Ātrāk nekā pārlūku!
113 attiecības: A, Adesīvs, Afrikāta, Aizguvums, Akūts, Akuzatīvs, Allatīvs, Alveolārs līdzskanis, Augšzemnieku dialekts, Auklas keramikas kultūra, Austrumgalindi, Ģenitīvs, Ģermāņi, Ģermāņu valodas, Īpašības vārds, Īves, Ķeltu valodas, Čehi, Baltijas jūra, Baltkrievu valoda, Baltu valodas, Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze, Bērzi, Caunas, Celms (valodniecība), Cirkumflekss, Darbības vārda izteiksme, Darbības vārda persona, Darbības vārds, Datīvs, Daudzskaitlis, Daugava, Dņepras balti, Deklinācija (valodniecība), Deminutīvs, Dentāls līdzskanis, Dialekts, Dižskābarži, Divskaitlis, Divskanis, Dzimte (gramatika), Geminācija, Gobas, Goti, Gramatiskais skaitlis, Illatīvs, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Inesīvs, Instrumentālis, ..., Irāņu valodas, Itāļu valodas, Jānis Endzelīns, Jūlijs, Kļavas, Kijiva, Krievu valoda, Kuršu valoda, Labiāls līdzskanis, Latvieši, Lāču dzimta, Līdzskanis, Lielā tautu staigāšana, Lietuviešu valoda, Lietvārds, Locījums, Lokatīvs, Marija Gimbutiene, Maskava, Morfoloģija (valodniecība), Nacionālā enciklopēdija, Nazāls līdzskanis, Nenoteiksme, Nominatīvs, O, Oši, Oka, Onomastika, Ozoli, Palatāls līdzskanis, Paradigma, Parastā vāvere, Piedēklis, Poļi, Prūši, Pripete, Rietumbalti, Senprūšu valoda, Slāvi, Slāvu valodas, Slēdzenis, Sumbrs, Valdis Zeps, Valoda, Vācu ordenis, Vēlējuma izteiksme, Velārs līdzskanis, Vienskaitlis, Vietniekvārds, Visla, Vladimirs Toporovs, Vokatīvs, Zemkopība, Zigms Zinkevičs, 1. tūkstošgade p.m.ē., 11. gadsimts, 12. gadsimts, 1225. gads, 18. gadsimts, 2. tūkstošgade p.m.ē., 20. gadsimts, 6. gadsimts, 7. gadsimts. Izvērst indekss (63 vairāk) »
A
Burts "A" A ir pirmais burts un patskanis latīņu alfabētā.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un A · Redzēt vairāk »
Adesīvs
Adesīvs (no – 'pie' + esse – 'būt') ir klātbūtnes lokatīvs viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda uz priekšmetu vai dzīvu būtni, kuras tuvumā notiek kāda darbība.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Adesīvs · Redzēt vairāk »
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Afrikāta · Redzēt vairāk »
Aizguvums
Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Aizguvums · Redzēt vairāk »
Akūts
Akūts (◌́) ir diakritiskā zīme, kas tiek lietota daudzās modernās valodās ar alfabētiem, kas veidoti no latīņu, grieķu un kirilicas alfabētiem.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Akūts · Redzēt vairāk »
Akuzatīvs
Akuzatīvs ir vārda locījums, kas paskaidro priekšmetu vai personu.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Akuzatīvs · Redzēt vairāk »
Allatīvs
Allatīvs (no allāt – 'atnest') ir viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda darbības virzienu pie priekšmeta vai dzīvas būtnes.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Allatīvs · Redzēt vairāk »
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Augšzemnieku dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Austrumgalindi
Baltu zemes un slāvu ienākšana, 5.—6.gs. vjatiču apdzīvotajā teritorijā Austrumgalindi jeb goļadi ir Hipatija hronikā (1038 un 1147) un Laurentija hronikā (1248) minēta austrumbaltu cilts.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Austrumgalindi · Redzēt vairāk »
Ģenitīvs
Ģenitīvs ir locījums, kas norāda uz piederību vai cilmi.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Ģenitīvs · Redzēt vairāk »
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Ģermāņi · Redzēt vairāk »
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Īpašības vārds
Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: kādības jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un attieksmes jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Īpašības vārds · Redzēt vairāk »
Īves
Īves (Taxus) — neliela īvju dzimtas ģints.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Īves · Redzēt vairāk »
Ķeltu valodas
Ķeltu valodas ir valodu grupa, kura pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Ķeltu valodas · Redzēt vairāk »
Čehi
Čehi ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt apdzīvo tās centrālo daļu.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Čehi · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze
somugru (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā Shematiski attēlotas vairākas teorijas par baltu un slāvu valodu savstarpējo mijiedarbību (''Van Wijk'', 1923). bronzas laikmeta arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar baltu valodā runājošo cilšu izplatību. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā. Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze postulē, ka pēc atdalīšanās no indoeiropiešu pirmvalodas kādu laiku Austrumeiropā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Bērzi · Redzēt vairāk »
Caunas
Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Caunas · Redzēt vairāk »
Celms (valodniecība)
Celms valodniecībā ir vārda daļa bez galotnes.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Celms (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Cirkumflekss
Cirkumflekss (arī jumtiņš) ir diakritiska zīme (◌̂), ko izmanto vairākās valodās.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Cirkumflekss · Redzēt vairāk »
Darbības vārda izteiksme
Darbības vārda izteiksme ir viena no darbības vārda gramatiskajām kategorijām.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Darbības vārda izteiksme · Redzēt vairāk »
Darbības vārda persona
Persona ir darbības vārda gramatiskā kategorija, kas atspoguļo runātāja attieksmi pret darbības veicēju.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Darbības vārda persona · Redzēt vairāk »
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Darbības vārds · Redzēt vairāk »
Datīvs
Datīvs ir locījums, kas norāda, ka kaut kas tiek dots.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Datīvs · Redzēt vairāk »
Daudzskaitlis
Daudzskaitlis – gramatiskā kategorija (gramatiskais skaitlis), kas nosaka valodā lietotas vārdu formas, kas norāda, ka vārds raksturo nevis vienu, bet vairāk nekā vienu objektu.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Daudzskaitlis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Daugava · Redzēt vairāk »
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Dņepras balti · Redzēt vairāk »
Deklinācija (valodniecība)
Deklinācija (— ‘novirzīšanās, locīšana’) ir lietvārdu, vietniekvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu locījumu formu sistēma.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Deklinācija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Deminutīvs
Deminutīvs jeb pamazināmais vārds ir lietvārda vai īpašības vārda, retāk citas vārdšķiras pamazināmā forma.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Deminutīvs · Redzēt vairāk »
Dentāls līdzskanis
Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Dialekts
Dialekts ((dialektos); no — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Dialekts · Redzēt vairāk »
Dižskābarži
Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Dižskābarži · Redzēt vairāk »
Divskaitlis
Divskaitlis ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Divskaitlis · Redzēt vairāk »
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Divskanis · Redzēt vairāk »
Dzimte (gramatika)
Dzimšu skaits dažādās pasaules valodās Dzimte ir gramatiskā lokāmo vārdšķiru kategorija, kas nosaka vārdu un formu sadalījumu klasēs, kas tradicionāli saistītas ar dzimumiem vai to neesamību.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Dzimte (gramatika) · Redzēt vairāk »
Geminācija
Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Geminācija · Redzēt vairāk »
Gobas
Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Gobas · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Goti · Redzēt vairāk »
Gramatiskais skaitlis
Gramatiskais skaitlis – gramatiskā kategorija, kas norāda daudzuma atšķirību lietvārdos, īpašības vārdos, vietniekvārdos un darbības vārdos.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Gramatiskais skaitlis · Redzēt vairāk »
Illatīvs
Illatīvs – viens no lokatīva locījuma paveidiem.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Illatīvs · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Inesīvs
Inesīvs (no − 'būt iekšā') − locījums, kas izsaka, ka darītājs atrodas vai darbība noris priekšmeta vai dzīvas būtnes, kas tiek izteikta ar šo locījumu, iekšā vai vidū, piemēram, mājā.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Inesīvs · Redzēt vairāk »
Instrumentālis
Instrumentālis ir locījums, kas parasti parāda, ka vārds, uz ko tas attiecas, ir instruments, ar kuru teikuma priekšmets veic kaut ko.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Instrumentālis · Redzēt vairāk »
Irāņu valodas
Irāņu valodas ir indoirāņu valodu saimes atzars, kurās galvenokārt runā irāņu tautas.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Irāņu valodas · Redzēt vairāk »
Itāļu valodas
Dzelzs laikmeta Apenīnu pussalā. Itāļu valodas norādītas pelēkos toņos. Itāļu valodas bija Apenīnu pussalā runātu, pie indoeiropiešu saimes piederošu valodu grupa, kurā ietilpst latīņu, osku, umbru un vairākas citas valodas.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Itāļu valodas · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Jūlijs · Redzēt vairāk »
Kļavas
Kļavas (Acer) ir ziepjkoku dzimtas (agrāk bija kļavu dzimtas) koki un krūmi.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Kļavas · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Kijiva · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Labiāls līdzskanis
Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Labiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Latvieši · Redzēt vairāk »
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Lietvārds · Redzēt vairāk »
Locījums
lietvārdus Locījums ir gramatiska forma, kas norāda uz noteiktām vārda semantiskajām un sintaktiskajām funkcijām vārdkopā vai teikumā.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Locījums · Redzēt vairāk »
Lokatīvs
Lokatīvs ir locījums, kas apzīmē atrašanās vietu.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Lokatīvs · Redzēt vairāk »
Marija Gimbutiene
Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Maskava · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (valodniecība)
Morfoloģija (no (morphē) — 'veids') ir valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kas pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu), vārdformu, vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu paradigmas un vārdšķiras.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Morfoloģija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Nacionālā enciklopēdija
Nacionālā enciklopēdija ir universāla enciklopēdija latviešu valodā.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Nacionālā enciklopēdija · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Nenoteiksme
Nenoteiksme ir darbības vārda sākuma forma, kas darbību, procesu vai stāvokli tikai nosauc, bet nenorāda uz laiku, personu un skaitli.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Nenoteiksme · Redzēt vairāk »
Nominatīvs
Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Nominatīvs · Redzēt vairāk »
O
Burts "O". O ir latīņu alfabēta piecpadsmitais burts.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un O · Redzēt vairāk »
Oši
Oši (Fraxinus) ir olīvu dzimtas ģints, kurā ietilpst no 45 līdz 65 sugām (par precīzu sugu skaitu nav vienprātības).
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Oši · Redzēt vairāk »
Oka
Oka ir upe Krievijas Eiropas daļā, lielākā no Volgas labā krasta pietekām.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Oka · Redzēt vairāk »
Onomastika
Onomastika ((onomastikós), no ὄνομα (ónoma) — 'vārds') ir valodniecības nozare, kas pēta visu veidu īpašvārdus un to cilmi.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Onomastika · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Ozoli · Redzēt vairāk »
Palatāls līdzskanis
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Paradigma
Vārds ''brī'' "brīvs" paradigmas fragments lībiešu valodā Paradigma morfoloģijā ir kāda vārda gramatisko formu sistēma — visu šī vārda vārdformu kopums.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Paradigma · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Piedēklis
Piedēklis jeb sufikss ir afikss, ko pievieno pēc vārda saknes.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Piedēklis · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Poļi · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Prūši · Redzēt vairāk »
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Pripete · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Slāvi · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Valdis Zeps
Valdis Juris Zeps (—) bija trimdas latviešu valodnieks, profesors un rakstnieks.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Valdis Zeps · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Valoda · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vēlējuma izteiksme
Vēlējuma izteiksme jeb kondicionālis (— ‘nosacīts’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Vēlējuma izteiksme · Redzēt vairāk »
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Vienskaitlis
Vienskaitlis (saīs. vsk.) — gramatiskais skaitlis, kas tiek lietots, lai norādītu, ka darbība notiek ar vienu priekšmetu vai darbības veicējs ir viens pats.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Vienskaitlis · Redzēt vairāk »
Vietniekvārds
Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus).
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Vietniekvārds · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Visla · Redzēt vairāk »
Vladimirs Toporovs
Vladimirs Toporovs (dzimis, miris) bija krievu filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists un semiotiķis.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Vladimirs Toporovs · Redzēt vairāk »
Vokatīvs
Vokatīvs ir locījums, kas tiek izmantots uzrunai.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Vokatīvs · Redzēt vairāk »
Zemkopība
Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Zemkopība · Redzēt vairāk »
Zigms Zinkevičs
Zigms Zinkevičs (dzimis 1925. gada 4. janvārī Jodaušos (Juodausiai), Ukmerģes apriņķī, miris 2018. gada 20. februārī Viļņā) bija lietuviešu valodnieks (lituānists, baltists, dialektologs un onomasts) un Viļņas Universitātes profesors, kā arī vairāku ārvalstu zinātņu akadēmiju loceklis un vairāku universitāšu goda doktors.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un Zigms Zinkevičs · Redzēt vairāk »
1. tūkstošgade p.m.ē.
1.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 1. tūkstošgade p.m.ē. · Redzēt vairāk »
11. gadsimts
11.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
1225. gads
1225.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 1225. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
2. tūkstošgade p.m.ē.
Indoeiropiešu valodās runājošo cilšu ekspansija. 2.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 2. tūkstošgade p.m.ē. · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
6. gadsimts
6.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 6. gadsimts · Redzēt vairāk »
7. gadsimts
7.
Jaunums!!: Baltu pirmvaloda un 7. gadsimts · Redzēt vairāk »
