Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja

Baltijas landesvērs vs. Inčukalna kauja

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918. Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Antante un Baltijas landesvērs · Antante un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Atsevišķā studentu rota un Baltijas landesvērs · Atsevišķā studentu rota un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Augusts Vinnigs un Baltijas landesvērs · Augusts Vinnigs un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

Baltijas landesvērs un Cēsu rota · Cēsu rota un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Baltijas landesvērs un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Baltijas landesvērs un Jānis Zālītis · Inčukalna kauja un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Kliments Didorovs

Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Baltijas landesvērs un Kliments Didorovs · Inčukalna kauja un Kliments Didorovs · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas · Inčukalna kauja un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Baltijas landesvērs un Latvijas Pagaidu valdība · Inčukalna kauja un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Baltijas landesvērs un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Inčukalna kauja un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Baltijas landesvērs un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Inčukalna kauja un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Baltijas landesvērs un Oskars Kalpaks · Inčukalna kauja un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Baltijas landesvērs un Pirmais pasaules karš · Inčukalna kauja un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Baltijas landesvērs un Sarkanā armija · Inčukalna kauja un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

1918. gads un Baltijas landesvērs · 1918. gads un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

8. armija (Vācijas Impērija) un Baltijas landesvērs · 8. armija (Vācijas Impērija) un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »