Atvērt Google MapsSatura rādītājs
55 attiecības: Agideļa, Čeļabinskas apgabals, Ņeftekamska, Baškīri, Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Baškīru valoda, Baimaka, Baltkrievi, Belebeja, Belorecka, Birska, Blagoveščenska (Baškortostāna), Bronzas laikmets, Davļekanova, Djurtjuļi, Išimbaja, Janaula, Kazaņas hani, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Kumertau, Latvieši, Lielais terors, Marieši, Mežgorje, Meleuza, Mordvieši, NKVD "Latviešu operācija", Nogaju orda, Oktjabrska (Baškortostāna), Orenburga, Orenburgas apgabals, Paleolīts, Permas novads, Pugačova vadītā sacelšanās, Salavata, Sibaja, Sibīrijas haniste, Sterļitamaka, Sudrabu Edžus, Sverdlovskas apgabals, Tatarstāna, Tatāri, Tuimazi, Učali, Udmurti, Udmurtija, Ufa, ... Izvērst indekss (5 vairāk) »
- Krievijas Federācijas republikas
Agideļa
Agideļa (krievu: Агидель, baškiru: Ағиҙел) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Agideļa
Čeļabinskas apgabals
Čeļabinskas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas subjektiem tās austrumdaļā, Urālu federālajā apgabalā.
Skatīt Baškortostāna un Čeļabinskas apgabals
Ņeftekamska
Ņeftekamska ir pilsēta Baškortostānā Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Ņeftekamska
Baškīri
Baškīri (Başqorttar,, Baškiry) ir tjurku tauta, kas galvenokārt dzīvo Baškortostānā, starp Volgas upi un Urālu kalniem.
Skatīt Baškortostāna un Baškīri
Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika bija Autonoma Padomju Sociālistiskā Republika Krievijas PFSR sastāvā.
Skatīt Baškortostāna un Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Baškīru valoda
Baškīru valoda (Башҡорт теле, Bašqort tele) ir tjurku valoda, kas pieder pie kipčaku valodu zara.
Skatīt Baškortostāna un Baškīru valoda
Baimaka
Baimaka (krievu: Баймак, baškiru: Баймаҡ) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Baimaka
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Baškortostāna un Baltkrievi
Belebeja
Belebeja (krievu: Белебей, baškiru: Бәләбәй) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Belebeja
Belorecka
Belorecka ir pilsēta Baškortostānas Republikā Krievijas Federācijā, rajona centrs.
Skatīt Baškortostāna un Belorecka
Birska
Birska jeb Bere (krievu: Бирск, baškiru: Бөрө) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Birska
Blagoveščenska (Baškortostāna)
Blagoveščenska vai Blagoveščena ir republikas pakļautības pilsēta Baškortostānā Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Blagoveščenska (Baškortostāna)
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Baškortostāna un Bronzas laikmets
Davļekanova
Davļekanova (krievu: Давлеканово, baškiru: Дәүләкән) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Davļekanova
Djurtjuļi
Djurtjuļi (krievu: Дюртюли, baškiru: Дүртөйлө) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Djurtjuļi
Išimbaja
Išimbaja vai Išembaja, ir pilsēta Urālu priekškalnēs pie Tairukas upes ietekas Belajas upē Baškortostānā Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Išimbaja
Janaula
Janaula (krievu: Янаул, baškiru: Яңауыл) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Janaula
Kazaņas hani
Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.
Skatīt Baškortostāna un Kazaņas hani
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Baškortostāna un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Baškortostāna un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Baškortostāna un Krievijas Impērija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Baškortostāna un Krievu valoda
Kumertau
Kumertau (— ‘ogļu kalns’) ir pilsēta Baškortostānā Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Kumertau
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Baškortostāna un Latvieši
Lielais terors
Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.
Skatīt Baškortostāna un Lielais terors
Marieši
Marieši (mariešu: Марий-влак), agrāk čeremisi (çармăс, черемис) ir somugru tauta, kas apdzīvo Krievijas Federācijas Marijelas Republiku Pievolgas reģionā.
