Līdzības starp Apvienotā Baltijas hercogiste un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Apvienotā Baltijas hercogiste un Latviešu pagaidu nacionālā padome ir 11 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Berlīnes papildvienošanās (1918), Brestļitovskas miera līgums, Kompjeņas pamiers (1918), Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes padome, Latvijas valsts pasludināšana, Oberosts, Pirmais pasaules karš, Rīga, Rīgas operācija, Vācijas Impērija.
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Berlīnes papildvienošanās (1918) un Latviešu pagaidu nacionālā padome ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Brestļitovskas miera līgums · Brestļitovskas miera līgums un Latviešu pagaidu nacionālā padome ·
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Kompjeņas pamiers (1918) · Kompjeņas pamiers (1918) un Latviešu pagaidu nacionālā padome ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) un Latviešu pagaidu nacionālā padome ·
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes Zemes padome · Kurzemes Zemes padome un Latviešu pagaidu nacionālā padome ·
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Latvijas valsts pasludināšana · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana ·
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Apvienotā Baltijas hercogiste un Oberosts · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oberosts ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Pirmais pasaules karš · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pirmais pasaules karš ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Rīga · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rīga ·
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Rīgas operācija · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rīgas operācija ·
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Vācijas Impērija · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vācijas Impērija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Apvienotā Baltijas hercogiste un Latviešu pagaidu nacionālā padome ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Apvienotā Baltijas hercogiste un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Salīdzinājums starp Apvienotā Baltijas hercogiste un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Apvienotā Baltijas hercogiste ir 63 attiecības, bet Latviešu pagaidu nacionālā padome ir 105. Tā kā viņi ir kopīgs 11, Jaccard indekss ir 6.55% = 11 / (63 + 105).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Apvienotā Baltijas hercogiste un Latviešu pagaidu nacionālā padome. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: