Astronomija un Ganimēds (pavadonis)

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Astronomija un Ganimēds (pavadonis)

Astronomija vs. Ganimēds (pavadonis)

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.

Dabiskais pavadonis

Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.

Astronomija un Dabiskais pavadonis · Dabiskais pavadonis un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Astronomija un Galileo Galilejs · Galileo Galilejs un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Astronomija un Jupiters (planēta) · Ganimēds (pavadonis) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Astronomija un Mēness · Ganimēds (pavadonis) un Mēness · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Astronomija un Meteorīts · Ganimēds (pavadonis) un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Astronomija un Saules sistēma · Ganimēds (pavadonis) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Astronomija un Starpplanētu zonde · Ganimēds (pavadonis) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Teleskops

Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.

Astronomija un Teleskops · Ganimēds (pavadonis) un Teleskops · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Astronomija un Temperatūra · Ganimēds (pavadonis) un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Astronomija un Venera (planēta) · Ganimēds (pavadonis) un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

20. gadsimts un Astronomija · 20. gadsimts un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »