Ātrāk nekā pārlūku!
55 attiecības: Audi, Augi, Augsne, Augu hormoni, Avene, Bambusi, Banāni, Ciete, Citrusaugi, Dabiskā vide, Daudzgadīgi augi, Dārza sīpoli, Divdīgļlapji, Dzimta (bioloģija), Embrijs, Gads, Gladiolas, Gobas, Graudzāļu dzimta, Hortenzijas, Kaņepes, Kalluss, Kambijs, Kartupelis, Kazenes, Koks, Lakstaugs, Maijpuķīte, Mikropavairošana, Nazis, Ogļhidrāti, Organisms, Orgāns, Orhideju dzimta, Patogēns, Pavasaris, Pumpurs, Putekšņi, Rudens, Sakne, Sēkla, Skalbes, Slāpeklis, Stumbrs, Suga, Sukulenti, Tējas koks, Tulpes, Upene, Vasas pārveidne, ..., Vīnogas, Veidotājaudi, Viendīgļlapji, Zemenes, Zieds. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Audi · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Augi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Augsne · Redzēt vairāk »
Augu hormoni
Augu hormoni jeb fitohormoni (fito — 'augs' un ορμόνη — 'ierosināt') ir mazmolekulāras organiskas vielas, kas zemās koncentrācijās augos pilda specifisku regulējošu funkciju.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Augu hormoni · Redzēt vairāk »
Avene
Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Avene · Redzēt vairāk »
Bambusi
Bambusi ir viena no graudzāļu dzimtas ciltīm.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Bambusi · Redzēt vairāk »
Banāni
Četru dažādu šķirņu banāni Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, kas tiek iegūti no banānaugiem, parasti no nosmailinātā banāna (Musa acuminata) vai Musa × paradisiaca.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Banāni · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Ciete · Redzēt vairāk »
Citrusaugi
Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Citrusaugi · Redzēt vairāk »
Dabiskā vide
Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »
Daudzgadīgi augi
Parastais cigoriņš (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs lakstaugs Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Daudzgadīgi augi · Redzēt vairāk »
Dārza sīpoli
Dārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Dārza sīpoli · Redzēt vairāk »
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Divdīgļlapji · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Embrijs · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Gads · Redzēt vairāk »
Gladiolas
Gladiolas (Gladiolus) ir skalbju dzimtas (Iridaceae) augi.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Gladiolas · Redzēt vairāk »
Gobas
Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Gobas · Redzēt vairāk »
Graudzāļu dzimta
Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Graudzāļu dzimta · Redzēt vairāk »
Hortenzijas
Hortenzijas ir hortenziju dzimtas ģints, kurā ir iekļautas vairāk nekā 75 ziedaugu sugas, kuru dabiskais izplatības areāls ir Āzijā un Amerikā.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Hortenzijas · Redzēt vairāk »
Kaņepes
Kaņepes (Cannabis) ir ziedaugu ģints, kurā ietilpst trīs sugas: sējas kaņepe (Cannabis sativa), Indijas kaņepe (Cannabis indica) un Cannabis ruderalis.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Kaņepes · Redzēt vairāk »
Kalluss
Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Kalluss · Redzēt vairāk »
Kambijs
Kambijs ( — ‘apmaiņa, nomaiņa’) ir veidotājaudi, kas atrodas starp vadaudiem — koksni un lūksni.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Kambijs · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Kazenes
Kazenes (Rubus) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Kazenes · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Koks · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Maijpuķīte
Maijpuķīte jeb parastā kreimene (Convallaria majalis) ir indīgs mežā augošs ziedaugs, kura dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla Eiropā un Āzijā, kā arī Apalaču kalnu dienvidi Amerikas Savienotajās Valstīs.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Maijpuķīte · Redzēt vairāk »
Mikropavairošana
Mikropavairošana ir prakse, kurā salīdzinoši īsā laika periodā strauji tiek pavairots augu materiāls, lai radītu lielu skaitu jaunu augu, izmantojot modernas augu audu kultūru metodes.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Mikropavairošana · Redzēt vairāk »
Nazis
Dažādi naži Nazis ir rokas griezējinstruments.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Nazis · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Organisms · Redzēt vairāk »
Orgāns
Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Orgāns · Redzēt vairāk »
Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »
Patogēns
Patogēns (cēlies no — ‘ciešanas, slimība’ un — ‘izcelsme’) ir jebkura bioloģiska sistēma, kas var inficēt ķermeni un izraisīt slimību.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Patogēns · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Pumpurs
Ūdensrozes galotnes pumpurs Pumpurs ir dzinums agrā attīstības stadijā.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Pumpurs · Redzēt vairāk »
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Putekšņi · Redzēt vairāk »
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Rudens · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Sakne · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Sēkla · Redzēt vairāk »
Skalbes
Skalbes (Iris) ir skalbju dzimtas ģints.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Skalbes · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Suga · Redzēt vairāk »
Sukulenti
Sukulenti ir augi, kuru atsevišķas daļas ir biezākas un tuklākas nekā parastiem augiem, kas ļauj tiem pielāgoties ilgstoši sausiem apstākļiem un smilšainai augsnei.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Sukulenti · Redzēt vairāk »
Tējas koks
Tējas koks (Camellia sinensis) ir kamēliju ģints augs.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Tējas koks · Redzēt vairāk »
Tulpes
Tulpes (Tulipa) ir liliju dzimtas lakstaugu ģints, kurā ietilpst 75 sugas, kas savukārt sagrupētas 4 apakšģintīs.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Tulpes · Redzēt vairāk »
Upene
Melnā upene ir daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts ērkšķogu dzimtas krūms.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Upene · Redzēt vairāk »
Vasas pārveidne
Sukulenta — ''Ferocactus pilosus'' — stumbrs Vasas pārveidne jeb metamorfoze ir auga orgāns, kas veidojies tiem pielāgojoties dzīvei dažādos vides apstākļos.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Vasas pārveidne · Redzēt vairāk »
Vīnogas
Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Vīnogas · Redzēt vairāk »
Veidotājaudi
saknē. Veidotājaudi jeb meristēma (merizein — 'sadalīts', 'tāds, kas dalās') ir augu audu veids, kuru veido nespecializētas šūnas, kas daloties diferencējas par pastāvīgajām šūnām, tādējādi nodrošinot auga augšanu. Meristematiskajām šūnām raksturīgs neliels izmērs, starpšūnu telpas neesamība, kā arī plāns celulozes šūnapvalks un ļoti mazas vakuolas. Šūnas, kas saglabā savu dalīšanās spēju, tiek sauktas par iniciālšūnām, bet tās, kas diferencējas, — par derivātšūnām.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Veidotājaudi · Redzēt vairāk »
Viendīgļlapji
Viendīgļlapju un divdīgļlapju salīdzinājums Viendīgļlapji, liliāti (Liliopsida, sin. Monocotyledoneae) ir viena no 3 ziedaugu klasēm.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Viendīgļlapji · Redzēt vairāk »
Zemenes
Zemenes (Fragaria) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Zemenes · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Augu veģetatīvā pavairošana un Zieds · Redzēt vairāk »
