Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Balti un Latgaļi

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Balti un Latgaļi

Balti vs. Latgaļi

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai. Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Līdzības starp Balti un Latgaļi

Balti un Latgaļi ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Asotes pilskalns, Atzele, Baltijas jūra, Dievs (baltu mitoloģija), Indriķa hronika, Jersika (valsts), Koknese (valsts), Latvieši, Latviešu valoda, Lībieši, Māra (latviešu mitoloģija), Nalsene, Pērkons (mitoloģija), Sēļi, Tālava.

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.

Asotes pilskalns un Balti · Asotes pilskalns un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Atzele un Balti · Atzele un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Balti un Baltijas jūra · Baltijas jūra un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Dievs (baltu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Balti un Dievs (baltu mitoloģija) · Dievs (baltu mitoloģija) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Balti un Indriķa hronika · Indriķa hronika un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Balti un Jersika (valsts) · Jersika (valsts) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Balti un Koknese (valsts) · Koknese (valsts) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Balti un Latvieši · Latgaļi un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Balti un Latviešu valoda · Latgaļi un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Balti un Lībieši · Latgaļi un Lībieši · Redzēt vairāk »

Māra (latviešu mitoloģija)

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Balti un Māra (latviešu mitoloģija) · Latgaļi un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Balti un Nalsene · Latgaļi un Nalsene · Redzēt vairāk »

Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

Balti un Pērkons (mitoloģija) · Latgaļi un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Balti un Sēļi · Latgaļi un Sēļi · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Balti un Tālava · Latgaļi un Tālava · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Balti un Latgaļi

Balti ir 317 attiecības, bet Latgaļi ir 42. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 4.18% = 15 / (317 + 42).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Balti un Latgaļi. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »