Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Beļģija un Eiropas Savienības valodas
Beļģija un Eiropas Savienības valodas ir 13 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Benilukss, Brisele, Eiropas Savienība, Flāmu valoda, Franču valoda, Francija, Latvija, Luksemburga, Nīderlande, Nīderlandiešu valoda, Valsts valoda, Vācija, Vācu valoda.
Benilukss
Benilukss (saukts arī Beniluksa valstis) ir ekonomiska savienība, kas apvieno trīs kaimiņu monarhijas: Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Benilukss un Beļģija · Benilukss un Eiropas Savienības valodas ·
Brisele
Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.
Beļģija un Brisele · Brisele un Eiropas Savienības valodas ·
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Beļģija un Eiropas Savienība · Eiropas Savienība un Eiropas Savienības valodas ·
Flāmu valoda
Flāmu valoda (Vlaams) ir vispārpieņemts nosaukums nīderlandiešu valodas dialektiem, kas izplatīti Beļģijas ziemeļu reģionā Flandrijā.
Beļģija un Flāmu valoda · Eiropas Savienības valodas un Flāmu valoda ·
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Beļģija un Franču valoda · Eiropas Savienības valodas un Franču valoda ·
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Beļģija un Francija · Eiropas Savienības valodas un Francija ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Beļģija un Latvija · Eiropas Savienības valodas un Latvija ·
Luksemburga
Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.
Beļģija un Luksemburga · Eiropas Savienības valodas un Luksemburga ·
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Beļģija un Nīderlande · Eiropas Savienības valodas un Nīderlande ·
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Beļģija un Nīderlandiešu valoda · Eiropas Savienības valodas un Nīderlandiešu valoda ·
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Beļģija un Valsts valoda · Eiropas Savienības valodas un Valsts valoda ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Beļģija un Vācija · Eiropas Savienības valodas un Vācija ·
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Beļģija un Vācu valoda · Eiropas Savienības valodas un Vācu valoda ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Beļģija un Eiropas Savienības valodas ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Beļģija un Eiropas Savienības valodas
Salīdzinājums starp Beļģija un Eiropas Savienības valodas
Beļģija ir 154 attiecības, bet Eiropas Savienības valodas ir 144. Tā kā viņi ir kopīgs 13, Jaccard indekss ir 4.36% = 13 / (154 + 144).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Beļģija un Eiropas Savienības valodas. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
