Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Apvienoto Nāciju Organizācija, Cilvēks, Dzīvība, Filozofija, Ineta Ziemele, Juris Bojārs, Karš, Kultūra, Latvijas Cilvēktiesību centrs, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Likums, Noziegums, Politika, Politiskā līdzdalība, Pulcēšanās brīvība, Reliģija, Spīdzināšana, Ticība, Tiesības, Tiesību zinātne, Vārda brīvība, Verdzība.
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Filozofija · Redzēt vairāk »
Ineta Ziemele
Ineta Ziemele (dzimusi) ir latviešu juriste, tiesību zinātniece un tiesnese.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Ineta Ziemele · Redzēt vairāk »
Juris Bojārs
Juris Bojārs (dzimis Rīgā) ir Latvijas politiķis un jurists, habilitēts juridisko zinātņu doktors.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Juris Bojārs · Redzēt vairāk »
Karš
Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Karš · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Kultūra · Redzēt vairāk »
Latvijas Cilvēktiesību centrs
Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC; līdz 2005. gadam Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs (LCESC)) ir 1993.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Latvijas Cilvēktiesību centrs · Redzēt vairāk »
Latvijas Cilvēktiesību komiteja
Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK) ir 1992.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Latvijas Cilvēktiesību komiteja · Redzēt vairāk »
Likums
Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''") Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Likums · Redzēt vairāk »
Noziegums
Nesankcionēts grafiti bieži tiek klasificēts kā vandalisms (viens no nozieguma veidiem) Noziegums ir tāda noteikumu un likumu pārkāpšana, par ko valdošā autoritāte var piespriest notiesāšanu.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Noziegums · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Politika · Redzēt vairāk »
Politiskā līdzdalība
Politiskā līdzdalība ir darbīga piedalīšanās politikā (atšķirībā no vērojošas vai apcerošas piedalīšanās), veidojot valsts varas un pašvaldības institūtus, piedaloties to darbā, izsakot savus priekšlikumus vai pretenzijas attiecībā uz politisko institūtu darbību, piedaloties politisko organizāciju darbā, dažādos politiskos pasākumos (demonstrācijās, mītiņos u.tml.) — kā likumīgos, tā arī ar likumu aizliegtos, izplatot politisko informāciju vai citādi mērķtiecīgi ietekmējot sabiedrības pārvaldīšanu.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Politiskā līdzdalība · Redzēt vairāk »
Pulcēšanās brīvība
Pulcēšanās brīvība ir tiesības piedalīties miermīlīgajās sapulces un tās organizēt.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Pulcēšanās brīvība · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Reliģija · Redzēt vairāk »
Spīdzināšana
Dažādi spīdzināšanai paredzēti soda rīki Spīdzināšana ir darbība, kas tiek veikta ar mērķi nodarīt cilvēkam vai citai dzīvai būtnei fiziskas sāpes vai psiholoģiskas ciešanas.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Spīdzināšana · Redzēt vairāk »
Ticība
Ticība ir pārliecība vai uzticēšanās cilvēkam, priekšmetam vai jēdzienam.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Ticība · Redzēt vairāk »
Tiesības
Tiesības tiek lietotas vairākās nozīmēs.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Tiesības · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Vārda brīvība
Vārda brīvība ir vienas no pamattiesībām, ko paredz Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Vārda brīvība · Redzēt vairāk »
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Jaunums!!: Cilvēktiesības un Verdzība · Redzēt vairāk »
