17 attiecības: Buršs, Getingene, Hamburga, Igaunija, Latvija, Latvijas okupācija (1940), Minhene, Otrais pasaules karš, Polija, Studenšu korporācijas, Studentu korporācijas, Tartu, Vācbaltieši, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vācija, 19. gadsimts, 20. gadsimts.
Buršs
Buršs jeb bursis (— 'studentu kopmītne') ir studentu korporācijas biedrs.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Buršs · Redzēt vairāk »
Getingene
Getingene ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Getingene · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Hamburga · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Igaunija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Minhene · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Polija · Redzēt vairāk »
Studenšu korporācijas
Studenšu korporācijas ir slēgtas sieviešu akadēmiskās mūža organizācijas.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Studenšu korporācijas · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Tartu · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu studentu korporācijas
Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un Vācija · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Baltijas Tautu komeršs un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »