Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Arturs Ozols (inženieris)

Indekss Arturs Ozols (inženieris)

Arturs Ozols (dzimis 1890. gada 25. augustā Dzērbenes pagastā, miris 1969. gada 24. decembrī Gēteborgā) bija latviešu kuģu inženieris mehāniķis.

24 attiecības: Aleksandrs Ozols, Atsevišķā studentu rota, Dzērbenes pagasts, Gēteborga, Inženieris, Krišjānis Valdemārs (ledlauzis), Krievijas Impērija, Latvieši, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Satversmes sapulce, Liepāja, Markus Ozols, Melnā jūra, Oskars Ozols, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Saratov, Sevastopole, Skotija, Triju Zvaigžņu ordenis, Zviedrija.

Aleksandrs Ozols

Aleksandrs Ozols (1896-1919) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Aleksandrs Ozols · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »

Dzērbenes pagasts

Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »

Gēteborga

Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā, pie Jētas ietekas Kategatā.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Gēteborga · Redzēt vairāk »

Inženieris

Džona Seimūra Lūkasa 1868. gada glezna, kurā ir attēlota inženieru sanāksme. Gleznas nosaukums: ''Conference of Engineers at the Menai Straits Preparatory to Floating one of the Tubes of the Britannia Bridge'' Inženieris ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, kam ir augstākā tehniskā izglītība.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Inženieris · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs (ledlauzis)

"Krišjānis Valdemārs" bija Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam piederīgs jūras ledlauzis (1926-1941).

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Krišjānis Valdemārs (ledlauzis) · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālās padomes memorands

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Liepāja · Redzēt vairāk »

Markus Ozols

Markus Ozols (1895-1942) bija sabiedrisks darbinieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Markus Ozols · Redzēt vairāk »

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Melnā jūra · Redzēt vairāk »

Oskars Ozols

Oskars Ozols (1889-1975) bija latviešu inženieris un pedagogs, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Oskars Ozols · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Saratov · Redzēt vairāk »

Sevastopole

Sevastopole (ukraiņu un,,, Sevastoupoli) ir ostas pilsēta, kas izvietojusies Melnās jūras Kalamitas līča krastā Krimas pussalā.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Sevastopole · Redzēt vairāk »

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Skotija · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Arturs Ozols (inženieris) un Zviedrija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »