Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Anna I, Anna Leopoldovna, Burhards Kristofs fon Minihs, Carnikava, Carnikavas pils, Daugavgrīvas cietoksnis, Elizabete Petrovna, Ernsts Johans Bīrons, Ernsts Reinholds fon Mengdens, Ivans VI Romanovs, Johans Hermanis Lestoks, Katrīna II Lielā, Krievijas Impērija, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Kurzemes un Zemgales hercogi, Marija Aurora fon Mengdena, Mengdeni, Orānienburga, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Rīga, Rīgas pils, Rozeni, Saksija, Sanktpēterburga, Straupe, Svētā Romas impērija, Vācbaltieši, Vidzeme, Vidzemes landmaršali, Vologda, Ziemas pils, Zviedru Vidzeme.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Anna I · Redzēt vairāk »
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Carnikava · Redzēt vairāk »
Carnikavas pils
Carnikavas pils Carnikavas muižas pils 20. gadsimta sākumā Carnikavas pils bija Carnikavas muižas kungu māja, celta 18.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Carnikavas pils · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ernsts Reinholds fon Mengdens
Grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts (1779), valsts padomnieks (1786), Carnikavas, Suntažu (Sunzel), Odzienas (Odsen) dzimtskungs.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Ernsts Reinholds fon Mengdens · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Lestoks
Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas draudzes novada muižas (1905. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Marija Aurora fon Mengdena
Marija Aurora fon Mengdena (dzimusi 1722. gadā) bija Carnikavas grāfiene no Mengdenu dzimtas, grāfa Lestoka sieva.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Marija Aurora fon Mengdena · Redzēt vairāk »
Mengdeni
Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Mengdeni · Redzēt vairāk »
Orānienburga
Orānienburga ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberhāfeles apriņķa centrs, 35 kilometrus uz ziemeļiem no Berlīnes pie Hāfeles upes.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Orānienburga · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Rozeni · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Saksija · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Straupe · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vologda
Vologda ir pilsēta Vologdas apgabalā Krievijā, apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Vologda · Redzēt vairāk »
Ziemas pils
Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Ziemas pils · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Auguste Juliāna fon Mendgena un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele), Juliāna fon Mengdena, Mendgena.
