Apsīda un Jupiters (planēta)

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Apsīda un Jupiters (planēta)

Apsīda vs. Jupiters (planēta)

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni. Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Apsīda un Astronomisks objekts · Astronomisks objekts un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Apsīda un Marss (planēta) · Jupiters (planēta) un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Apsīda un Mēness · Jupiters (planēta) un Mēness · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Apsīda un Merkurs (planēta) · Jupiters (planēta) un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Apsīda un Neptūns (planēta) · Jupiters (planēta) un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Apsīda un Orbīta · Jupiters (planēta) un Orbīta · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Apsīda un Saturns (planēta) · Jupiters (planēta) un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Apsīda un Saule · Jupiters (planēta) un Saule · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Apsīda un Urāns (planēta) · Jupiters (planēta) un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Apsīda un Venera (planēta) · Jupiters (planēta) un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Apsīda un Zeme · Jupiters (planēta) un Zeme · Redzēt vairāk »