Skatīt Baškortostāna un Marieši
Mežgorje
Mežgorje (krievu: Межгорье, baškīru: Межгорье) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Mežgorje
Meleuza
Meleuza ir pilsēta Baškortostānā Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Meleuza
Mordvieši
Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.
Skatīt Baškortostāna un Mordvieši
NKVD "Latviešu operācija"
Vlasa Čubara parakstiem PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (''NKVD'') "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.
Skatīt Baškortostāna un NKVD "Latviešu operācija"
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Skatīt Baškortostāna un Nogaju orda
Oktjabrska (Baškortostāna)
Oktjabrska ir pilsēta Ikas upes krastā Baškortostānā Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Oktjabrska (Baškortostāna)
Orenburga
Orenburga ir pilsēta Urālas upes krastos, Orenburgas apgabala centrs Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Orenburga
Orenburgas apgabals
Orenburgas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Skatīt Baškortostāna un Orenburgas apgabals
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Skatīt Baškortostāna un Paleolīts
Permas novads
Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Skatīt Baškortostāna un Permas novads
Pugačova vadītā sacelšanās
Pugačova sacelšanās, arī Pugačova dumpis (Пугачёвский бунт), Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā (Крестьянская война под предводительством Емельяна Пугачёва) vai Pugačovščina (Пугачёвщина), bija Žajikas kazaku aizsākta sacelšanās, kas no nemieriem 1773.
Skatīt Baškortostāna un Pugačova vadītā sacelšanās
Salavata
Salavata ir pilsēta Baškortostānā Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Salavata
Sibaja
Sibaja (krievu: Сибай, baškiru: Сибай) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Sibaja
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Skatīt Baškortostāna un Sibīrijas haniste
Sterļitamaka
Sterļitamaka vai Sterletamaka ir pilsēta Baškortostānā Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Sterļitamaka
Sudrabu Edžus
Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Morics Eduards Zilbers; dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.
Skatīt Baškortostāna un Sudrabu Edžus
Sverdlovskas apgabals
Sverdlovskas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem vēsturiskajā Sibīrijas teritorijā.
Skatīt Baškortostāna un Sverdlovskas apgabals
Tatarstāna
Tatarstānas Republika ir republika Krievijas Federācijas sastāvā.
Skatīt Baškortostāna un Tatarstāna
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Baškortostāna un Tatāri
Tuimazi
Tuimazi ir pilsēta Baškortostānas pašos rietumos, Krievijas Federācijā, rajona centrs.
Skatīt Baškortostāna un Tuimazi
Učali
Učali (krievu: Учалы, baškiru: Учалы) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Učali
Udmurti
Udmurti ir somugru tauta, kura dzīvo Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kā arī tās kaimiņu republikās.
Skatīt Baškortostāna un Udmurti
Udmurtija
Udmurtijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām, kas atrodas Volgas federālajā apgabalā.
Skatīt Baškortostāna un Udmurtija
Ufa
Ufa, arī Efe, ir Baškortostānas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Skatīt Baškortostāna un Ufa
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Baškortostāna un Ukraiņi
Urtatube
Skats uz seno cilvēku apmetni Karabalikti ezera krastā Urtatube jeb Misovaja ir senākā zināmā paleolīta apmetne Urālos.
Skatīt Baškortostāna un Urtatube
Volgas federālais apgabals
Volgas federālā apgabala atrašanās vieta Volgas federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Baškortostāna un Volgas federālais apgabals
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Baškortostāna un Zelta Orda
1812. gada karš
1812.
Skatīt Baškortostāna un 1812. gada karš
Skatīt arī
Krievijas Federācijas republikas
- Adigeja
- Altaja Republika
- Baškortostāna
- Burjatija
- Dagestāna
- Hakasija
- Ingušija
- Kabarda-Balkārija
- Kalmikija
- Karačaja-Čerkesija
- Karēlijas Republika
- Komi
- Krievijas Federācijas republikas
- Krimas Republika
- Marijela
- Mordvija
- Saha
- Tatarstāna
- Tiva
- Udmurtija
- Ziemeļosetija-Alānija
- Čečenija
- Čuvašija
Zināms kā Baškortostānas Republika, Baškīrija, Baškīrijas republika.