Apvienotā Baltijas hercogiste un Eižens Laube

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Apvienotā Baltijas hercogiste un Eižens Laube

Apvienotā Baltijas hercogiste vs. Eižens Laube

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918. Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Alfrēds Ģīmis

Alfrēds Ģīmis (dzimis Braslavas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu luterāņu mācītājs Lielvārdē un Rīgā.

Alfrēds Ģīmis un Apvienotā Baltijas hercogiste · Alfrēds Ģīmis un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Andrejs Krastkalns un Apvienotā Baltijas hercogiste · Andrejs Krastkalns un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Jānis Bisenieks

Jāņa Bisenieka kapa piemineklis Jānis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs, kā arī iespiedējs.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Jānis Bisenieks · Eižens Laube un Jānis Bisenieks · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Jānis Stradiņš · Eižens Laube un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Morics Lejiņš

Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).

Apvienotā Baltijas hercogiste un Kārlis Morics Lejiņš · Eižens Laube un Kārlis Morics Lejiņš · Redzēt vairāk »

Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Apvienotā Baltijas hercogiste un Konstantīns Pēkšēns · Eižens Laube un Konstantīns Pēkšēns · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Livonijas bruņniecība · Eižens Laube un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Pirmais pasaules karš · Eižens Laube un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Rīga · Eižens Laube un Rīga · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Apvienotā Baltijas hercogiste un Vācbaltieši · Eižens Laube un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Eižens Laube un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »