Brandenburga-Prūsija un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Brandenburga-Prūsija un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Brandenburga-Prūsija vs. Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618. Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.

Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)

Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.

Brandenburga-Prūsija un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) · Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »

Hoencollernu dinastija

Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.

Brandenburga-Prūsija un Hoencollernu dinastija · Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »

Hugenoti

Hugenotu krusts, šobrīd Francijas Reformātu baznīcas simbols. Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.

Brandenburga-Prūsija un Hugenoti · Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Hugenoti · Redzēt vairāk »

Kalvinisms

Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.

Brandenburga-Prūsija un Kalvinisms · Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Kalvinisms · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Brandenburga-Prūsija un Otrais Ziemeļu karš · Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Brandenburga-Prūsija un Polijas—Lietuvas ūnija · Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Brandenburga-Prūsija un Prūsijas hercogiste · Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »