Līdzības starp Austrumu plankumainais skunkss un Skunksi
Austrumu plankumainais skunkss un Skunksi ir 22 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Acs, Ala, Aste, Centimetrs, Diena, Dzīvnieki, Kāja, Kilograms, Kukaiņi, Lakstaugs, Mēnesis, Metrs, Nags, Ola, Pavasaris, Plankumainie skunksi, Putni, Riests, Rietumu plankumainais skunkss, Smarža, Suga, Ziema.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Acs un Austrumu plankumainais skunkss · Acs un Skunksi ·
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Ala un Austrumu plankumainais skunkss · Ala un Skunksi ·
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Aste un Austrumu plankumainais skunkss · Aste un Skunksi ·
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Austrumu plankumainais skunkss un Centimetrs · Centimetrs un Skunksi ·
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Austrumu plankumainais skunkss un Diena · Diena un Skunksi ·
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Austrumu plankumainais skunkss un Dzīvnieki · Dzīvnieki un Skunksi ·
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Austrumu plankumainais skunkss un Kāja · Kāja un Skunksi ·
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Austrumu plankumainais skunkss un Kilograms · Kilograms un Skunksi ·
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Austrumu plankumainais skunkss un Kukaiņi · Kukaiņi un Skunksi ·
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Austrumu plankumainais skunkss un Lakstaugs · Lakstaugs un Skunksi ·
Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).
Austrumu plankumainais skunkss un Mēnesis · Mēnesis un Skunksi ·
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Austrumu plankumainais skunkss un Metrs · Metrs un Skunksi ·
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Austrumu plankumainais skunkss un Nags · Nags un Skunksi ·
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Austrumu plankumainais skunkss un Ola · Ola un Skunksi ·
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Austrumu plankumainais skunkss un Pavasaris · Pavasaris un Skunksi ·
Plankumainie skunksi
Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.
Austrumu plankumainais skunkss un Plankumainie skunksi · Plankumainie skunksi un Skunksi ·
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Austrumu plankumainais skunkss un Putni · Putni un Skunksi ·
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Austrumu plankumainais skunkss un Riests · Riests un Skunksi ·
Rietumu plankumainais skunkss
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Austrumu plankumainais skunkss un Rietumu plankumainais skunkss · Rietumu plankumainais skunkss un Skunksi ·
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Austrumu plankumainais skunkss un Smarža · Skunksi un Smarža ·
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Austrumu plankumainais skunkss un Suga · Skunksi un Suga ·
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Austrumu plankumainais skunkss un Ziema · Skunksi un Ziema ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Austrumu plankumainais skunkss un Skunksi ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Austrumu plankumainais skunkss un Skunksi
Salīdzinājums starp Austrumu plankumainais skunkss un Skunksi
Austrumu plankumainais skunkss ir 52 attiecības, bet Skunksi ir 72. Tā kā viņi ir kopīgs 22, Jaccard indekss ir 17.74% = 22 / (52 + 72).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Austrumu plankumainais skunkss un Skunksi. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: