Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Astronomisks objekts un Saules sistēma
Astronomisks objekts un Saules sistēma ir 23 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Asteroīds, Asteroīdu josla, Cerera, Erīda (pundurplanēta), Galaktika, Jupiters (planēta), Koipera josla, Komēta, Marss (planēta), Mēness, Merkurs (planēta), Meteoroīds, Neptūns (planēta), Orta mākonis, Planēta, Plutons (pundurplanēta), Pundurplanēta, Saturns (planēta), Saule, Transneptūna objekts, Urāns (planēta), Venera (planēta), Zeme.
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Asteroīds un Astronomisks objekts · Asteroīds un Saules sistēma ·
Asteroīdu josla
Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.
Asteroīdu josla un Astronomisks objekts · Asteroīdu josla un Saules sistēma ·
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Astronomisks objekts un Cerera · Cerera un Saules sistēma ·
Erīda (pundurplanēta)
Erīda, arī Erida, oficiālais nosaukums 136199 Eris (simbols), pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni km liels, iekams Plutona diametrs ir teju km liels.
Astronomisks objekts un Erīda (pundurplanēta) · Erīda (pundurplanēta) un Saules sistēma ·
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Astronomisks objekts un Galaktika · Galaktika un Saules sistēma ·
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Astronomisks objekts un Jupiters (planēta) · Jupiters (planēta) un Saules sistēma ·
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Astronomisks objekts un Koipera josla · Koipera josla un Saules sistēma ·
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Astronomisks objekts un Komēta · Komēta un Saules sistēma ·
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Astronomisks objekts un Marss (planēta) · Marss (planēta) un Saules sistēma ·
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Astronomisks objekts un Mēness · Mēness un Saules sistēma ·
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Astronomisks objekts un Merkurs (planēta) · Merkurs (planēta) un Saules sistēma ·
Meteoroīds
Meteoroīds ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
Astronomisks objekts un Meteoroīds · Meteoroīds un Saules sistēma ·
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Astronomisks objekts un Neptūns (planēta) · Neptūns (planēta) un Saules sistēma ·
Orta mākonis
Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu.
Astronomisks objekts un Orta mākonis · Orta mākonis un Saules sistēma ·
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Astronomisks objekts un Planēta · Planēta un Saules sistēma ·
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Astronomisks objekts un Plutons (pundurplanēta) · Plutons (pundurplanēta) un Saules sistēma ·
Pundurplanēta
Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.
Astronomisks objekts un Pundurplanēta · Pundurplanēta un Saules sistēma ·
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Astronomisks objekts un Saturns (planēta) · Saturns (planēta) un Saules sistēma ·
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Astronomisks objekts un Saule · Saule un Saules sistēma ·
Transneptūna objekts
Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.
Astronomisks objekts un Transneptūna objekts · Saules sistēma un Transneptūna objekts ·
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Astronomisks objekts un Urāns (planēta) · Saules sistēma un Urāns (planēta) ·
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Astronomisks objekts un Venera (planēta) · Saules sistēma un Venera (planēta) ·
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Astronomisks objekts un Saules sistēma ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Astronomisks objekts un Saules sistēma
Salīdzinājums starp Astronomisks objekts un Saules sistēma
Astronomisks objekts ir 43 attiecības, bet Saules sistēma ir 115. Tā kā viņi ir kopīgs 23, Jaccard indekss ir 14.56% = 23 / (43 + 115).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Astronomisks objekts un Saules sistēma. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
