Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki

Baltijas landesvērs vs. Latvijas Bruņotie spēki

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918. Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Aprīļa pučs un Baltijas landesvērs · Aprīļa pučs un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Apvienotā Karaliste un Baltijas landesvērs · Apvienotā Karaliste un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Atsevišķā studentu rota un Baltijas landesvērs · Atsevišķā studentu rota un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Augusts Vinnigs un Baltijas landesvērs · Augusts Vinnigs un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Baltijas landesvērs un Bermontiāde · Bermontiāde un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Baltijas landesvērs un Cēsu kaujas · Cēsu kaujas un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

Baltijas landesvērs un Cēsu rota · Cēsu rota un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Baltijas landesvērs un Dienvidlatvijas brigāde · Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Baltijas landesvērs un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Baltijas landesvērs un Jānis Balodis (ģenerālis) · Jānis Balodis (ģenerālis) un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Jānis Imaks

Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.

Baltijas landesvērs un Jānis Imaks · Jānis Imaks un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Baltijas landesvērs un Jānis Zālītis · Jānis Zālītis un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Kapteinis (dienesta pakāpe)

Latvijas NBS Sauszemes spēku kapteiņa dienesta pakāpes zīmotne parādes formas tērpam Bundesvēra kapteiņa uzplecis Kapteinis (vēlā perioda — 'karavadonis', no caput — 'galva', NATO kods — OF-2) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe bruņotajos spēkos un militarizēta tipa dienestos.

Baltijas landesvērs un Kapteinis (dienesta pakāpe) · Kapteinis (dienesta pakāpe) un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Kompjeņas pamiers (1918)

Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.

Baltijas landesvērs un Kompjeņas pamiers (1918) · Kompjeņas pamiers (1918) un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas armija

Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.

Baltijas landesvērs un Krievijas Impērijas armija · Krievijas Impērijas armija un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Baltijas landesvērs un Krievijas SFPR · Krievijas SFPR un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas · Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.

Baltijas landesvērs un Latvijas Neatkarības bataljons · Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas Neatkarības bataljons · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Baltijas landesvērs un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Baltijas landesvērs un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Latvijas Bruņotie spēki un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Baltijas landesvērs un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Latvijas Bruņotie spēki un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Baltijas landesvērs un Liepāja · Latvijas Bruņotie spēki un Liepāja · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Hartmanis

Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Baltijas landesvērs un Mārtiņš Hartmanis · Latvijas Bruņotie spēki un Mārtiņš Hartmanis · Redzēt vairāk »

Novembra revolūcija

Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.

Baltijas landesvērs un Novembra revolūcija · Latvijas Bruņotie spēki un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Baltijas landesvērs un Oskars Kalpaks · Latvijas Bruņotie spēki un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Roberts Kļaviņš

Roberts Kļaviņš (1885—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931).

Baltijas landesvērs un Roberts Kļaviņš · Latvijas Bruņotie spēki un Roberts Kļaviņš · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Baltijas landesvērs un Sarkanā armija · Latvijas Bruņotie spēki un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Baltijas landesvērs un Strazdumuižas pamiers · Latvijas Bruņotie spēki un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Baltijas landesvērs un Vācbaltieši · Latvijas Bruņotie spēki un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Baltijas landesvērs un Vācijas Impērija · Latvijas Bruņotie spēki un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Volferts Gerhards fon Rādens

Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.

Baltijas landesvērs un Volferts Gerhards fon Rādens · Latvijas Bruņotie spēki un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Baltijas landesvērs un Ziemeļlatvijas brigāde · Latvijas Bruņotie spēki un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Baltijas landesvērs un Zviedrija · Latvijas Bruņotie spēki un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

1. Kurzemes kājnieku divīzija un Baltijas landesvērs · 1. Kurzemes kājnieku divīzija un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Baltijas landesvērs · 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

8. armija (Vācijas Impērija) un Baltijas landesvērs · 8. armija (Vācijas Impērija) un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »