Baltā kustība un Krievijas pilsoņu karš

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Baltā kustība un Krievijas pilsoņu karš

Baltā kustība vs. Krievijas pilsoņu karš

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve. deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Antons Deņikins

Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Antons Deņikins un Baltā kustība · Antons Deņikins un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Baltā kustība un Boļševiki · Boļševiki un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Brīvprātīgo armija (Krievija)

Brīvprātīgo armijas vienība, 1918. gada janvāris Ar angļu piegādātu tanku "Ģenerālis Drozdovskis" (1919). Maksimālā balto armiju kontrolētā teritorija Krievijas dienvidos, 1919. gada oktobris Brīvprātīgo armija (krievu: Добровольческая армия) bija viena no pirmajām organizētajām bruņotajām vienībām, kas sāka militāru pretestību boļševiku Oktobra revolūcijai, tādējādi iesākot Krievijas Pilsoņu karu.

Baltā kustība un Brīvprātīgo armija (Krievija) · Brīvprātīgo armija (Krievija) un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Baltā kustība un Krievijas Impērija · Krievijas Impērija un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Lavrs Korņilovs

Lavrs Korņilovs (dzimis, miris) bija krievu ģenerālis, ceļotājs un diplomāts.

Baltā kustība un Lavrs Korņilovs · Krievijas pilsoņu karš un Lavrs Korņilovs · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Baltā kustība un Maskava · Krievijas pilsoņu karš un Maskava · Redzēt vairāk »

Mihails Aleksejevs

Mihails Aleksejevs (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Baltā kustība un Mihails Aleksejevs · Krievijas pilsoņu karš un Mihails Aleksejevs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Judeņičs

Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.

Baltā kustība un Nikolajs Judeņičs · Krievijas pilsoņu karš un Nikolajs Judeņičs · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Baltā kustība un Oktobra revolūcija · Krievijas pilsoņu karš un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Pāvels Bermonts

Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.

Baltā kustība un Pāvels Bermonts · Krievijas pilsoņu karš un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »

Pjotrs Krasnovs

Pjotrs Krasnovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Baltā kustība un Pjotrs Krasnovs · Krievijas pilsoņu karš un Pjotrs Krasnovs · Redzēt vairāk »

Pjotrs Vrangelis

Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Baltā kustība un Pjotrs Vrangelis · Krievijas pilsoņu karš un Pjotrs Vrangelis · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Baltā kustība un Sarkanā armija · Krievijas pilsoņu karš un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »