Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Afrikāta, Artikulācijas vieta, Bugenvila sala, Divskanis, Koronāls līdzskanis, Latviešu valoda, Līdzskanis, Lhasa, Nazāls līdzskanis, Norvēģu valoda, Patskanis, Plaušas, Pulmonālā ekspirācija, Skanenis, Slēdzenis, Spāņu valoda, Tibetiešu valoda, Troksnenis, Valodniecība, Velsiešu valoda.
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Afrikāta · Redzēt vairāk »
Artikulācijas vieta
Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Artikulācijas vieta · Redzēt vairāk »
Bugenvila sala
Bugenvila sala (tokpisins: Bogenvil) ir sala Bugenvilas autonomajā reģionā, Papua-Jaungvinejā.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Bugenvila sala · Redzēt vairāk »
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Divskanis · Redzēt vairāk »
Koronāls līdzskanis
Koronālos līdzskaņus, sauktus arī par priekšējiem mēleņiem, artikulē ar kustīgo mēles galu.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Koronāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Lhasa
Lhasa (vai) ir prefektūras līmeņa pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona administratīvais centrs, bijusī Tibetas neatkarīgās valsts galvaspilsēta.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Lhasa · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Patskanis · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Plaušas · Redzēt vairāk »
Pulmonālā ekspirācija
Cilvēku valodās pulmonālās ekspirācijas skaņas tiek radītas plaušu izelpas gaisa plūsmu izgrūžot (ekspirējot) caur muti vai degunu.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Pulmonālā ekspirācija · Redzēt vairāk »
Skanenis
Skaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Skanenis · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Spāņu valoda · Redzēt vairāk »
Tibetiešu valoda
Tibetiešu valoda ir valodu un dialektu kopums, kurā runā galvenokārt tibetieši, kas apdzīvo plašu areālu Centrālāzijas austrumos, galvenokārt Ķīnā, Indijā, Nepālā un Pakistānā.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Tibetiešu valoda · Redzēt vairāk »
Troksnenis
Troksneņi (saukti arī par obstruentiem) ir viena no divām lielajām artikulāciju klasēm.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Troksnenis · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Velsiešu valoda
Velsiešu valoda (Cymraeg vai y Gymraeg) ir viena no nedaudzajām dzīvajām ķeltu grupas valodām, kurā runā lielākoties velsieši Velsā un kompaktākajās velsiešu kopienās Čubutā (Argentīnā) un citur pasaulē.
Jaunums!!: Artikulācijas veids un Velsiešu valoda · Redzēt vairāk »
