Aprīļa pučs un Latvijas brīvības cīņas

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Aprīļa pučs un Latvijas brīvības cīņas

Aprīļa pučs vs. Latvijas brīvības cīņas

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919. Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Aleksandrs Plensners

Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.

Aleksandrs Plensners un Aprīļa pučs · Aleksandrs Plensners un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Anatols Līvens (virsnieks) un Aprīļa pučs · Anatols Līvens (virsnieks) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Andrievs Niedra un Aprīļa pučs · Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Štrika sazvērestība

Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.

Štrika sazvērestība un Aprīļa pučs · Štrika sazvērestība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Aprīļa pučs un Baltenlande · Baltenlande un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.

Aprīļa pučs un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Aprīļa pučs un Baltijas landesvērs · Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Brīvkorpuss

Aģitācijas plakāts, kurā izteikts aicinājums pievienoties Marinebrigade Ehrhardt brīvkorpusam. Brīvkorpuss ir vācu brīvprātīgo militāro vai paramilitāro formējumu nosaukums.

Aprīļa pučs un Brīvkorpuss · Brīvkorpuss un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Aprīļa pučs un Cēsu kaujas · Cēsu kaujas un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Aprīļa pučs un Dienvidlatvijas brigāde · Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Aprīļa pučs un Durbe · Durbe un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Aprīļa pučs un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Aprīļa pučs un Hanss fon Manteifels-Cēge · Hanss fon Manteifels-Cēge un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Apinis

Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Aprīļa pučs un Jānis Apinis · Jānis Apinis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Aprīļa pučs un Jānis Balodis (ģenerālis) · Jānis Balodis (ģenerālis) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Aprīļa pučs un Jānis Zālītis · Jānis Zālītis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Karosta

Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.

Aprīļa pučs un Karosta · Karosta un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Aprīļa pučs un Kārlis Ulmanis · Kārlis Ulmanis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Aprīļa pučs un Kurzemes guberņa · Kurzemes guberņa un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Aprīļa pučs un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Aprīļa pučs un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Peniķis

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).

Aprīļa pučs un Mārtiņš Peniķis · Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Peniķis · Redzēt vairāk »

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Aprīļa pučs un Miķelis Valters · Latvijas brīvības cīņas un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Aprīļa pučs un Niedras valdība · Latvijas brīvības cīņas un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Oskars Borkovskis

Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.

Aprīļa pučs un Oskars Borkovskis · Latvijas brīvības cīņas un Oskars Borkovskis · Redzēt vairāk »

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Aprīļa pučs un Pēteris Stučka · Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Aprīļa pučs un Rīdigers fon der Golcs · Latvijas brīvības cīņas un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rudbārži

Rudbārži ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, pagasta centrs.

Aprīļa pučs un Rudbārži · Latvijas brīvības cīņas un Rudbārži · Redzēt vairāk »

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Aprīļa pučs un Saratov · Latvijas brīvības cīņas un Saratov · Redzēt vairāk »

Somijas pilsoņu karš

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.

Aprīļa pučs un Somijas pilsoņu karš · Latvijas brīvības cīņas un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Aprīļa pučs un Tautas padome · Latvijas brīvības cīņas un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Aprīļa pučs un Vācbaltieši · Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Aprīļa pučs un Ziemeļlatvijas brigāde · Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

16. aprīlis

16.

16. aprīlis un Aprīļa pučs · 16. aprīlis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »