Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Angela Merkele, Armija, Aukstais karš, Berlīne, Bonna, Dienvidslāvijas kari, Gaisa spēki, Kara flote, Karaspēks, Karš Afganistānā (2001—2014), Luftwaffe, NATO, Olafs Šolcs, Potsdama, Sauszemes bruņotie spēki, Sīrijas pilsoņu karš, Vācija, Vācijas kanclers.
Angela Merkele
Angela Doroteja Merkele (dzimusi Kasnere (Kasner)) ir vācu politiķe, Vācijas kanclere (2005—2021), pirmā sieviete šajā amatā.
Jaunums!!: Bundesvērs un Angela Merkele · Redzēt vairāk »
Armija
Armija var būt.
Jaunums!!: Bundesvērs un Armija · Redzēt vairāk »
Aukstais karš
sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Jaunums!!: Bundesvērs un Aukstais karš · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Bundesvērs un Berlīne · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Bundesvērs un Bonna · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas kari
Dienvidslāvijas kari (1991.—2001.) bija virkne militāru konfliktu, kuru rezultātā sabruka Dienvidslāvija un izveidojās Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonijas Republika, Serbija un Melnkalne un Slovēnija.
Jaunums!!: Bundesvērs un Dienvidslāvijas kari · Redzēt vairāk »
Gaisa spēki
Amerikāņu iznīcinātājs F-15 Eagle Gaisa spēki ir nacionāla militārā organizācija, kuras primārā darbība ir karadarbības organizēšana gaisa telpā, izmantojot dažāda veida lidaparātus.
Jaunums!!: Bundesvērs un Gaisa spēki · Redzēt vairāk »
Kara flote
Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.
Jaunums!!: Bundesvērs un Kara flote · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Bundesvērs un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Karš Afganistānā (2001—2014)
ASV, "Dienvidi" (SÜD): Nīderlande, "Rietumi" (WEST): Itālija, "Ziemeļi" (NORD): Vācija Islāmistu nemiernieku kontrolētās teritorijas (zaļā krāsā) paplašināšanās no 2002. līdz 2006. gadam Karš Afganistānā (2001—2014) bija Afganistānas kara turpinājums, ko pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV 7.
Jaunums!!: Bundesvērs un Karš Afganistānā (2001—2014) · Redzēt vairāk »
Luftwaffe
Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.
Jaunums!!: Bundesvērs un Luftwaffe · Redzēt vairāk »
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Jaunums!!: Bundesvērs un NATO · Redzēt vairāk »
Olafs Šolcs
Olafs Šolcs (dzimis) ir Vācijas kanclers, ievēlēts.
Jaunums!!: Bundesvērs un Olafs Šolcs · Redzēt vairāk »
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Bundesvērs un Potsdama · Redzēt vairāk »
Sauszemes bruņotie spēki
Sauszemes bruņotie spēki, arī armija (no — 'apbruņot'), ir kādas valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta karadarbībai uz sauszemes, pārsvarā pret ārēju pretinieku.
Jaunums!!: Bundesvērs un Sauszemes bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Sīrijas pilsoņu karš
Sīrijas pilsoņu karš ir bruņots konflikts Sīrijā, kas sākās ar pret valdību vērstiem nemieriem 2011.
Jaunums!!: Bundesvērs un Sīrijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Bundesvērs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas kanclers
Vācijas kanclers ir valdības galvas tituls Vācijā.
Jaunums!!: Bundesvērs un Vācijas kanclers · Redzēt vairāk »
