augusts III Saksis un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.

Anna I un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Anna I un Elizabete Petrovna · Elizabete Petrovna un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Anna I un Ferdinands Ketlers · Ernsts Johans Bīrons un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.

Anna I un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Ernsts Johans Bīrons un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).

Anna I un Ivans VI Romanovs · Ernsts Johans Bīrons un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Anna I un Katrīna I · Ernsts Johans Bīrons un Katrīna I · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Anna I un Krievijas Impērija · Ernsts Johans Bīrons un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Anna I un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Ernsts Johans Bīrons un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogi · Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Ludvigs Ernests

Ludvigs Ernests (1718–1788) bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741.

Anna I un Ludvigs Ernests · Ernsts Johans Bīrons un Ludvigs Ernests · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Anna I un Maskava · Ernsts Johans Bīrons un Maskava · Redzēt vairāk »

Pēteris III

Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.

Anna I un Pēteris III · Ernsts Johans Bīrons un Pēteris III · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Anna I un Polijas—Lietuvas ūnija · Ernsts Johans Bīrons un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Anna I un Prūsijas Karaliste · Ernsts Johans Bīrons un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Romanovu dinastija

Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.

Anna I un Romanovu dinastija · Ernsts Johans Bīrons un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Anna I un Sanktpēterburga · Ernsts Johans Bīrons un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Anna I un Sibīrija · Ernsts Johans Bīrons un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Anna I un Vācbaltieši · Ernsts Johans Bīrons un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

1740. gads

1740.

1740. gads un Anna I · 1740. gads un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Anna I un Ernsts Johans Bīrons

Anna I ir 73 attiecības, bet Ernsts Johans Bīrons ir 60. Tā kā viņi ir kopīgs 22, Jaccard indekss ir 16.54% = 22 / (73 + 60).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Anna I un Ernsts Johans Bīrons. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »