Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Baltu reliģija un Latviešu mitoloģija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Baltu reliģija un Latviešu mitoloģija

Baltu reliģija vs. Latviešu mitoloģija

Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās. Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Līdzības starp Baltu reliģija un Latviešu mitoloģija

Baltu reliģija un Latviešu mitoloģija ir 22 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Auseklis (dievība), Ūsiņš, Balti, Dēkla, Dievs (baltu mitoloģija), Elks (baltu reliģija), Indriķa hronika, Jūras māte, Jumis, Kurši, Laima, Lietuviešu mitoloģija, Mēness (dievība), Meža māte, Pērkons (mitoloģija), Saule (dievība), Svētmežs, Vadātājs, Veļu māte, Velns (latviešu mitoloģija), Zemes māte, Zemgaļi.

Auseklis (dievība)

Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.

Auseklis (dievība) un Baltu reliģija · Auseklis (dievība) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Ūsiņš

Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

Baltu reliģija un Ūsiņš · Latviešu mitoloģija un Ūsiņš · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Balti un Baltu reliģija · Balti un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Dēkla

Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.

Baltu reliģija un Dēkla · Dēkla un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Dievs (baltu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Baltu reliģija un Dievs (baltu mitoloģija) · Dievs (baltu mitoloģija) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Elks (baltu reliģija)

Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.

Baltu reliģija un Elks (baltu reliģija) · Elks (baltu reliģija) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Baltu reliģija un Indriķa hronika · Indriķa hronika un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Jūras māte

Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.

Baltu reliģija un Jūras māte · Jūras māte un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Jumis

Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.

Baltu reliģija un Jumis · Jumis un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Baltu reliģija un Kurši · Kurši un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Laima

Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.

Baltu reliģija un Laima · Laima un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Lietuviešu mitoloģija

Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.

Baltu reliģija un Lietuviešu mitoloģija · Latviešu mitoloģija un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Mēness (dievība)

Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Baltu reliģija un Mēness (dievība) · Latviešu mitoloģija un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »

Meža māte

Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.

Baltu reliģija un Meža māte · Latviešu mitoloģija un Meža māte · Redzēt vairāk »

Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

Baltu reliģija un Pērkons (mitoloģija) · Latviešu mitoloģija un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Baltu reliģija un Saule (dievība) · Latviešu mitoloģija un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Svētmežs

Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.

Baltu reliģija un Svētmežs · Latviešu mitoloģija un Svētmežs · Redzēt vairāk »

Vadātājs

Vadātājs ir ļaunais gars, kas maldina cilvēkus, novirza tos uz nepareiza ceļa, jo īpaši pa mežiem.

Baltu reliģija un Vadātājs · Latviešu mitoloģija un Vadātājs · Redzēt vairāk »

Veļu māte

Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.

Baltu reliģija un Veļu māte · Latviešu mitoloģija un Veļu māte · Redzēt vairāk »

Velns (latviešu mitoloģija)

Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.

Baltu reliģija un Velns (latviešu mitoloģija) · Latviešu mitoloģija un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Zemes māte

Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.

Baltu reliģija un Zemes māte · Latviešu mitoloģija un Zemes māte · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Baltu reliģija un Zemgaļi · Latviešu mitoloģija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Baltu reliģija un Latviešu mitoloģija

Baltu reliģija ir 46 attiecības, bet Latviešu mitoloģija ir 119. Tā kā viņi ir kopīgs 22, Jaccard indekss ir 13.33% = 22 / (46 + 119).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Baltu reliģija un Latviešu mitoloģija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: