Satura rādītājs
6 attiecības: Albāņu valoda, Latīņu raksts, Latviešu valoda, Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Ungāru valoda.
Albāņu valoda
Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos.
Skatīt C un Albāņu valoda
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Skatīt C un Latīņu raksts
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt C un Latviešu valoda
Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis
Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās, to vidū ungāru, albāņu un latviešu.
Skatīt C un Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Skatīt C un Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Ungāru valoda
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.
Skatīt C un Ungāru valoda